Ārvalstu spiediena rezultātā vispirms pie Tieslietu ministrijas, bet pēc tam, izdalot kā atsevišķu struktūru, tika dibināts KNAB - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Lielus sagatavošanās darbu, kas nostiprināja šāda dienesta izveidi, paveica Sorosa fonds Latvija, tā paspārnē izveidotā organizācija Delna un laikraksts Diena. Tika pat organizēta īpaša konference Latvijas TV, kurā Latvijas sabiedrība tika iepazīstināta ar Pasaules bankas veiktajiem pētījumiem korupcijas jomā un parādōt, ka Latvija korumpētākā gan par citām Austrumeiropas valstīm, gan pat par Baltkrieviju un, šķiet, par Azerbaidžānu un Vidusāzijas valstīm. Konferences materiāli tika nosūtīti ārvalstu medijiem, kuri labprāt šo info izplatīja tālāk, bet Latvijas mediji šīs ziņas atpakaļvilni varēja uztvert jau kā tiešu ārvalstu signālu par prettiesisko situāciju Latvijā. Likteņa ironija, bet atbildīgā par šo pētījumu, Pasaules bankas viceprezidente pēc tam bija iesaistīta ļoti vērienīgā korupcijas skandālā ar Kremļa administrāciju un tās vadītāju Borodinu.

Ideju par atsevišķa speciāla biroja izveidi labprāt pieņēma harizmātiskais, bet arī neprognozējamais Jaunā laika līderis Einārs Repše, kurš samērā ātri izveidoja KNAB, vienlaikus cerot ar asām, uz totalitārisma robežas balansējošām, darbībām ieviest valstī kārtību, vismaz viņa izpratnē - radot sev lojālu drošības iestādi cīņai pret politiskajiem oponentiem un arī personām, kuras, Repšes vērtējumā, ir korumpētas, tādējādi atstājot jaunveidotajam birojam uz daudziem gadiem politiskas kalpošanas šaubu ēnu. Repšes tiesiskās kārtības izpratnē sabiedrības rīcības motivācijai jābalstās uz bailēm, nevis tiesiskas apziņas.

Viņš daudz un plaši mēdza klāstīt par t.s. Hongongas modeli, nepaskaidrojot, ka būtībā tā ir īpaša, Honkongas apstākļos pat izteikti kolaboracionistiska valsts iestāde, kurā tika iesaistīt īpaši izraudzīti un pārbaudīti darbinieki ar lielākām algām, dažādām sociālām garantijām un privilēģijām u.c. labumiem un kuras galvenais, vienīgais mērķis - uzticīgi kalpot Britu ģenerālgubernatoram, tādējādi novēršot destruktīvo sabotāžu no vietējiem ierēdņiem un sabiedrības kopumā pārvaldamajā kolonijā - uz 99 gadiem iznomātajā no ĶTR (1997.gadā ĶTR atjaunoja savu jurisdikciju un pārvaldi par šo teritoriju). 

Honkongas sarežģītā vēsture, izdevīgā ģeogrāfiskā vieta, milzīgā Ķīnas klātbūtne  un ietekme, vietējo parašu ievērošana arvien vairāk britiem traucēja pārvaldīt savu koloniju.

Tika radīti priekšnoteikumi, kas deva pilnvaras gubernatoram izveidot īpašu dienestu - Neatkarīgu prekorupcijas komisiju (NPK), kurā darbiniekiem tika radīti tādi labvēlīgi, priviligēti darba un sadžives apstākļi, lai tiem materiāli un situatīvi bija izdevīgi kalpot tikai un vienīgi gubernatoram, viņa noteiktajai kārtībai un izvirzītajiem mērķiem. NPK pamatā darbojās 3 virzienos - apkarošana, risku analīze un pretkorupcijas propaganda ar nosacījumu, ka ikviena darbība, aizturēšana, tiesas procesi tiek plaši atspoguļotas medijos. Paralēli tika ieviesta legālā prezumpcija, kas nozīmē, ka ikviens ir vainīgs apriori likuma priekšā, ja vien nespēj pierādīt pretējo. Īpašos apstākļos funkcionējošai iestādei bija arī stipras "atlaides" likumības ievērošanā.

NPK dabojas diennakts tālrunis, pa kuru ikviens anonīmi varēja ziņot, pie kam, kukuļa devējs, ja tas ir ziņojis, automātiski tiek atbrīvots no kriminālatbildības. Lai NPK darbinieki nekristu kārdinājumā, tās darbību novēro un kontrolē Sabiedriski konsultatīvā padome, kurā ir viedokļu līderi - valsts biznesa un inteliģences pārstāvji. Ja kādu komisijas darbinieku ir pamats turēt aizdomās par negodprātīgu rīcību, to vadītājs nekavejoši atbrīvo no darba. Jāatzīst, ka arī pie KNAB ir tāda sabiedriska padome SKP, bet tai ir citas, likumā noteiktas, tiesības un uzdevumi. Bez tam, ar laiku pretēji jebkādai loģikai, KNABā tika izveidota arī arodbiedrība, kas ilgstoši daudzu gadu garumā destruktīvi darbojās pret KNAB vadītāju un jebkuru citu personu, traucējot un atklāti sabotējot centienus organizēt iestādes darbu. 

KNAB SKP darbības pirmsākumos bija pāris gadījumi, kad atsevišķi tās locekļi pārprata savas pilnvaras un mēģināja pieprasīt konkrētu lietu apspriešanu, izrādot interesi par saturu un tālāku virzību. Latvijā tas netika pieļauts, bet vienlaikus tika atstāta neapdomīga likuma norma t.s. darbinieku neatkarībā, un proti, no vienas puses KNAB priekšnieks par biroja darbību atbild ne tikai ar amatu, bet nodarīta materiāla kaitējuma gadījumā - ar visu savu mantu, no otras puses - biroja priekšnieks nedrīkst jaukties ne operatīvās darbībās, ne lietu izmeklēšanas gaitā, kas saknē ir aplami. Latvijas politiskā vide, šķiet, apzināti uztur virkni instrumentu, kas uztur spriedzi pašā birojā un dod iespēju ietektmēt tā darbību, kā arī, vajadzības gadījumā, izdarīt spiedienu uz biroja vadītāju.

Daudzi tiesību teorētiķi un praktiķi iebilda par šāda atsevišķa biroja izveidošanu un arī turpmākajos ar KNAB saistītajos skandālu gadījumos šī doma ir pavīdējusi, norādot, ka šādi atsevišķi biroji varētu būt par jebkuru izdarīto noziegumu grupu - slepkavības, noziegumi pret personu veselību, dzimumnoziegumi, zādzību utml. Tagad, laikam ritot, KNAB jau ieņēmis noteiktu vietu Latvijas justīcijas sistēmā. Tiesa, nu jau ne kā pāri visam stāvoša iestāte (kā Honkongā), bet kā citu operatīvo darbību veicošo iestāžu (SAB, DP) jaunākais un "grūti audzināmais brālis".

KNAB pirmais vadītājs bija Guntis Rutkis, kurš tika apstiprināts šajā amatā tieši 2002.gada 10.oktobrī.

Pēc tam par biroja vadītājiem bija - Aleksejs Loskutovs, Normunds Vilnītis, Jaroslavs Streļčonoks, kurus izdevās "izēst" no amata biroja priekšnieka vietniecei Juta Strīķei sabiedrībā apspriestu arī kā Annu Potapovu. No biroja, nespējot sadzīvot ar Strīķi, aizgāja arī vadošie darbinieki Valdis Pumpurs, Alvis Vilks, Ilze Jurča.

2017. gada 15.jūnijā Latvijas Republikas Saeima ar 86 PAR balsīm apstiprināja kārtējo KNAB vadītāju, no militārām aprindām nākušo un konkursu izturējušo Jēkabu Straumi. Saprotot, ka ar Straumi galā tikt būs problemātiski, kā arī grūti būs joprojām klāstīt sabiedrībai par milzīgo darbu, kas nerezultējas ar konkrētām lietām, Strīķe kopā ar savu uzticamo padoto, operatīvo izstrāžu daļas vadītāju Juri Jurašu nu jau pilnīgi atklāti iesaistījās politikā - JKP rindās. Politiskās aprindās ātri vien kļuva zināms par vērptajām intrigām pret jauno vadītāju, kā arī par vienu no šīs partijas galvenajiem darbības izvrirzītajiem mērķiem - atlaist no darba Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, ģenerālprokuroru Ēriku Kalmeieru un biroja vadītāju Jēkabu Straumi. Šāds politisks uzstādījums ir destruktīvs un tiesisko apziņu graujošs.

Jāatzīst, ka Jutai Strīķei, vēl kopš darba KNABā, izcili ir izdevies izveidot precīzi funkcionējošu izmeklēšanas un operatīvā informācijas plūsmu pietuvinātiem medijiem vai atsevišķiem žurnālistiem, tādējādi vērienīgi veidojot un ietekmējot ne tikai sabiedrisko domu, bet arī tiesas darbību. Šī ietekmes iespēja, nenoliedzami, ir mazinājusies kopš Strīķe ir "aizieta" no biroja, taču ir pamats uzskatīt, ka operatīvās indormācijas avoti šajā iestādē viņai ir saglabājušies, ko selektīvi kombinējot un publicējot, var lieti izmantot politiskajā darbībā.

Īpaši attiecības saasinājās starp KNAB vēlāk padzītajiem Strīķi un Jurašu no vienas puses, un ģenerālprokuratūru no otras, t.s. "oligarhu lietā", ko pirms 13. Saeimas vēlēšanām izvilka izdevums "Ir".  Pirms 8 gadiem veiktās operatīvās 3 gadu garumā noklausīšanās ceļā iegūtās dažādu personu sarunas (kas ir klasificēta informācija - valsts noslēpums!), kuru saturs apzināti tika "nopludināts", Strīķei un Jurašam simpatizējošajam, Vienotības un tās satelītorganizāciju izdevumam "Ir". Kad tika rosināts jautājums par valsts noslēpumu saturošu ziņu nozagšanu KNABā, tas veikli tika pavērsts kā uzbrukums preses brīvībai, tādējādi aizejot no atbildes - kurš konkrēts darbinieks bija atbildīgs par šīs informācijas glabāšanu. Prokuratūras pārbaudes rezultātā tika konstatēts, ka medijiem ir nopludinātas citas sarunas, bet prokuratūrai ir nodoti citi materiāli un tās nemaz nav rādītas. Ilgstoši tika radīta šķietamība, ka notiek vērienīga izmeklēšana, ka ir savākti pierādījumi, seko apsūdzības un personas tiks tiesātas. Ģenerālprokuratūra, izskatot lietas materiālus kopumā, pieņēma lēmumu - lieta ir tukša čaula un tāpēc tā ir izbeidzama. 

Šobrīd var tikai cerēt, ka esošo biroja vadītāju ietekmēt un nelikumigi, politisku motīvu vadīti, atbrīvot no amata neizdosies. Cīņa par politisku ietekmi drošības iestādēs, turpinās.

2022.gada 9.jūnijā biroja vadītājs Saeima pēc valdības ieteikuma izskatījusi Jēkaba Straumes kandidatūru uz KNAB priekšnieka amatu, iecēlusi  viņu. amatā uz otro termiņu. 

Jēkabs Straume tika atkārtoti izvirzīts šim amatam pēc uzvaras atklātā konkursā, kas tika izsludināts šā 2022 gada 10. martā.