Sarajevā nogalināts Austrijas kroņprincis Francis Ferdinands

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
6Personu saraksts
Notikumi:
43Notikumu saraksts
Datums:
28.06.1914
Papildu lauki

Sarajevā tika nogalināts Austrijas kroņprincis Francis Ferdinands, kas bija formālais iemesla Pirmā pasaules kara sākumam.

1914. gada 28. jūnijā Sarajevā jauns serbu nacionālists Gavrilo Princips atentātā nogalināja Austroungārijas troņmantnieku – erchercogu Franci Ferdinandu un viņa sievu Sofiju.

Slepkavība kļuva par tiešo cēloni notikumu ķēdei, kas, pateicoties lielvalstu alianšu sistēmām un jau kādu laiku briedušajiem konflikta apstākļiem, Austroungārijas un Serbijas strīdā ievilka virkni vadošo valstu, un jau pēc mēneša sākās cilvēces vēsturē vēl nepieredzēta mēroga katastrofa - Pirmais pasaules karš.

Austroungārijas valdošais monarhs Francis Jozefs tobrīd bija 84 gadus vecs un savārdzis, tāpēc atentāts pret troņmantnieku, kuram tuvākajā laikā būtu jāsēžas imperatora krēslā, tika tulkots kā uzbrukums visai impērijai.

Erchercoga slepkavība, kas bija Serbijas galvaspilsētā Belgradā plānotas sazvērestības rezultāts, notika Bosnijā, kuru bija anektējusi Austroungārija. Serbu nacionālisti vēlējās izveidot apvienotas un no Austroungārijas varas brīvas dienvidslāvu zemes.

 

28. jūnijs Sarajevā

1914. gada 28. jūnija rītā erchercogs ar kundzi ieradās armijas inspicēšanas vizītē Sarajevā. Impērijas varas demonstrēšana šajā datumā bija tiešs apvainojums serbu nacionālistiem, jo 28. jūnijs ir gadadiena 1389. gada serbu zaudētai kaujai ar turkiem Kosovā. Savukārt karaliskajam pārim šis datums bija kāzu gadadiena.

Septiņi atentāta izpildītāji – slepenas organizācijas "Melnā roka" biedri - plānoja troņmantnieku nogalināt mirklī, kad viņš vaļējā automašīnā dosies braucienā pa Sarajevas ielām. Brauciena maršruts bija publicēts avīzēs.

Uzbrucēji sadalījās un izvietojās stratēģiskās maršruta vietās. Pirmais sazvērnieks, gar kuru brauca erchercoga automašīna, nobijās un sagatavoto spridzekli neizmeta. Otra mesto granātu pamanīja troņmantnieka šoferis, kurš paspēja paātrināties, un spridzeklis nokrita aiz automašīnas. Sprādzienā tika ievainoti aptuveni 20 skatītāji, bet Francis Ferdinands palika neskarts.

Granātu izmetušais sazvērnieks Nadeļko Čabrinovičs mēģināja izdarīt pašnāvību, tomēr tas neizdevās un policisti viņu aizturēja. Uz ielas sākās haoss un pārējie sazvērnieki, uzzinot par neveiksmi, notikuma vietu pameta. Pie maršruta palika vien divi atentāta dalībnieki.

 

Neveiksmīga sagadīšanās

Erchercogs, kura kortežs bija sasniedzis pilsētas domi, nolēma atcelt tālākos dienas plānus, bet tā vietā doties uz slimnīcu apciemot sprādzienā ievainotos. Par plānu maiņu, šķiet, nav bijis informēts vai rīkojumus pareizi nav sapratis troņmantnieka šoferis, kurš no galvenās ielas nogriezās uz Nacionālā muzeja pusi, kas bija iepriekš plānotā maršruta nākamais apmeklējuma objekts.

Kad šoferim norādīja, ka viņš aizbraucis nepareizi, viņš apturēja automašīnu, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā.

Nejaušas sagadīšanās rezultātā troņmantnieka automašīna apstājās tieši pie 19 gadus vecā sazvērnieka Gavrilo Principa, kurš, domādams, ka plāns ir izgāzies, jau devās prom.

Pārsteigts ieraudzīt Franci Ferdinandu tikai dažu metru attālumā, Princips izvilka pistoli un atklāja uguni. Pirms apkārtējie cilvēki jauno studentu neitralizēja, atskanējuši divi vai trīs šāvieni, stāsta aculiecinieki. Principam izdevies norīt cianīda kapsulu, kura gan nav iedarbojusies.

Erchercogu un viņa sievu steidzami nogādāja uz viesnīcu, kur bija plānota karaliskā pāra palikšana. Troņmantnieks, no kura mutes plūda asinis, atvešanas brīdī vēl bija dzīvs, bet armijas ārsts drīz vien konstatēja aristokrāta nāvi. Vīrietis bija sašauts kaklā.

Savukārt troņmantnieka sieva Sofija, kuru sākumā uzskatīja tikai par paģībušu, atvešanas brīdī bija jau mirusi no ievainojuma vēderā.

Atklājot sazvērestības serbiskās saknes, Austroungārija mēnesi pēc atentāta – 28. jūlijā – pieteica Serbijai karu. Baidoties no Krievijas, kura bija solījusi aizsargāt savu slāvu sabiedroto un jau sākusi mobilizāciju, Austroungārija meklēja atbalstu pie Vācijas. Berlīne un Maskava 1. augustā pieteica viena otrai karu. Drīz konfliktā Krievijas pusē iesaistījās Francija un Lielbritānija.

The Assassin | 60 Minutes | Gavrilo Princip Fired The Deadliest Shot In History

 

Tieši pirms 100 gadiem – 1914. gada 28. jūnijā Sarajevā jauns serbu nacionālists Gavrilo Princips atentātā nogalināja Austroungārijas troņmantnieku – erchercogu Franci Ferdinandu un viņa sievu Sofiju.

Slepkavība kļuva par tiešo cēloni notikumu ķēdei, kas, pateicoties lielvalstu alianšu sistēmām un jau kādu laiku briedušajiem konflikta apstākļiem, Austroungārijas un Serbijas strīdā ievilka virkni vadošo valstu, un jau pēc mēneša sākās cilvēces vēsturē vēl nepieredzēta mēroga katastrofa - Pirmais pasaules karš.

Austroungārijas valdošais monarhs Francis Jozefs tobrīd bija 84 gadus vecs un savārdzis, tāpēc atentāts pret troņmantnieku, kuram tuvākajā laikā būtu jāsēžas imperatora krēslā, tika tulkots kā uzbrukums visai impērijai.

Erchercoga slepkavība, kas bija Serbijas galvaspilsētā Belgradā plānotas sazvērestības rezultāts, notika Bosnijā, kuru bija anektējusi Austroungārija. Serbu nacionālisti vēlējās izveidot apvienotas un no Austroungārijas varas brīvas dienvidslāvu zemes.

 

28. jūnijs Sarajevā

1914. gada 28. jūnija rītā erchercogs ar kundzi ieradās armijas inspicēšanas vizītē Sarajevā. Impērijas varas demonstrēšana šajā datumā bija tiešs apvainojums serbu nacionālistiem, jo 28. jūnijs ir gadadiena 1389. gada serbu zaudētai kaujai ar turkiem Kosovā. Savukārt karaliskajam pārim šis datums bija kāzu gadadiena.

Septiņi atentāta izpildītāji – slepenas organizācijas "Melnā roka" biedri - plānoja troņmantnieku nogalināt mirklī, kad viņš vaļējā automašīnā dosies braucienā pa Sarajevas ielām. Brauciena maršruts bija publicēts avīzēs.

Uzbrucēji sadalījās un izvietojās stratēģiskās maršruta vietās. Pirmais sazvērnieks, gar kuru brauca erchercoga automašīna, nobijās un sagatavoto spridzekli neizmeta. Otra mesto granātu pamanīja troņmantnieka šoferis, kurš paspēja paātrināties, un spridzeklis nokrita aiz automašīnas. Sprādzienā tika ievainoti aptuveni 20 skatītāji, bet Francis Ferdinands palika neskarts.

Granātu izmetušais sazvērnieks Nadeļko Čabrinovičs mēģināja izdarīt pašnāvību, tomēr tas neizdevās un policisti viņu aizturēja. Uz ielas sākās haoss un pārējie sazvērnieki, uzzinot par neveiksmi, notikuma vietu pameta. Pie maršruta palika vien divi atentāta dalībnieki.

Neveiksmīga sagadīšanās

Erchercogs, kura kortežs bija sasniedzis pilsētas domi, nolēma atcelt tālākos dienas plānus, bet tā vietā doties uz slimnīcu apciemot sprādzienā ievainotos. Par plānu maiņu, šķiet, nav bijis informēts vai rīkojumus pareizi nav sapratis troņmantnieka šoferis, kurš no galvenās ielas nogriezās uz Nacionālā muzeja pusi, kas bija iepriekš plānotā maršruta nākamais apmeklējuma objekts.

Kad šoferim norādīja, ka viņš aizbraucis nepareizi, viņš apturēja automašīnu, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā.

Nejaušas sagadīšanās rezultātā troņmantnieka automašīna apstājās tieši pie 19 gadus vecā sazvērnieka Gavrilo Principa, kurš, domādams, ka plāns ir izgāzies, jau devās prom.

Pārsteigts ieraudzīt Franci Ferdinandu tikai dažu metru attālumā, Princips izvilka pistoli un atklāja uguni. Pirms apkārtējie cilvēki jauno studentu neitralizēja, atskanējuši divi vai trīs šāvieni, stāsta aculiecinieki. Principam izdevies norīt cianīda kapsulu, kura gan nav iedarbojusies.

Erchercogu un viņa sievu steidzami nogādāja uz viesnīcu, kur bija plānota karaliskā pāra palikšana. Troņmantnieks, no kura mutes plūda asinis, atvešanas brīdī vēl bija dzīvs, bet armijas ārsts drīz vien konstatēja aristokrāta nāvi. Vīrietis bija sašauts kaklā.

Savukārt troņmantnieka sieva Sofija, kuru sākumā uzskatīja tikai par paģībušu, atvešanas brīdī bija jau mirusi no ievainojuma vēderā.

Atklājot sazvērestības serbiskās saknes, Austroungārija mēnesi pēc atentāta – 28. jūlijā – pieteica Serbijai karu. Baidoties no Krievijas, kura bija solījusi aizsargāt savu slāvu sabiedroto un jau sākusi mobilizāciju, Austroungārija meklēja atbalstu pie Vācijas. Berlīne un Maskava 1. augustā pieteica viena otrai karu. Drīz konfliktā Krievijas pusē iesaistījās Francija un Lielbritānija.

Protams, kā visos šādos gadījumos, ap notikumu radīts daudz sazvērestības teoriju- tai skaitā par Austroungārijas un Vācijas plānu anektēt Serbiju, lai izbūvētu dzelzceļu starp Berlīni un Stambulu. Taču vairums no tām nav īpaši faktiem pamatotas (dzelzceļu, piemēram varēja izbūvēt neiekarojot Serbiju).

Pēc 100 gadiem

Gavrilo Principu notiesāja uz 20 gadiem cietumā. Viņam izdevās izvairīties no nāvessoda sava nelielā vecuma dēļ. Tomēr pēc paša realizētā atentāta sāktā kara beigas Princips nesagaidīja. Viņš saslima ar tuberkolozi un mira 1918. gada 28. aprīlī cietumā pie Prāgas.

Gadsimtu pēc Pirmā pasaules kara sākuma Gavrilo Princips joprojām ir pretrunīgi vērtēta persona. Vieni viņā saskata varonīgu brīvības cīnītāju pret imperiālo okupāciju, bet citi - teroristu, kura Sarajevā raidītie šāvieni aizsāka četrus sāpju un ciešanu gadus miljoniem cilvēku.

Pārsvarā serbu apdzīvotajos Sarajevas austrumos 27. jūnijā atklāts Gavrilo Principa piemineklis (attēlā), vēsta radio "Brīvā Eiropa". 

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Afgāņu islamista uzbrukums Lionā, Francijā. Nogalināts 1 cilvēks, 8 ievainoti Afgāņu islamista uzbrukums Lionā, Francijā. Nogalināts 1 cilvēks, 8 ievainoti 31.08.2019lv
2Munīcijas noliktavas eksplozija Ačinskas tuvumā, KrievijāMunīcijas noliktavas eksplozija Ačinskas tuvumā, Krievijā05.08.2019lv
3Traģisks negadījums Otsu, Japānā. Auto ietriecies bērnudārza audzēkņu grupā, nogalinot 2 un vairākus ievainojotTraģisks negadījums Otsu, Japānā. Auto ietriecies bērnudārza audzēkņu grupā, nogalinot 2 un vairākus ievainojot08.05.2019en, lv
4
Parīzē, Francijā uzbrukumā ar nazi ievainoti septiņi cilvēki, to skaitā divi britu tūristi08.09.2018lv
51 nogalināts, 2 ievainoti uzbrukumā ar nazi Trapē komūnā netālu no Parīzes, Francijā1 nogalināts, 2 ievainoti uzbrukumā ar nazi Trapē komūnā netālu no Parīzes, Francijā23.08.2018en, lv
6Ar nazi bruņots vīrietis uzbrucis karavīram Vīnē. Uzbrucējs likvidētsAr nazi bruņots vīrietis uzbrucis karavīram Vīnē. Uzbrucējs likvidēts12.03.2018lv, ru
7Kārtējā Amtrak pasažieru vilciena katastrofā ASV- vismaz 2 bojāgājušie, vairāk kā 50 ievainoto Kārtējā Amtrak pasažieru vilciena katastrofā ASV- vismaz 2 bojāgājušie, vairāk kā 50 ievainoto 04.02.2018en, lv
8Vācijā sadūrušies pasažieru un kravas vilcieni. Vismaz 42 cilvēki guvuši ievainojumusVācijā sadūrušies pasažieru un kravas vilcieni. Vismaz 42 cilvēki guvuši ievainojumus05.12.2017en, lv
9Tulūzas auto uzbrukums: vadītājs apzināti ietriecas pūlī pie skolas; vismaz 3 smagi ievainotiTulūzas auto uzbrukums: vadītājs apzināti ietriecas pūlī pie skolas; vismaz 3 smagi ievainoti10.11.2017en, lv
10Minhenē, Vācijā ar nazi bruņots vīrietis sadūris piecus cilvēkusMinhenē, Vācijā ar nazi bruņots vīrietis sadūris piecus cilvēkus21.10.2017lv
11
Burbahā, Vācijā, 27 gadus vecs sīriešu migrants ar nazi nogalina Sarkanā Krusta pārstāvi07.06.2017lv
12
Vilcienu sadursmē Maskavā ievainoti vismaz 50 cilvēki09.04.2017lv
13Francijā, Parīzē, SVF birojā sprāgusi vēstuļbumba. Teroraktā cietis 1 cilvēksFrancijā, Parīzē, SVF birojā sprāgusi vēstuļbumba. Teroraktā cietis 1 cilvēks16.03.2017lv
14Krievijā kārtējo reizi apšaude ar policiju. Nogalinātas 2 civilpersonas; apsūdzība jau atstrādāta- terorisms Krievijā kārtējo reizi apšaude ar policiju. Nogalinātas 2 civilpersonas; apsūdzība jau atstrādāta- terorisms 23.10.2016lv
15Noticis vēl viens terora akts Briselē- Mālbēkas metro stacijāNoticis vēl viens terora akts Briselē- Mālbēkas metro stacijā22.03.2016de, en, lv, pl, ru
16Atentāta mēģinājums pret Mihailu GorbačovuAtentāta mēģinājums pret Mihailu Gorbačovu07.11.1990lv, ru
17Esplanādē atklāj Raiņa pieminekliEsplanādē atklāj Raiņa pieminekli11.09.1965lv
18PSRS Komunistiskās partijas noziegumi pret cilvēci. Novočerkaskas strādnieku slaktiņšPSRS Komunistiskās partijas noziegumi pret cilvēci. Novočerkaskas strādnieku slaktiņš02.06.1962en, fr, lt, lv, pl, ru
19Jelgavā pie Jelgavas Klasiskās ģimnāzijas Academia Petrina atklāj pieminekli Latvijas valsts pirmajam prezidentam Jānim ČakstemJelgavā pie Jelgavas Klasiskās ģimnāzijas Academia Petrina atklāj pieminekli Latvijas valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem31.08.1930lv
20Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie VareļiemBermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie Vareļiem18.11.1919lv

Karte

Avoti: news.lv, wikipedia.org

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Gavrilo PrincipsGavrilo Princips25.07.189428.04.1918de, en, fr, lv, pl, ru, ua
    2Nikolajs II RomanovsNikolajs II Romanovs19.05.186817.07.1918lv, pl, ru
    3Sofija HotekaSofija Hoteka01.03.186828.06.1914lv, pl
    4Džordžs V  VindzorsDžordžs V Vindzors03.06.186520.01.1936lv, ru
    5Francis FerdinandsFrancis Ferdinands18.12.186328.06.1914lv, pl, ru
    6Vilhelms II HohencollernsVilhelms II Hohencollerns27.01.185904.06.1941en, lv, pl
    Birkas