Robespjērs cenšas ieviest "Augstākās Būtnes kultu" Francijā. Pēc pusotra mēneša viņa galva ripo

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
4Personu saraksts
Notikumi:
8Notikumu saraksts
Datums:
08.06.1794
Papildu lauki

Maksimilians Fransuā Marī Izidors de Robespjērs (Maximilien François Marie Isidore de Robespierre, 1758.-1794.) - Lielās franču revolūcijas laika politiķis, Jakobīņu kluba prezidents, Francijas republikas diktators.

Masonu (brīvmūrnieku) organizācijas viena no prasībām ir "Augstākās būtnes" atzīšana, taču ņemot vērā masonu kosmopolītismu, nav noteikts, kuras reliģijas dievam tam tieši jābūt,- tas atkarīgs no paša masona ticības. Robespjērs, būdams aktīvs Apgaismības izdeju paudējs un masons, nolēma radīt jaunu kultu, kurā varētu apvienoties jebkuru reliģiju pārstāvji, bet pats nolēma kļūt par kulta virspriesteri.

Brīvmūrniecība, pretēji reliģijai, nepiedāvā strikti izstrādātu aprakstu par mūsu esamības iemesliem, dabu un mērķi. Tāpat tā nepiedāvā ceļu sevis glābšanai vai apgaismībai. Lai arī brīvmūrniecība prasa ticību Visumu vienojošiem pamatprincipiem, tajā pašā laikā aizliedz sīkākas diskusijas un detalizētu apspriešanu par šo ticību.

Lai gan tauta labprāt svinēja arī "Augstākās Būtnes" svētkus, šīs Robespjēra dīvainības pūlī izraisīja tikai izsmieklu.

Robespjērs jutās aizvainots, pusotru mēnesi (līdz 26. jūlijam) neapmeklēja ne Nacionālā konventa ne komitejas sēdes, laiku pa laikam parādījās tikai Jakobīņu klubā, kur savās runās īgni sūdzējās par ienaidnieku intrigām un tautas nepateicību. Ieilgusī pasivitāte mazināja viņa ietekmi.

1794. gada 26. jūlijā nesekmīgi centās panākt Nacionālā Konventa atbalstu opozīcijas nosodīšanā. Termidora apvērsumā Robespjērs tika arestēts un 28. jūlijā giljotinēts.

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Žurnālā "Physical Review" publiskota Lielā Sprādziena teorijaŽurnālā "Physical Review" publiskota Lielā Sprādziena teorija01.04.1948en, lv
2Dekabristu dumpisDekabristu dumpis14.12.1825lv, ru
3Sakautais Napoleons Bonaparts tiek nosūtīts uz Sv. Helēnas salu Atlantijas okeānā Sakautais Napoleons Bonaparts tiek nosūtīts uz Sv. Helēnas salu Atlantijas okeānā 15.10.1815en, lv
4Napoleons Bonaparts uz britu kuģa Bellerophon oficiāli padodas kapteinim Meitlandam Napoleons Bonaparts uz britu kuģa Bellerophon oficiāli padodas kapteinim Meitlandam 15.07.1815en, lv
5Pēc sakāves pie Vaterlo, Napoleons atsakās no troņaPēc sakāves pie Vaterlo, Napoleons atsakās no troņa22.06.1815en, lv, pl
6Napoleons Latvijā. Mežotnes kaujaNapoleons Latvijā. Mežotnes kauja30.09.1812lv
7Franču Lielās revolūcijas 5. gads. Revolūcijas vadoņi sāk plūkt savas darbības augļus. M. Robespjērs un L. Senžusts tiek giljotinēti. Pūlis, kuru viņi bija kādreiz aicinājuši sagraut "sabiedrisko kārtību" ilgi nepārtrauc skaļas gavilesFranču Lielās revolūcijas 5. gads. Revolūcijas vadoņi sāk plūkt savas darbības augļus. M. Robespjērs un L. Senžusts tiek giljotinēti. Pūlis, kuru viņi bija kādreiz aicinājuši sagraut "sabiedrisko kārtību" ilgi nepārtrauc skaļas gaviles28.07.1794en, lv
8Bastīlijas ieņemšanaBastīlijas ieņemšana14.07.1789lv, pl

Karte

Avoti: wikipedia.org, vesture.eu

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Napoleons BonapartsNapoleons Bonaparts15.08.176905.05.1821en, fr, lv, pl, ru
    2Maksimilians RobespjērsMaksimilians Robespjērs06.05.175828.07.1794en, lv, ru
    3Luijs XVIII BurbonsLuijs XVIII Burbons17.11.175516.09.1824lv
    4Šarls Taleirāns- PerigorsŠarls Taleirāns- Perigors02.02.175417.05.1838lv, ru
    Birkas