Stokholmas asinspirts. Stokholmu ieņēmusī dāņu armija nogalina 82 zviedru augstmaņus un mācītājus

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Notikumi:
2Notikumu saraksts
Datums:
09.11.1520
Papildu lauki

The Stockholm Bloodbath, Stockholm massacre, Stockholms blodbad, Det Stockholmske Blodbad

No 1397. gada līdz 1523. gadam pastāvēja Kalmāras ūnija- 3 karaļvalstu- Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas - apvienība.

Finansiāli spēcīgākā 16. gadsimta sākumā bija Dānijas karaliste, kura kontrolēja tirdzniecības ceļus no Baltijas jūras, taču vienlaikus atradās nemitīgos konfliktos ar kaimiņos esošām vācu zemēm.

Lai nostiprinātu varu, Dānijas karalis Kristiāns II savā valstī sāka varas centralizāciju, cenšoties savu pārvaldi attiecināt arī uz blakus esošajām karaļvalstīm. 1513. gadā viņš kļuva arī par Norvēģijas karali. Zviedrijā tobrīd karaļa nebija, karaļa vietā valdīja reģents Stens Stūre, kurš bija pārliecināts Zviedrijas "autonomijas" (karaļvalsts izpratnē) pārstāvis. Kristiāns II nolēma pakļaut Zviedriju Dānijas kronim, tādējādi uzsākot karu.

Dānijas - Zviedrijas karu (1518-1520) laikā Dānijas karalis Kristiāns II guva vairākus panākumus un 1520. gadā viņam izdevās ieņemt Stokholmu.

1520.g. 4. novembrī tika paredzēti 3 dienas gari svētki, kuros, kā tajos laikos bija pieņemts, iekarotajiem Zviedrijas augstmaņiem bija jādod uzticības zvērests uzvarētājam. Taču Kristiāns II bija ieguvis ziņas par vairākiem augstmaņiem, kuri centās pretoties zvēresta došanai un izplatīja ziņas, ka uzticību drīkst zvērēt tikai Zviedrijā dzimušam karalim.

1520. gada 7. novembra vakarā Kristiāns II uzaicināja Zviedrijas augstmaņus un baznīcas augstākos garīdzniekus uz balli pilī, kurā bija pavēlējis sapulcināt arī dāņu karavīrus. 

1520.g. 8. novembra rītā svētku zālē iesoļoja bruņoti kareivji un pēc iepriekš sagatavota saraksta turpat zālē arestēja desmitiem "aizdomās turēto". Saraksta sastādītājs - dāņu sabiedrotais Arhibīskaps Trolle visus arestētos apvainoja ķecerībā (vairums sarakstā esošo bija balsojuši pret viņa iecelšanu amatā pirms 2 gadiem) un pieprasīja sodīt ar nāvi.

1520. gada 9. noembra rītā sākās nāves soda izpilde, nocērtot galvu vai pakarot (atkarībā no statusa).

Tika sodīti 14 dižciltīgo, 3 pilsētu mēri, 14 pilsētas rātskungi un ap 20 vienkāršākas izcelsmes pilsētnieku. Eksekūcija turpinājās arī nākošajā dienā, kopā sodot 82 personas. Daudzi Trolles personīgie pretinieki un Kristiāna II neatbalstītāji tika apcietināti. Tomēr zviedru pretestība turpinājās vēl vairākus mēnešus.

Vēlāk Kristiāns II centās attaisnoties ar to, ka viņš vēlējies nodrišināt mieru un kareivji sodot dižciltīgos (īpaši mācītājus) esot pārkāpuši pilnvaras, taču par spīti uzvarai, dāņu un zviedru attiecības tika sabojātas (Zviedrijā nepastāvēja dzimtbūšana, daudzi, tai skaitā zemnieki bija pietiekami izglītoti, lai izvērtētu).

Gadu vēlāk sākās Zviedrijas atbrīvošanās karš, kurš 1523. gadā beidzās ar zviedru uzvaru un Kalmāras ūnijas izbeigšanos.

 

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Stokholmā, Zviedrijā, kravas auto iebrauc cilvēku pūlī. 4 bojāgājušieStokholmā, Zviedrijā, kravas auto iebrauc cilvēku pūlī. 4 bojāgājušie07.04.2017en, lv, ru
2Par Rīgas arhibīskapu iecelts Mihaels HildebrandsPar Rīgas arhibīskapu iecelts Mihaels Hildebrands04.06.1484lv

Karte

Nav piesaistītu vietu

    Nav piesaistītas personas

    Birkas