PSRS noslepkavoja latviešu boļševiku eliti

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
14Personu saraksts
Notikumi:
31Notikumu saraksts
Kapsētas:
2Saraksts
Datums:
07.12.1937
Papildu lauki

PSRS noslepkavoja  latviešu boļševiku eliti. Tajā skaitā, arī bijušos liepājniekus.

7.decembris ir to dienu skaitā, kad sēru noformējumā jāpaceļ valsts karogs. Tā ir pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena.

Staļiniskā režīma genocīds pret savu tautu pirmās fāzes kulmināciju sasniedza 1937.gada vasarā. Lai gan jau divdesmito gadu baigās no savām dzīves vietām uz koncentrācijas nometnēm vai „speciālajiem nometinājumu rajoniem” bija izdzīti ap desmit miljoni Krievijas zemnieku un Ukrainā organizēts „golodomors” ar aptuveni tikpat daudziem upuriem. Nākamais sarkanā riteņa vēziens trāpīja tā saucamo veco ļeņinisko gvardi.

„Bet tad, trīsdesmito gadu beigās Krievijā ievārījās kaut kas gluži ārkārtīgs. Ar briesmīgi retiem izņēmumiem, visi vecie, audzinātie revolūcijas pīlāri, Ļeņina draugi un līdzgaitnieki izrādījās nodevēji un kapitālistu spiegi. Pilnīgi bez izņēmuma kā spiegus un diversantus novāca latviešu tautības dižbiedrus, augsto amatu pildītājus, kuru vārdus šaipus robežai pagrīdnieki vienmēr bija minējuši tikai ar lepnumu un bijāšanu.” (Anšlavs Eglītis. Romāns „Piecas dienas”.)

Uz staļinistu organizēto noziegumu kopējā fona latviešu traģēdija Krievijā liekas mazs piliens PSRS upuru katlā. Krievijā pēc Pirmā pasaules kara un divām revolūcijām palikušo latviešu, represēto  upuru skaitu vēsturnieki min ap 26 tūkstoši, nošauto – ap 17 tūkstoši.

Aptuveni deviņi tūkstoši no tiem bija bijuši boļševiku revolūcijas aktīvi dalībnieki, kas divdesmitajos, trīsdesmitajos gados padomju varas elitē uzkalpojušies kā čekisti, nāves nometņu komandanti, sarkanarmijas augstākie virsnieki, partijas funkcionāri, apgabalu un novadu administratori, avīžu redaktori un augstskolu rektori, diplomāti. Tieši latviešu, poļu un ungāru tautību cilvēki  ar vislielāko centību un pārliecību bija radījuši PSRS ļeņiniski staļinisko sistēmu, kas 1937.-1938.gadā „samala” viņus pašus.

Arī no Liepājas nākušie un  pārsvarā militārās karjeras  augstumos kāpušie tika nošauti čekas moku pagrabos vai ar tabureti brutāli nosisti padomju ohrankas kabinetos. Piemēram Maskavas kara apgabala pavēlnieka vietnieks  Augusts Bergholcs (1897. – 1938.), sarkanās armijas transporta un sakaru priekšnieks Ernests Apoga, dzimis Priekulē (1898. – 1937.), Aizkaukāza kara apgabala komisārs Rūdolfs Kavaliers, dzimis Liepājā, Ozolu ielā (1896.-1937.), Ukrainas PSR kara aviācijas pavēlnieks, Liepājā, Upmalas ielā dzimušais  Felikss Ingaunis(1894. – 1937.).   

Septiņdesmitajos gados PSKP Liepājas pilsētas partijas komiteja organizēja bijušo latviešu sarkano strēlnieku veterānu nodaļu. Tas bija tīrs propogandas pasākums ar pionieru maršiem, komjauniešu un sarkano strēlnieku tikšanos, kas bieži notika bezjēdzīga statistikas ķeksīša vārdā. Partijas komitejai izdevās apzināt vairāk nekā simtu bijušo sarkano strēlnieku. Man bieži gadījās  ar viņiem, sirmiem večukiem, parunāties, uzklausīt atmiņas. Bija arī tādi, kas Latvijā atgriezušies tikai pēc nākamā, II pasaules kara, un brīnumainā kārtā sveiki tikuši ārā no lēģeriem. Tiem, piemēram, bijušajam 7.Bauskas latviešu strēlnieku pulka ložmetējniekam Kārlim Melbergam par visā mūžā piedzīvoto bija ko publiski stāstīt tikai līdz 1937.gadam. Turpmākos gadus 1937.gadā iedzītās bailes bija izdzēsušas no biogrāfijas. Taču vairums bijušo sarkano zaldātu, kam laimējās ar pēdējiem bēgļu vilcieniem līdz 1922.gadam atgriezties no kara gaitām Krievijā, jau tad atklāti pateica: „Ja pēc 1920.gada Latvija mūs nebūtu pieņēmusi atpakaļ, mūsu kauli balotu Krievijas 1937. un vēlākos gados nobendēto nezināmajos kapulaukos.”  

Pirms 77 gadiem staļiniskajā Krievijā tika organizēts genocīds pret latviešiem, iznīcinot boļševikiem uzticamo eliti. Taču ar to pašu čekistu – slepkavu iecienītajiem nagana revolveriem tika nošauti arī Austrumsibīrijas, Urālu vai Usūrijas latviešu kolonijās vēl pirms kara dzimušie mežstrādnieki, zvejnieki, zemkopji, lauku skolotāji – „mazie latvieši”. Vai viņi nebija zars no latviešu tautas koka, kas būtu turpinājis augt svešumā, bet varbūt nākotnē atkal sakņojies Latvijā?

Autors: Gunārs Silakaktiņš

http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Budapeštas memorandsBudapeštas memorands05.12.1994en, lv, pl
2Staļins tiek aizvākts no Ļeņina mauzolejaStaļins tiek aizvākts no Ļeņina mauzoleja31.10.1961lv, pl, ru
3Ņikita Hruščovs negaidīti "atmasko" sava partijas biedra- Staļina vadītās partijas noziegumusŅikita Hruščovs negaidīti "atmasko" sava partijas biedra- Staļina vadītās partijas noziegumus25.02.1956en, lv, pl, ru
4Communist crimes. Jewish operation. JAF. Night of the Murdered PoetsCommunist crimes. Jewish operation. JAF. Night of the Murdered Poets12.08.1952en, pl, ru
5PSRS Augstākās tiesas militārā kolēģija nolasa spriedumu ebreju studentu organizācijas "Revolūcijas lietas cīņas savienības" biedriemPSRS Augstākās tiesas militārā kolēģija nolasa spriedumu ebreju studentu organizācijas "Revolūcijas lietas cīņas savienības" biedriem13.02.1952lv, ru
6PSRS komunistu noziegumi pret okupētajām nekrievu tautām. Lietuviešu Septembra deportācija. Izvesti 3087 PSRS komunistu noziegumi pret okupētajām nekrievu tautām. Lietuviešu Septembra deportācija. Izvesti 3087 20.09.1951en, lv
7PSRS genocīds pret nekrievu tautām: Operācija "Zahid" Rietumukrainā, deportēti 76,000 iedzīvotājuPSRS genocīds pret nekrievu tautām: Operācija "Zahid" Rietumukrainā, deportēti 76,000 iedzīvotāju21.10.1947en, lv, ru, ua
8Komunistu noziegumi: Operācija "Visla"- 150,000 ukraiņu deportācija PolijāKomunistu noziegumi: Operācija "Visla"- 150,000 ukraiņu deportācija Polijā28.04.1947en, lv, ru
9
PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Lietuviešu Jūlija deportācijas. Izvesti vairāk kā 630017.07.1945en, lv
10Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošana. Holokausta piemiņas dienaAušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošana. Holokausta piemiņas diena27.01.1945lv
11Sabiedroto nodevība. Pēc apzināta, 4 mēnešu poļu genocīda pieļaušanas Sarkanarmija beidzot ieiet VaršavāSabiedroto nodevība. Pēc apzināta, 4 mēnešu poļu genocīda pieļaušanas Sarkanarmija beidzot ieiet Varšavā17.01.1945en, lv
12PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Haibahas slaktiņšPSRS genocīds pret nekrievu tautām. Haibahas slaktiņš27.02.1944en, lv, ru
13WW2. Nacistu noziegumi. Holokausts. Šķēdes kāpās tiek nošauti vairāk kā 2700 ebrejuWW2. Nacistu noziegumi. Holokausts. Šķēdes kāpās tiek nošauti vairāk kā 2700 ebreju14.12.1941lv
14Komunarkā nošauj Latvijas armijas izcilākos komandierusKomunarkā nošauj Latvijas armijas izcilākos komandierus16.10.1941lv
15Genocīds pret nekrievu tautām. PSRS AP lēmums par Pievolgas vāciešu deportāciju.  Deportēti 438,700Genocīds pret nekrievu tautām. PSRS AP lēmums par Pievolgas vāciešu deportāciju. Deportēti 438,70028.08.1941en, lv, pl, ru
16Čekistu briesmu darbi BaltezerāČekistu briesmu darbi Baltezerā23.07.1941lv
17Poļu deportāciju 2. vilnis. Padomju Savienība turpina 1,5-2 miljonu poļu deportāciju no 1939.g. okupētās AustrumpolijasPoļu deportāciju 2. vilnis. Padomju Savienība turpina 1,5-2 miljonu poļu deportāciju no 1939.g. okupētās Austrumpolijas14.04.1940en, lv, pl
18Šajā dienā izpildīts nāves sods PSRS IeTDK (NKVD) komisāram Nikolajam JežovamŠajā dienā izpildīts nāves sods PSRS IeTDK (NKVD) komisāram Nikolajam Ježovam04.02.1940lv, ru
19Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRSSavstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS05.10.1939en, lv
20Kārtējās masu slepkavības Butovas poligonāKārtējās masu slepkavības Butovas poligonā28.02.1938lv, ru

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Anšlavs EglītisAnšlavs Eglītis14.10.190604.03.1993lv
    2Augusts BergholcsAugusts Bergholcs00.00.189729.07.1938en, lv, ru
    3Roberts EidemanisRoberts Eidemanis09.05.189512.06.1937en, lv, ru
    4Leonīds ZakovskisLeonīds Zakovskis00.00.189429.08.1938lv, pl, ru, ua
    5Fēlikss IngaunisFēlikss Ingaunis00.00.189428.07.1938en, lv, ru
    6Vilhelms KnoriņšVilhelms Knoriņš29.08.189029.07.1938en, lv, ru
    7Kārlis Roberts EiheKārlis Roberts Eihe12.08.189002.02.1940en, lv, ru
    8Vilis SpandegsVilis Spandegs00.00.189016.10.1941en, lv, ru
    9Rūdolfs KlinsonsRūdolfs Klinsons13.11.188916.10.1941lv
    10Reinholds BērziņšReinholds Bērziņš16.07.188811.03.1938lv, pl, ru
    11Jānis RudzutaksJānis Rudzutaks15.08.188729.07.1938en, lv, ru
    12Roberts KļaviņšRoberts Kļaviņš10.11.188516.10.1941en, lv, ru
    13Andrejs KrustiņšAndrejs Krustiņš02.07.188416.10.1941lv
    14Hugo CelmiņšHugo Celmiņš30.10.187730.07.1941en, lv, ru

    Kapsētas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Komunarka, komunistu terora masu apbedījumu vietaKomunarka, komunistu terora masu apbedījumu vietaen, lv, ru
    2Butovas poligons, ButovoButovas poligons, Butovoen, lv, ru
    Birkas