1934. gada 1. decembrī Kirovu partijas Ļeņingradas organizācijas galvenajā mītnē - Smoļnijā, ar revolvera šāvienu nogalināja partijas instruktors Leonīds Nikolajevs. 25. decembrī sastādītajā pirmajā apsūdzībā kā viens no vaininiekiem tika minēts Latvijas konsuls Georgs Bisenieks − viņš esot bijis sakarnieks starp Kirova slepkavības organizētāju Ļeningradas grupu un šī atentāta īsteno plānotāju, no Padomju Savienības izraidīto Ļevu Trocki. 

Kirova slepkavību organizēja Staļins, kurš bija neapmierināts ar Kirova augošo popularitāti un savas "komandas" veidošanu, tāpēc tas esot pavēlējis H. Jagodam organizēt tā nogalināšanu. Slepkavību izdarīt tika uzdots kādam partijas biedram - Leonīdam Nikolajevam, kam bija personīgs motīvs- viņa sievas M. Draules iespējamam "sakaram" ar Kirovu.

Kirova nāve uzsāka plašu represiju vilni pret Staļina konkurentiem partijā un īpaši pret Krievijā dzīvojošiem latviešiem, un ebrejiem, jo tika izplatīts mīts, ka tieši latviešu diplomāts G. Bisenieks "finansējis" atentātu, bet to organizējis Ļevs Trockis.

Kā raksta vēsturnieki, šīs lietas sakarā uz nāvi tika notiesāti tūkstoši cilvēki, to skaitā vismaz 104 personas, kuras bija apcietinājumā jau pirms atentāta izdarīšanas.