No 1917.gada septembra līdz 1919.gada janvārim Rīgā bija vācu karaspēks. 1918.gada 3.septembrī septembrī tagadējā Baumaņa skvērā, pretī Rīgas apgabaltiesai, tika atklāts piemineklis - vācu karavīra skulptūra.

Šādus pieminekļus vācieši uzstādīja iekarotajās teritorijās. Skulptūra un tās pamatne bija veidota no koka, tāpēc tā ieguva iesauku Koka Fricis. Katrs okupācijas varai lojāls pilsonis, kurš iestājās par Rīgas pievienošanu Vācijai, varēja iesist postamentā naglu. Iespējams, ka tās tika dalītas uz vietas, jo visas iesistās esot bijušas ar «vienādām, apaļām galviņām kā bikšu pogām».

Savukārt 1919.gadā piecus mēnešus - no janvāra līdz maijam - pilsētā vara bija Pētera Stučkas vadīto lielinieku rokās. Rīgas apgabaltiesas ēkā tika ierīkota Rīgas Strādnieku deputātu padomes Izpildu komiteja. Tās priekšā 1.maijā atklāja tēlnieka Burkarda Dzeņa veidoto krūšutēlu politekonomistam Kārlim Marksam. Pamatne bija vēl no iepriekšējā pieminekļa. Kopā ar postamentu tas bija augstāks par savu priekšgājēju. K.Marksa krūšutēla mūžs bija īsākais, kāds zināms Rīgas pieminekļiem, - tikai 20 dienas, jo jau 21.maijā Rīgu ieņēma Latvijā palikušo vācu armijas daļu un latviešu strēlnieku karaspēks, un jaunie pilsētas saimnieki to iznīcināja.