Lai gan Krievija 1808. gadā iekarojot Somiju, solīja tās muižniecībai ievērojamu autonomiju, krieviem ierasti- solītais tika pildīts nosacīti un arvien vairāk iezīmējās absolūtisma tendences, savienotas ar Krievijas totālu neizglītotību un atpalicību. Savukārt, Somijā (arī Baltijā) izglītības līmenis bija ļoti augsts tiem laikiem un tas radīja nacionālas pretrunas starp kolonizētajām tautām un krievu patvaldību. 19. gs. beigās Krievija bez visa sāka pastiprinātu rusifikācijas programmu, aizliedzot izglītību, saziņu un oficiālo dokumentu apriti vietējās valodās.

Nikolajs Bobrikovs bija Krievijas armijas ģenerālmajors, kuru Nikolajs II 1898. gadā iecēla par Somijas ģenerālgubernatoru. Tieši viņš enerģiski uzsāka Somijas rusifikācijas programmu, kā arī centās ievērojami sašaurināt Somijas parlamenta un armijas pilnvaras (Lielhercogistes armija tika likvidēta 1901. gadā), kuras jau tā bija ierobežotas, salīdzinot ar Somijas pievienošanas līgumā noteikto. 

29 gadus vecais Bobrikova slepkava Eižens Šaumans bija dzimis Harkivā, (Ukrainā, tolaik okupēta un Krievijas impērijas sastāvā) somu izcelsmes zviedriski runājošā Krievijas impērijas ģenerālleitnanta, aristokrāta un Somijas senatora Fredrika Šaumana ģimenē. 9 gadu vecumā viņš zaudēja māti un savu vidusskolas un universitātes izglītību guva Helsinkos, kamēr pārējā ģimene dienesta dēļ dzīvoja Polijas teritorijā.

Lai protestētu pret agresīvo Krievijas kolonizācijas un rusifikācijas politiku, Šaumans iesaistījās somu nacionālās neatkarības cīnītāju grupās un nolēma veikt ģenerālgubernatora likvidāciju kā "politisku aktu". Apbruņojies ar Brauning markas pistoli viņš devās uz Senāta ēku, kurā strādāja un ar 3 šāvieniem nošāva Bobrikovu, bet pēc tam 2 reizes iešāva sev. Ģenerālgubernators nomira uz vietas, somu varonis tika nogādāts slimnīcā, kur nomira pēc dažām stundām.

Šaumana un daudzu citu pret krievu okupācijas un absolūtās monarhijas varu cīnošos varoņu darbība, kā arī pašas Krievijas saimnieciskās sistēmas vājums, ko visspilgtāk pierādīja Krievijas pilnīga sakāve pie Japānas, nepalika bez sekām. Rusifikācijas politika šo iemeslu dēļ impērijā tika vājināta, piemēram, Latgalē jau mēnesi pirms šīs Somijas ģenerālgubernatora slepkavības tika atcelts 40 gadus pastāvējušais latīņu drukas aizliegums; savukārt, politiskā sistēmā parādījās idejas par nosacītu, tomēr parlamentu- Krievijas Valsts Domi, kuras realizējās 2 gadus vēlāk.