Austrumprūsija atkārtoti (līdz 15.g.s. teritoriju bija iekarojis un kontrolēja Vācu ordenis) nonāca Vācijas Impērijas sastāvā pēc Polijas sadalīšanas 1772.g. starp Krieviju, Austroungāriju un Vāciju.

Komisijas darbības mērķis bija "pārvāciskot" Austrumprūsijas apgabalus. Lai sasniegtu savu mērķi, Komisija no vietējiem muižniekiem obligātā kārtā piespieda pārdot savus īpašumus, lai tos sadalītu sīkākās saimniecībās un tālāk uz atvieglotiem nosacījumiem pārdotu vācu zemniekiem.

Komisija kopā iegādājās 613 vācu muižnieku dzimtām piederošas muižas un 214 poļu muižas. Līdz Komisijas darbības beigām uz tām tika pārvietotas 21,886 vācu ģimenes (kopā 154,704 personas), kas gan bija tikai apmēram puse no 40,000 plānotajām vācu ģimenēm.