Stolipina agrārās reformas sākums

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
3Personu saraksts
Notikumi:
54Notikumu saraksts
Datums:
22.11.1906
Papildu lauki

9.(22.).11.1906 Tiek izdots ukazs-  «О дополнении некоторых постановлений действующего закона, касающихся крестьянского землевладения и землепользования».

Ukaza galvenais mērķis bija neefektīvo kolektīvo zemes īpašumu likvidācija un zemnieku kā šķiras izveide, ļaujot tiem iegādāties zemi privātā īpašumā. 

Ukaza izpildei bija paredzēti ievērojami finansiāli līdzekļi - gan kredītu formā pašiem zemniekiem, gan infrastruktūras (dzelzceļu u.c.) attīstībai, lai nodrošinātu efektīvu produkcijas piegādi patērētājiem gan Krievijā, gan eksportam

Savukārt,  Latvijā (arī Baltijā kopumā, Somijā un Polijā), kurā viensētu saimniekošanas forma bija tradicionāla un pastāvēja gadsimtiem, (izņemot Latgali, kurā Krievijas sastāvā tika anektēta 1772. gadā un tur bija jau ieviesušās no krieviem pārņemtas tradīcijas) Stolipina agrārreforma vērtējama vairāk negatīvi, jo tika izmantota kā politisks rusifikācijas instruments.

***

Stolipina agrārreformas mērķis bija atteikties no Krievijā (arī Latgalē) populārās kopienu (dzimtas, parasti vairāku radnieciskām saitēm saistītu ģimeņu) zemes apsaimniekošanas formas un kā ekonomisku vienību laukos radīt viensētas. Krievijas valdība paredzēja izdalīt līdzekļus gan zemju uzpirkšanai no muižniekiem un to sadalīšanu zemniekiem, kā arī speciālus fondus, lai tie varētu zemi izpirkt. Saimnieciski par vairākiem gadsimtiem atpalikušajā Krievijā, kurā zemes bija ļoti daudz, vienlaikus pat 50 gadus pēc dzimtbūšanas atcelšanas lauksaimnieciskā ražošana bija neefektīva, reforma varētu nest pozitīvu efektu. To pamatoja arī Baltijā daudz efektīvākā saimniekošana.

Ņemot vērā apstākli, ka Latvija bija Krievijas impērijas pierobeža, kuru pārsvarā apdzīvoja latvieši un daudz zemes piederēja vācu muižniekiem, kā arī 1905-1907. gada revolūciju, kura Baltijā izpaudās īpaši saasināti- ar muižu dedzināšanu un latviešu politisko prasību rašanos, Krievijas valdības mērķis bija panākt šo teritoriju strauju pārkrievošanu, kura bija sākta jau vairākas desmitgades iepriekš- sākotnēji ar obligātu valodas uzspiešanu sadzīvē un skolās, vēlāk jau ar fizisku pārvietošanu. No vācu muižniekiem izpirkto zemi latviešiem nepārdeva. Latviešu zemniekiem tika piedāvāts zemi iegādāties Krievijas vidienē, un ziemeļos, nevis Latvijas teritorijā.

***

 Lielkrievu šovinistu sauklis “Krievija – krieviem” vienoja gan galēji labējos deputātus, gan oktobristus, un mainot vēlēšanu kārtību krieviem 3. Valsts domē jau bija lielākā ietekme. Ar šovinistu atbalstu aktīvi risinājās nekrievu tautu un tautību pārkrievošana, īpaši uzmanību veltot valsts "nomalēs" arī Baltijai šovinisti aicināja ierobežot cittautiešu tiesības uz līdzdalību valsts pārvaldes aparātā un armijā. Atbalstu lielkrievu šovinistiem pauda arī Latvijā darbojošamies "krievu nomaļu biedrība" u.c. organizācijas Latvijā, tam piebalsoja laikraksts “Rišskij vestņik”. Latviešu un igauņus no pārkrievošanas pamatā glāba tas, ka šīs tautas bija izglītotākās Krievijas impērijā. Ja Krievijā lasīt prata vidēji 20% iedzīvotāju, tad Baltijā- ap 90%, Sekojoši latvieši mācījās krievu, vācu, franču un citas valodas, taču tās kultūra attīstījās savrupi.

***

Piemēram, Kurzemē Stolipina reformas ietvaros bija sākta muižu uzpirkšanu un sadalīšanu krievu zemniekiem ap Stendi. Virbos, tika izveidota pirmā lielākā krievu nometne (vieta bija izvēlēta lielā mērā tāpēc, ka Virbu pagastā gadsimtus iepriekš bija ielaista un pastāvēja neliela krievu vecticībnieku kopiena un netālu atradās dzelzceļš)

Vienlaikus ar kolonizācijas centieniem slepus tika gatavots iznīcinošs trieciens latviešiem, proti, vidzemnieku un kurzemnieku pārvietošana uz Vologdas guberņu Krievijas ziemeļos. (1907., 1908.g. –pat rīkotas ekspedīcijas ar zinātnieku piedalīšanos, lai izpētītu vietējos apstākļus. Taču šo plānu izjauca viens no zinātniekiem K. Žakovs , kas apzinājās traģiskās sekas latviešiem un viņu tautai (viņš pats bija komietis).

***

Pārkrievošanas ideja komplektā ar zemes reformas plāniem savu apogeju sasniedza sākoties Pirmajam pasaules karam- ne tik daudz karadarbības dēļ, bet tieši pārkrievošanas politikas dēļ Kurzemi bija spiesti atstāt un "bēgļu gaitās" spieda doties pat līdz 90% Kurzemes lauku iedzīvotāju.  Pēc kara latviešu atgriešanās Kurzemē nebija paredzēta. 

Nereti zemnieku mājas un iedzīvi iznīcināja nevis iebrūkošie vācieši, bet atkāpjošās krievu karaspēka daļas. Saprotams, šo "tukšās zemes" taktiku pēc veiksmīgas Kurzemes ieņemšanas cerēja izmantot arī otra puse- Vācija paredzēja Kurzemē nometināt pat vairākus miljonus vāciešu.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
2Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
3Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokliVojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli13.12.1981lv
4Tautas komisāru Padome pieņem lēmumu par Sarkano teroru, kas faktiski rada iespēju nesodīti slepkavot jebkuruTautas komisāru Padome pieņem lēmumu par Sarkano teroru, kas faktiski rada iespēju nesodīti slepkavot jebkuru05.09.1918lv, ru
5Ipatjeva namā boļševiki noslepkavo Krievijas cara Nikolaja II ģimeniIpatjeva namā boļševiki noslepkavo Krievijas cara Nikolaja II ģimeni17.07.1918ee, en, fr, lv, pl, ru, ua
6Somija pasludina neatkarību no Krievijas Somija pasludina neatkarību no Krievijas 06.12.1917lv, pl
7Krievijas dekrēts "Par kārtu un civilpakāpju likvidāciju"Krievijas dekrēts "Par kārtu un civilpakāpju likvidāciju"10.11.1917lv
8Cars Nikolajs II izdod rīkojumu, kurā paredz neatkarīgas Polijas valsts atjaunošanuCars Nikolajs II izdod rīkojumu, kurā paredz neatkarīgas Polijas valsts atjaunošanu25.12.1916lv, pl
9Nikolajs II apmeklē Cēsis un Rīgu militārā inspekcijā Nikolajs II apmeklē Cēsis un Rīgu militārā inspekcijā 11.11.1915lv
10Kurzemē, Rīgā, Rīgas apriņķī izsludina kara stāvokliKurzemē, Rīgā, Rīgas apriņķī izsludina kara stāvokli23.01.1915lv
11Pirmais pasaules karš: Vācijas kuģi sāk Liepājas ostas apšaudiPirmais pasaules karš: Vācijas kuģi sāk Liepājas ostas apšaudi02.08.1914lv
12Kārtējais atentāts pret Krievijas premjerministru Stolipinu Kijevā. Šoreiz terora akts izdodas Kārtējais atentāts pret Krievijas premjerministru Stolipinu Kijevā. Šoreiz terora akts izdodas 13.09.1911lv, ru
13Nikolajs II RīgāNikolajs II Rīgā03.07.1910lv
14Latvijas kolonizācija: krievu vecticībnieku kolonijas izveide Virbu pagastā KurzemēLatvijas kolonizācija: krievu vecticībnieku kolonijas izveide Virbu pagastā Kurzemē01.03.1907lv
15Baltijas ģenerālgubernatora izglītības kurators Dmitrijs Ļevšins pirmos divus gadus tautskolās atļauj mācīt latviešu valodāBaltijas ģenerālgubernatora izglītības kurators Dmitrijs Ļevšins pirmos divus gadus tautskolās atļauj mācīt latviešu valodā22.10.1906lv
161905. gada revolūcija. Mangaļsalā nošauj 8 Pārdaugavas revolucionārā pulciņa "Saules dēli" kaujiniekus1905. gada revolūcija. Mangaļsalā nošauj 8 Pārdaugavas revolucionārā pulciņa "Saules dēli" kaujiniekus16.05.1906lv
17Pirmā sasaukuma Krievijas valsts dome sāk darbuPirmā sasaukuma Krievijas valsts dome sāk darbu27.04.1906lv
18Bruņota latviešu sociāldemokrātu grupa uzbrūk Rīgas policijas ēkaiBruņota latviešu sociāldemokrātu grupa uzbrūk Rīgas policijas ēkai17.01.1906lv
19Kārļa Ulmaņa pirmais arests. Apsūdzība: "Krievijas impērijas valsts un sabiedriskās kārtības graušana"Kārļa Ulmaņa pirmais arests. Apsūdzība: "Krievijas impērijas valsts un sabiedriskās kārtības graušana"21.12.1905lv
20Sevastopoles dumpis, sacēlušos matrožu apšaušanaSevastopoles dumpis, sacēlušos matrožu apšaušana15.11.1905lv, ru

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Nikolajs II RomanovsNikolajs II Romanovs19.05.186817.07.1918lv, pl, ru
    2Kalistrats ŽakovsKalistrats Žakovs30.09.186620.01.1926lv, ru
    3Pjotrs StolipinsPjotrs Stolipins14.04.186218.09.1911de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    Birkas