Saeima otrdien, 11.novembrī, nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanai, portāls "Delfi" uzzināja Saeimas preses dienestā.

Komisija izveidota uz divpadsmit mēnešiem pēc 36 deputātu pieprasījuma.

Satversme nosaka, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības atbilstoši tam noteiktajam uzdevumam uzaicināt un uzklausīt jebkuru personu, tajā skaitā arī privātpersonu, un, ja nepieciešams, pieaicinot lietpratējus, izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus vai pasūtījumus vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.

Jau vēstīts, ka parakstus šādas komisijas izveidošanai vāca Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (LRA) kopā ar deputāti Regīnu Ločmeli-Luņovu (S). Viņiem izdevās savākt nepieciešamos parakstus Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanai.

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija ir jāizveido pēc iespējas operatīvāk, iepriekš norādīja deputāts Kaimiņš.

Kaimiņš oktobrī pauda, ka Zolitūdes lieta ir "nodragājusi Saeimas prestižu un parlamentam vispār nav uzticības".

Vaicāts par to, ka iepriekšējo parlamentāro izmeklēšanas komisiju ietekme bijusi maza un kur šoreiz būs atšķirība, Kaimiņš atbildēja: "Paskatīsimies. Domāju, ja klusiņām čiepst zem segas, tad ietekmes nav. Tas ir atkarīgs no attieksmes."

Zolitūdes traģēdija, kad, iegrūstot "Maxima" lielveikala jumtam, dzīvības zaudēja 54 cilvēki, ir lielākā civilā traģēdija kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. 

Plenārsēdi vadīja Ināra Mūrniece. Debatēs piedalījās - Artuss Kaimiņš, Regīna Ločmele - Luņova, Mārtiņš Šics, Ingūna Sudraba un Kārlis Seržants.

PAR -  komisijas izveidi nobalsoja 85 deputāti;
PRET - 0
Atturējās - 0
Nebija Saeimā un nepildīja savus pienākumus - 15.

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija bija Latvijas Republikas 12. Saeimas, Satversmes 26. panta kārtībā izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, kura savu darbību izbeidza 2015. gada 13. novembrī.

Komisijas izveidošana

Rīgā, Zolitūdes mikrorajonā, Priedaines ielā 20, 2013. gada 21. novembrī notika lielveikala “Maxima xx” jumta iebrukums, kura rezultātā bojā gāja 54 cilvēki, bet traumas guva 59 cilvēki. Nekavējoties tika veikti glābšanas darbi, kas Latvijas vēsturē iegājuši kā paši apjomīgākie.

• Tajos jau pirmajās 14 stundās tika iesaistīti vairāk nekā 192 ugunsdzēsēji,
• 17 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes,
• 215 policijas amatpersonas,
• 46 Rīgas pašvaldības policijas darbinieki,
• 110 Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi.
• Glābšanas darbi kopumā ilga četras dienas (94 stundas).

Gadu pēc traģēdijas, 2014. gada 11. novembrī, jaunievēlētā 12. Saeima pēc 36 deputātu pieprasījuma izveidoja Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Kā komisijas darbības laiks tika noteikts viens gads. Komisijas sastāvs tika ievēlēts 2014. gada 27. novembrī, un tajā bija šādi deputāti: 

• Ringolds Balodis (No Sirds Latvijai), 
• Ints Dālderis (Vienotība), 
• Artuss Kaimiņš (Latvijas Reģionu apvienība), 
• Kārlis Krēsliņš (Nacionālā apvienība), 
• Regīna Ločmele-Luņova (Saskaņa), 
• Aleksejs Loskutovs (V), 
• Inguna Rībena (NA), 
• Kārlis Seržants (Zaļo un Zemnieku savienība), 
• Inguna Sudraba (NSL), 
• Mārtiņš Šics (LRA), 
• Zenta Tretjaka (S), 
• Juris Vectirāns (ZZS).

Komisijas pirmajā sēdē 2014. gada 27. novembrī par komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēts deputāts (jurists, profesors) Ringolds Balodis, par priekšsēdētāja biedru Regīna Ločmele–Luņova, bet par sekretāru Ints Dālderis.

Parlamentārās izmeklēšanas veikšana

Komisijas pilnvaras

Saeimas parlamentāro izmeklēšanas komisiju darbības pamats ir Satversmes 26. pants, kurš nosaka, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Balsojums par komisijas izveidošanu ir vien formalitāte, jo Saeima nevar noraidīt komisijas izveidi. Komisijas pilnvaras detalizētāk atrunā Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums un Saeimas kārtības rullis. Šajā gadījumā komisijas izveide bija likumsakarīga, jo gadījums bija pamatīgi satraucis Latvijas sabiedrību un jebkura partija šādos pasākumos mēģina uzrunāt savus elektorātu, mēģinot izrādīt, cik politiķiem rūp notikušais.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem izmeklēšanas komisijām ir šādas tiesības:

1) pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no Ministru kabineta locekļiem un viņiem padotajām iestādēm, kā arī no pašvaldībām un citām publiskajām institūcijām;
2) uzaicināt jebkuru personu uz komisijas sēdēm (ja persona neierodas pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzaicinājuma, tiesa pēc komisijas ierosinājuma lemj par personas piespiedu atvešanu);
3) uzdot izdarīt revīziju valsts un pašvaldību iestādēs un citās institūcijās;
4) iesniegt likumprojektu izskatīšanai Saeimā;
5) sagatavot secinājumus un priekšlikumus, kurus valdība un parlaments ņem vērā savā darbībā vai iestrādā normatīvajos aktos.

Komisijas skatītie jautājumi

Komisija savas darbības sākumā nolēma savu darbu sadalīt četros blokos:
1) būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti;
2) būvniecības uzraudzības un kontroles funkcijas;
3) ārkārtas krīzes vadība un civilās aizsardzības sistēmas nepilnības;
4) sociālās aizsardzības sistēma.

Visvairāk uzmanības komisija savā darbībā veltīja tieši būvniecības jautājumiem – valsts (Valsts būvinspekcijas likvidācija un Būvniecības valsts kontroles biroja izveide) un pašvaldību īstenotā būvniecības kontrole, būvspeciālistu augstākās izglītības un sertifikācijas kvalitāte, publiskie iepirkumi būvniecībā, būvizstrādājumu tirgus uzraudzības sistēma, būvprojektu kvalitāte, valsts īstenotā būvniecības politika un citi jautājumi. Pievēršoties jautājumiem, kas saistīti ar civilo aizsardzību un sociālo palīdzību, komisija savās sēdēs skatīja jautājumus par apsardzes darbinieku sagatavotību, valsts un pašvaldību dienestu sadarbību krīzes situācijās, nevalstisko organizāciju iesaisti sociālās palīdzības sniegšanā, valsts sniegto atbalstu nelaimes gadījumos cietušajiem un citiem jautājumiem.

Atklātība komisijas darbā

Komisijas veiktā parlamentārā izmeklēšana notika pilnīgi atklāti. Komisijas sēdes notika Saeimas Sarkanajā zālē, kura varēja nodrošināt lielu skaitu uzaicināto personu klātbūtni. Sēdes regulāri tika translētas tiešraidē Saeimas mājaslapā, kā arī portālā “Delfi.lv. Sēdes tiešraidē skatīja vidēji 3000 cilvēku. Komisija izveidoja arī savu mājaslapu, kura darbojās arī pēc komisijas pilnvaru izbeigšanās. Mājaslapā tika ievietoti visi komisijas sēžu protokoli, sēžu videoieraksti un audioieraksti, kā arī komisijas svarīgākā sarakste ar nevalstiskajām organizācijām un valsts iestādēm.
Komisijas mājaslapa no 2015. gada februāra līdz septembrim kopumā ir tikusi skatīta 26 640 reizes.
Par komisijas darbu vēstīja arī komisijas locekļa Artusa Kaimiņa videosižeti, kuri kopumā ir skatīti 483 000 reizes, katrs sižets vidēji ir skatīts 37 154 reizes.

Galaziņojums

Normatīvais regulējums

Saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 13. pantu, izmeklēšanas komisija, pabeidzot savu darbību, sagatavo galaziņojumu, kurā atspoguļo komisijas sastāvu, Saeimas doto uzdevumu, ja tāds ir bijis, komisijas veikto darbu, komisijas konstatētos faktus un to novērtējumu, komisijas secinājumus un priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu pieņem ar komisijas locekļu absolūto balsu vairākumu. Galaziņojumu paraksta komisijas priekšsēdētājs un sekretārs. Likuma 16. panta pirmā daļa nosaka, ka izmeklēšanas komisijas galaziņojums nav saistošs. Tomēr panta otrā daļa institūcijām uzliek par pienākumu izvērtēt sev adresētos priekšlikumus. Ja priekšlikums ir lietderīgs, tad saskaņā ar labas pārvaldības principu valsts un pašvaldību iestādēm priekšlikums ir jāievieš.

Pēc galaziņojuma apstiprināšanas komisijā tas tiek izskatīts Saeimas sēdē, par to netiek balsots, bet par to var debatēt. Galaziņojums tiek publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc tā izskatīšanas Saeimas sēdē. Komisijas pilnvaras izbeidzas 8 dienā pēc galaziņojuma izskatīšanas Saeimā. Komisijai pēc galaziņojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir pienākums rakstiski informēt par galaziņojuma priekšlikumu ieviešanu atbildīgas institūcijas, kurām jāvērtē komisijas priekšlikumi.

Komisijas galaziņojuma pieņemšana

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums tika pieņemts 2015. gada 27. oktobrī

• ar astoņām balsīm „par” ( R. Balodis, I. Rībena, I. Sudraba, K. Krēsliņš, K. Seržants, J. Vectirāns, M. Šics, A. Kaimiņš),
• ar divām balsīm „pret” ( I. Dālderis, A. Loskutovs)
• diviem komisijas locekļiem atturoties (Z. Tretjaka, I. Zujevs). 

Galaziņojums komisijā tika skatīts trijos lasījumos, piemērojot analoģiju ar likumprojektu izskatīšanu trijos lasījumos.

Galaziņojumu pēc tā apstiprināšanas atteicās parakstīt komisijas sekretārs I. Dālderis, jo viņš neatbalstīja komisijas lēmumu galaziņojumā nosaukt par traģēdiju morāli un politiski atbildīgās amatpersonas. I. Dāldera ieskatā, viņš ar savu parakstu paustu piekrišanu galaziņojuma saturam. Komisija 29. oktobrī Inta Dāldera vietā par komisijas sekretāru ievēlēja Kārli Krēsliņu, kurš parakstīja galaziņojumu. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija Inta Dāldera rīcībā saskatīja Saeimas deputātu ētikas kodeksa 5. punkta pārkāpumu, jo, kā atzina Saeimas Juridiskais birojs, I. Dālderim kā komisijas sekretāram bija jāparaksta komisijas pieņemtais galaziņojums.

Komisijas galaziņojuma saturs

Komisijas galaziņojums sastāv no četrām daļām, kopsavilkuma, izmantoto avotu saraksta, saīsinājumu saraksta, kā arī no komisijas locekļu Inta Dāldera un Zentas Tretjakas atsevišķajām domām. Galaziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir publicēts latviešu un angļu valodā.

Galaziņojuma ievadā detalizēti aprakstīta komisijas darbība, kā arī sniegts vērtējums Valsts policijas īstenotajai Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izmeklēšanai un vērtēta Rīgas pilsētas pašvaldības atbildība traģēdijā. Par Valsts policijas veikto izmeklēšanu komisija secina, ka Valsts policijai nav pamata pārmest gausu izmeklēšanu, bet par izmeklēšanas kvalitāti varēs spriest pēc tiesas procesa beigām. Par Rīgas pilsētas pašvaldības izveidoto būvniecības uzraudzības sistēmu tiek secināts, ka tā bija neefektīva un nevajadzīgi sadrumstalota, kas varēja novest pie traģēdijas.

Galaziņojuma daļā "Būvniecības jomas normatīvais regulējums un uzraudzības sistēma" liela uzmanība ir veltīta Valsts būvinspekcijas likvidācijai 2009. gadā. Komisija secināja, ka inspekcijas likvidācija ievērojami samazināja būvniecības uzraudzību, palielinot traģēdijas iespējamību. Ievērojot to, ka galīgo lēmumu par Valsts būvinspekcijas likvidāciju pieņēma Saeima, komisija rosināja parlamentu izveidot Analītisko dienestu, kura galvenais mērķis būtu likumdošanas padziļināta analīze. Komisija atbalstīja Būvniecības valsts kontroles biroja izveidi, saskatot birojā mehānismu, ar kuru īstenot vienotu valsts būvniecības politiku, darbojoties tajās jomās, kur pašvaldību būvvaldēm trūkst kapacitātes. Komisija secināja, ka pēc traģēdijas daļēji ir sakārtota būvspeciālistu sertifikācijas sistēma, tomēr izglītības, publisko iepirkumu un būvizstrādājumu tirgus uzraudzības jomā ir jāveic vairāki uzlabojumi. Līdzās ar būvniecību tieši saistītiem jautājumiem kā atsevišķu problēmu komisija izdalīja lobēšanas normatīvā regulējuma trūkumu, kas konkrēti būvniecības nozarē ir veicinājis prasību samazināšanu un uzraudzības vājināšanu.

Galaziņojuma daļās “Valsts un pašvaldību dienestu gatavība rīcībai ārkārtējās situācijās” un “Traģēdijas seku novēršana” komisija sniedza atzinīgu novērtējumu glābšanas dienestu, Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju darbam traģēdijas seku novēršanā.

Komisijas galaziņojumā kā morāli un politiski atbildīgas par Zolitūdes traģēdiju tika nosauktas septiņas bijušās un esošās amatpersonas:

• bijušais ministru prezidents Valdis Dombrovskis,
• bijušie Ekonomikas ministri Artis Kampars un Daniels Pavļuts,
• bijušie Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss un Juris Pūce,
• Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs
• Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Galaziņojuma izvērtējums

Komisijas galaziņojumā ietvertie priekšlikumi tika adresēti Saeimas Prezidijam, Ministru kabinetam un piecām Saeimas pastāvīgajām komisijām. Saskaņā ar izmeklēšanas komisijas mājaslapā pieejamo informāciju, Saeimas Prezidijs pēc komisijas aicinājuma ir uzsācis darbu pie Saeimas analītiskā dienesta izveides. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas Korupcijas novēršanas apakškomisija noraidīja izmeklēšanas komisijas priekšlikumu par nepieciešamību izstrādāt lobēšanas likumu.

Ar toreizējās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas 2015. gada 19. novembra rezolūciju ministrijām tika uzdots izvērtēt komisijas galaziņojumā ietvertos priekšlikumus. Šī uzdevuma izpildei Ekonomikas ministrija apkopoja atbildīgo ministriju un institūciju sniegtos viedokļus par galaziņojumā minēto problēmjautājumu iespējamiem risinājumiem un ministriju turpmāko rīcību identificēto problēmu risināšanā. 26.01.2016. Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par galaziņojumā ministrijām noteikto uzdevumu izvērtējumu. Uz šī ziņojuma pamata sešām ministrijām ir uzdoti konkrēti uzdevumi un noteikti termiņi to izpildei.

Latvijas Būvniecības padome 2015. gada 7. decembra sēdē izskatīja jautājumu par Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu. Ar 19 balsīm "par" un vienam padomes loceklim atturoties tika pieņemts lēmums atbalstīt komisijas galaziņojumu un par to informēt Ministru kabinetu.

Saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 15. pantu komisijas pilnvaras izbeidzās 2015. gada 13. novembrī.