Sākās sacelšanās Krievijas okupētajās Polijas-Lietuvas teritorijās, arī Latgalē

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
68Personu saraksts
Notikumi:
105Notikumu saraksts
Datums:
22.01.1863
Papildu lauki

Janvāra sacelšanās 1863—1864 bija bruņota sacelšanās pret Krievijas impērijas okupācijas varu Polijā, Baltkrievijā, Lietuvā un daļā Latvijas teritorijas, lai atjaunotu Eiropas lielvalstu sagrauto Polijas-Lietuvas kopvalsti.

Sacelšanās tika nežēlīgi apspiesta, daudzus tās dalībniekus izsūtīja uz Sibīriju, šļahtas locekļiem, kas atbalstīja sacelšanos, atņēma īpašumus. Sākās Polijas un Lietuvas zemju pastiprināta piespiedu rusifikācija.

Latgales un Lietuvas vēsturē sākās latīņu drukas aizlieguma periods.

Daudzas muižnieku zemes pēc sacelšanās konfiscēja "kronis", un rezultātā pie nomas tiesībām Latgalē bieži tika arī "pelēkie baroni"- turīgi un izglītoti latviešu zemnieki, kā piemēram, Raiņa tēvs

  • Kara gaita: 1863. gada 22. janvāris — 1864. gada 11. aprīlis
  • Vieta: Polija, Baltkrievija, Lietuva, Latvija
  • Iznākums: Krievijas uzvara

Karotāji

Polijas-Lietuvas kopvalsts atjaunošanas piekritēji

Komandieri

  • Romualds Trauguts
  • Ludviks Meroslavskis
  • Marians Langevičs
  • Konstantīns Kaļinovskis

Krievu spēku komandieri

  • Aleksandrs II
  • Mihails Muravjovs
  • Frīdrihs fon Bergs

Spēki

  • Brīvības cīnītāju: 30 000 līdz 200 000
  • Krievu: 111 000 - 300 000

Upuri apmēram

  • Brīvības cīnītāji: 10 000 - 30 000 kritušo un ievainoto
  • Krievu: 3 343 kritušo un ievainoto

The January Uprising 1863 / Powstanie Styczniowe

Prasmīga Krievijas dienestu "hibrīdkara" apstākļos daudzi latvieši bija dezorientēti. Vidzemes un Kurzemes latvieši jau 40 gadus bija brīvi no dzimtbūšanas un "baudīja" klaušu laukus. Tā kā tie bija samērā izglītoti un daļa jau ieguvuši savu īpašumus, tie jebkurus nemierus uzņēma vēsi,- tiem bija ko zaudēt. Savukārt, Latgales iedzīvotāji, kuru dzimtbūšanas atcelšanas process bija tikko sācies, bija mazizglītoti un līdzīgi kā 21. gadsimtā,- dzīvoja Krievijas "informācijas telpā". Sekojoši - bija viegli "iespaidojami",- un nevis cīnījās pret Krievijas okupācijas varu, bet pret vietējiem poļu izcelsmes muižniekiem (kuri cīnījās tai skaitā par zemnieku tiesībām- tiem bija solīts izdalīt "kroņa zemes"). Rezultātā,- sadursmes ar krievu okupācijas varu Latgalē bija nelielas, bet sekas- smagas.

Grāfs Leons Plāters tika nošauts Daugavpils cietoksnī.

Šīs pašas dzimtas pārstāvja ievērojamā rakstnieka (rakstīja t.sk. latviski un latgaliski) Kazimira Buiņicka muižu nodedzināja Krievijas pāvaldes saaģitētie zemnieki. Sākās Latgales, Polijas un Lietuvas zemju rusifikācija. Latgales vēsturē sākās latīņu drukas aizlieguma periods.

Tomēr, paradoksāli, ka tieši valodas ierobežojumi radīja pamatu Latgales latviskuma atdzimšanai. Latviešu, latgaļu gadsimtiem jau iesakņojošās tradīcijas nodrošina pieprasījumu pēc izglītības. Grāmatas tiek pārrakstītas ar roku un izplatītas nelegāli. Tādēļ, par spīti aizliegumam, Latgalē 1897. Tautas skaitīšanas dati rāda vairāk kā 50% lasītprasmi (pārējā Krievijā- 14%, pārējā Latvijā un Igaunijā>95%).

***

Pēc Novembra sacelšanās apspiešanas 1831. gadā Krievijas impērijas sastāvā esošās Kongresa Polijas (t.s Polijas caristes) autonomija tika stipri ierobežota. Bijusī Lietuvas dižkunigaitijas teritorija bija pilnīgi integrēta Krievijas impērijas Ziemeļrietumu apgabala sastāvā, kurā ietilpa Viļņas, Kauņas, Grodņas, Minskas, Mogiļevas un Vitebskas guberņas.

1861. gadā dibinātā nelegālā poļu Centrālā Tautas komiteja (Centralny Komitet Narodowy) Jaroslava Dombrovska vadībā un Lietuvas provinces komiteja Konstantīna Kaļinovska valdībā pēc Novembra sacelšanās parauga sāka plānot jaunu sacelšanos.

Sacelšanās sākās pēc Centrālās Tautas komitejas manifesta 1863. gada 22. janvārī, kas aicināja poļu, lietuviešu un krievu (baltkrievu un ukraiņu) tautas sākt bruņotu sacelšanos.

Zemniekiem tika solīts nodot īpašumā Krievijas valsts īpašumā esošās zemes. Polijas sacelšanās bruņoto spēku (apmēram 30 000 karavīru) oficiālais pavēlnieks sākumā bija Ludviks Meroslavskis (Ludwik Mierosławski), pēc viņa Marians Langevičs (Marian Langiewicz).

No 1863. gada jūnija līdz septembrim pastāvēja Polijas nacionālā valdība Karola Majevska (Karol Majewski) vadībā.

Lielbritānijas, Francijas un Austrijas valdības Krievijas valdībai ieteica atjaunot Kongresa Polijas 1815. gada satversmi ar plašas autonomijas iespējām.

Bruņotās cīņas notika partizānu kara veidā. Sacelšanās dalībnieki nespēja pretoties Krievijas impērijas regulārajai armijai, kuras spēki Polijā vien sasniedza 127 000 vīru, bet Polijā, Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainas rietumos izvietotā Krievijas karaspēka kopējais lielums tajā laikā sasniedza 300 000 vīru lielumu.

1863. gada vasarā ieceltais Polijas vietvaldis Frīdrihs fon Bergs sāka dzelžainu politiku pret sacelšanās dalībniekiem, atņemdams muižas un sodīdams ar nāvi gūstekņus. Baltkrievijas teritorijā Krievijas valdība atbalstīja pareizticīgo zemnieku uzbrukumus sacelšanās atbalstītāju muižām.

1863. gada nogalē par sacelšanās vadītāju kļuva bijušais virsnieks Romualds Trauguts (Romuald Traugutt).

Sacelšanos apspieda tikai 1864. gada pavasarī, kad Trauguts tika apcietināts un notiesāts ar nāvi pakarot. Kopējas pakārto skaits sasniedza 400, vairāki tūkstoši sakautās sacelšanās dalībnieku tika izsūtīti uz Sibīriju.

Viļņas gubernators Mihails Muravjovs lika ekspropriēt sacelšanās dalībnieku muižas un to zemi piešķirt pareizticīgajiem zemniekiem.

1864. gadā Lietuvā un Latgalē aizliedza iespiest grāmatas ar latīņu burtiem, ko atcēla tikai 1904. gadā.

Notikumi Latgalē Galvenie sacelšanās sagatavošanas centri atradās Antonija Rika (Antoni Ryk) muižā pie Viļakas un Staņislava Mola (Stanisław Mohl) muižā Višķos.

1863. gada 13. maijā pie Krāslavas notika bruņots uzbrukums krievu karaspēka vienībai.

Vainu par uzbrukuma organizēšanu uzņēmās Leons Broels-Plāters, kuru sodīja ar nāvi Daugavpils cietoksnī.

Leonam Plāteram par godu sacerēta "Latviešu dziesmu par Leona Plātera nošaušanu" (1871).

Viņa vecākā māsa Ludvika Plātere brāļa piemiņai uzrakstīja "Drāmu bez nosaukuma" (1875).

Rainis uzrakstīja dzejolī "Svētdiena un grāfs Plāters" (no krājuma "Saules gadi"). Kazanovas muižā, kurā līdz savai traģiskajai nāvei dzīvoja Leons, viņa māte Antoņina Plātere uzstādīja krustu (t.s. "Dēla krustu"), kas iznīcināts 1960. gados Krāslavas–Kombuļu ceļa būves laikā.

1998. gadā krusts tika atjaunots.

Polijas Republikas Senāts 2013. gadu pasludināja par Janvāra sacelšanās atceres gadu. Latvijas Republikas tieslietu ministrs Jānis Bordāns nosūtīja apsveikuma vēstuli Polijas vēstniekam Latvijā.

Baltkrievijas pilsētā Svisločā notika piemiņas pasākums Janvāra sacelšanās dalībniekiem ar ziedu nolikšanu pie sacelšanās vadītāju R.Trauguta un K.Kaļinovska pieminekļiem.

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Polijas aizsardzības ministra vēstures zināšanas "pērles"Polijas aizsardzības ministra vēstures zināšanas "pērles"22.01.2017lv, pl, ru
2Svitlodarskas apkaimē, Ukrainā, krievu teroristi veikuši ukraiņu pozīciju apšaudi ar smago (tsk 122mm) artilēriju, 6 krituši, 32 ievainotiSvitlodarskas apkaimē, Ukrainā, krievu teroristi veikuši ukraiņu pozīciju apšaudi ar smago (tsk 122mm) artilēriju, 6 krituši, 32 ievainoti18.12.2016en, lv
3Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
4Krievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta UkrainuKrievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta Ukrainu19.08.2014lv, ru
5Latvija pievienojas NATOLatvija pievienojas NATO29.03.2004lv, pl, ru
6Budapeštas memorandsBudapeštas memorands05.12.1994en, lv, pl
7Augusta pučsAugusta pučs19.08.1991en, lv, pl, ru
8Tiek atjaunota Igaunijas Republikas neatkarībaTiek atjaunota Igaunijas Republikas neatkarība08.05.1990lv
9Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
10Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokliVojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli13.12.1981lv
11Varšavas Pakta valstis izsaka ultimātu ČehoslovākijaiVaršavas Pakta valstis izsaka ultimātu Čehoslovākijai16.07.1968lv, pl
12PSRS Augstākās tiesas militārā kolēģija nolasa spriedumu studentu un skolnieku organizācijas "Revolūcijas lietas cīņas savienības" biedriemPSRS Augstākās tiesas militārā kolēģija nolasa spriedumu studentu un skolnieku organizācijas "Revolūcijas lietas cīņas savienības" biedriem13.02.1952lv, ru
13Padomju genocīds pret nekrievu tautām. Lietuviešu Janvāra deportācija. Izvestas 2,195 personasPadomju genocīds pret nekrievu tautām. Lietuviešu Janvāra deportācija. Izvestas 2,195 personas23.01.1952en, lv
14PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Oseņ". Deportēti 16,150 lietuviešiPSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Oseņ". Deportēti 16,150 lietuvieši02.10.1951en, lv
15Izdots slepens LK(b)P Tukuma apriņķa komitejas biroja LĒMUMS “ Par pasākumiem cīņas pret bandītismu pastiprināšanā Tukuma  apriņķa teritorijā”Izdots slepens LK(b)P Tukuma apriņķa komitejas biroja LĒMUMS “ Par pasākumiem cīņas pret bandītismu pastiprināšanā Tukuma apriņķa teritorijā”12.12.1947lv
16Warschauer Aufstand 1944Warschauer Aufstand 194401.08.1944de, en, fr, lt, pl, ru, ua
17Huta Pieniacka massacreHuta Pieniacka massacre28.02.1944en, pl, ru
18Aufstand im Warschauer GhettoAufstand im Warschauer Ghetto19.04.1943de, en, fr, lt, pl, ru, ua
19Lietuvas Aktīvistu Fronte pasludināja Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības, ko pēc dažām nedēļām pārtrauca vācu okupācijaLietuvas Aktīvistu Fronte pasludināja Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības, ko pēc dažām nedēļām pārtrauca vācu okupācija23.06.1941en, lv, ru
20PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Latviešu operācija. Pavēle Nr. 49990. Notiesāti  21 300 latvieši, no tiem nošauti 1937.-38.g. 16 575PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Latviešu operācija. Pavēle Nr. 49990. Notiesāti 21 300 latvieši, no tiem nošauti 1937.-38.g. 16 57530.11.1937en, lv, ru

Karte

Avoti: news.lv, wikipedia.org

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Józef Białynia ChołodeckiJózef Białynia Chołodecki15.08.185230.01.1934en, pl, ua
    2Maria BentkowskaMaria Bentkowska19.11.184716.02.1938pl
    3Boļeslavs PrussBoļeslavs Pruss20.08.184719.05.1912de, en, fr, lv, pl, ru, ua
    4Marcel NenckiMarcel Nencki15.01.184714.10.1901de, en, pl, ru
    5Michał MichalskiMichał Michalski29.09.184613.04.1907pl, ua
    6Oskar CallierOskar Callier23.06.184623.02.1929pl
    7Walery PrzyborowskiWalery Przyborowski27.11.184513.03.1913pl, ru
    8
    Edward Przanowski13.10.184506.02.1929pl
    9Tadeusz SkałkowskiTadeusz Skałkowski02.09.184526.04.1909pl
    10Erazm JerzmanowskiErazm Jerzmanowski02.06.184407.02.1909en, pl
    11Alfred KamienobrodzkiAlfred Kamienobrodzki10.03.184425.11.1922pl, ua
    12Ludomir ChojnowskiLudomir Chojnowski04.07.184320.01.1940pl
    13Hipolit WawelbergHipolit Wawelberg08.05.184320.10.1901en, pl
    14Henryk Schwarzenberg-CzernyHenryk Schwarzenberg-Czerny00.00.184208.06.1918pl
    15Ladislas FolkierskiLadislas Folkierski24.10.184124.04.1904fr, pl
    16Hiacynt AlchimowiczHiacynt Alchimowicz11.09.184100.00.1897pl, ru
    17Titas DalevskisTitas Dalevskis00.00.184111.01.1864lt, pl, ru
    18
    Feliks Erazm Czaki30.05.184017.04.1921pl
    19Roman RogińskiRoman Rogiński29.02.184015.02.1915pl
    20Stefan BobrowskiStefan Bobrowski17.01.184012.04.1863en, pl, ru
    Birkas