Tiek dibināts Kukluksklans vai KKK

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
1Personu saraksts
Notikumi:
31Notikumu saraksts
Datums:
24.12.1865
Papildu lauki

Kukluksklans (angļu: Ku Klux Klan) jeb saīsināti KKK ir nosaukums, ko attiecina uz vairākām 19.gs. un mūsdienu kādreiz ultralabējām (mūsdienās "labējs" vairs nenozīmē poltiskus uzskatus) un rasistiskām teroristiskām organizācijām ASV, kuras par savu darbības mērķi ir izvirzījušas "aizsargāt un sekmēt balto amerikāņu intereses", izmantojot klaju vardarbību un iebiedēšanu.

Pirmās šādas organizācijas parādījās ASV dienvidu štatos, kurās "baltie" kolonizatori, kuri paši bija iebraucēji ASV, bija visvairāk un ilgāk izmantojuši melnos vergus. Biedrības dalībnieki izveidoja īpašu ietērpu, kas sastāvēja no baltas mantijas, maskas un konusveida galvassegas, iespējams, ietekmējoties no viduslaiku invizīcijā izmanotiem tērpiem. KKK datbības sākuma posmā izmantoja terorismu, vardarbību, nolinčošanu un slepkavošanu pret nēģeriem, ebrejiem un citām minoritātēm, kā arī centās iebiedēt Romas Katoļu baznīcu un arodbiedrību pārstāvjus. 

1865. gadā Tenesī štata Konfederātu armijas veterāni nodibināja pirmo Klanu praktiski visos ASV dienvidu štatos. KKK mērķi bija atjaunot "balto" cilvēku tiesību pārākumu, kas bija zaudēts pēc ASV pilsoņu kara. Pēc pilsoņu kara ASV dienvidu štatos notika tā saucamā Rekonstrukcija, kuras laikā notika atteikšanās no konfederātu paustās politikas, tiesībām utt. Klans aktīvi pretojās šai Rekonstrukcijai. Viņi slepkavoja un iebiedēja no verdzības brīvlaistos nēģērus un un demokrātiski noskaņotos baltos republikāņus. 

1870. un 1871. gadā federālā valdība izdeva normatīvos aktus, kas lielā mērā ierobežoja Klana darbību un lika tam samazināt savu aktivitāti, tomēr jau 1874. gadā un arī turpmāk tika no jauna organizētas paramilitāras grupas, kas atsāka publiski pielietot vardarbību un iebiedēšanu. Šādas grupas bija, piemēram, Baltā līga (angļu: White League), Sarkankrekli (angļu: Red Shirts) un citas. Jaunais vardarbības vilnis prasīja republikāņiem politisko varu un demokrāti atkal spēja atgūt varu ASV dienvidu štatos 19. gadsimta beigās. Šādās pozīcijās demokrāti palika līdz 20. gadsimta sākumam.

1915. gadā tika nodibināts otrais Klans, kurš spēja ātri izaugt uz pēckara sociāli saspringtās situācijas fona. Straujā industrializācija piesaistīja vairākus emigrantu viļņus no Eiropas, kā arī veicināja plašu nēģeru izceļošanu no Dienvidu štatiem uz ziemeļiem. Kā reakcija uz šiem procesiem šajā laikā klanā parādījās antikatolicisms, antisemītisms un naids pret imigrantiem. Atsevišķās grupas veica nolinčošanu, uzbrukumus privātmājām un citas vardarbīgas darbības. Klans slepkavības un vardarbības aktus oficiāli definēja kā daļu no dienvidiem tradicionālās likuma varas neesamības.

Formāli otrais Klans bija miermīlīga organizācija ar nacionālā un valsts līmeņa struktūru. Divdesmito gadu vidū, kad klans sasniedza savu uzplaukumu, tajā bija apmēram 15% no balsstiesīgajiem amerikāņiem, kas veidoja 4-5 miljonus cilvēku. Dažādu grupu nesaskaņas radīja lielu klana biedru atbirumu, kas trīsdesmitajos gados samazināja biedru skaitu līdz 30 000 biedriem. Lielā depresijas un Otrā pasaules kara laikā klana popularitāte strauji mazinājās un 1944. gadā tika ziņots par tā darbības izbeigšanu. 

KKK savu darbību atsāka 60. gadu sākumā, kad to kā ārpuslikuma esošu anonīmu spēku sāka izmantot labējie un reakcionārie politķi, kā arī noziedzīgā pasaule un arī drošības dienesti. Vēlāk Kukluksklana nosaukumu izmantoja dažādas neatkarīgas grupas, kuras uzstājās pret cilvēktiesību kustību un desegregāciju, jo īpaši piecdesmitajos un sešdesmitajos gados. Šajā laikā bieži šīs grupas sadarbojās ar dienvidu štatu policijas departamentiem un dažādām varas iestādēm. Atsevišķas grupas veica cilvēktiesību aizstāvju un demokrātisko kustību līderu slepkavības, bez tiesas to starpā likvidējot arī savus prakses līdziniekus-komunistus. Mūsdienās pētnieki uzskata, ka ASV varētu būt apmēram 150 nodaļas ar apmēram 5 000 - 8 000 biedriem. Valsts iestādes uzskata šo organizāciju uzskata par teroristisku, taču tās darbību nepārtrauc. 

Visus gadus KKK ir dabojusies kā nelielu lokālu grupu apvienība, kuras vieno vispārēji labēji reakcionāri uzskati, pieļaujot savu mērķu īstanošanai izmantot nelikmīgas un pat teroristiskas metodes.

Mūsdienu KKK pieder trešajam klanam, par kurš savu darbību aktivizeja ar 1946. gadu.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Saeima pieņem likumprojektu par Stambulas konvencijas ratifikācijuSaeima pieņem likumprojektu par Stambulas konvencijas ratifikāciju30.11.2023lv
2
Vismaz 9 nogalinātie (ieskaitot šāvēju) apšaudē, kas notikusi San Hosē, ASV transporta pārvaldes centrā26.05.2021en, lv
3Terorista uzbrukums Kolombā, Francijā. Terorists ar auto sabraucis policijas patruļu, smagi ievainoti 2 policistiTerorista uzbrukums Kolombā, Francijā. Terorists ar auto sabraucis policijas patruļu, smagi ievainoti 2 policisti27.04.2020lv
4
At least 11 people injured in New Orleans mass shooting01.12.2019en
5Afgāņu islamista uzbrukums Lionā, Francijā. Nogalināts 1 cilvēks, 8 ievainoti Afgāņu islamista uzbrukums Lionā, Francijā. Nogalināts 1 cilvēks, 8 ievainoti 31.08.2019lv
6Dokumentāla drāma "Vara"Dokumentāla drāma "Vara"11.12.2018en, lv, pl, ru
71 nogalināts, 2 ievainoti uzbrukumā ar nazi Trapē komūnā netālu no Parīzes, Francijā1 nogalināts, 2 ievainoti uzbrukumā ar nazi Trapē komūnā netālu no Parīzes, Francijā23.08.2018en, lv
8
Rančo Tehamas skolā, Kalifornijā, ASV notikusi apšaude, kurā nogalināti vismaz 4 cilvēki14.11.2017en, lv
9Baptistu baznīcā Teksasā, ASV nogalināti 27 cilvēki, desmiti ievainotiBaptistu baznīcā Teksasā, ASV nogalināti 27 cilvēki, desmiti ievainoti05.11.2017en, lv, ru
10Apšaude Orlando, ASV. Oficiāli tiek ziņots par 5 nogalinātiem. Uzbrucējs nošāviesApšaude Orlando, ASV. Oficiāli tiek ziņots par 5 nogalinātiem. Uzbrucējs nošāvies05.06.2017en, lv, ru
11Divi sprādzieni Ņujorkā. Vismaz 29 ievainotiDivi sprādzieni Ņujorkā. Vismaz 29 ievainoti17.09.2016lv
12Andrejs Fursovs: Kurš pārvalda pasauliAndrejs Fursovs: Kurš pārvalda pasauli07.10.2014lv
13The worst mass shooting in Canadian history. Marc Lépine killed 14 women at the École Polytechnique, MontrealThe worst mass shooting in Canadian history. Marc Lépine killed 14 women at the École Polytechnique, Montreal06.12.1989en, pl
14Madridē tiek dibināta franču "Slepenā bruņotā organizācija"Madridē tiek dibināta franču "Slepenā bruņotā organizācija"11.02.1961fr, lv, ru
15ASV tiek apstiprināts pirmais ķīmiskais kontraceptīvais līdzeklis Enovid. Seksuālā revolūcija uzņem apgriezienusASV tiek apstiprināts pirmais ķīmiskais kontraceptīvais līdzeklis Enovid. Seksuālā revolūcija uzņem apgriezienus23.06.1960en, lv
16Par pretvalstisku un graujošu darbību ASV aizliedz Komunistu partijas darbībuPar pretvalstisku un graujošu darbību ASV aizliedz Komunistu partijas darbību24.08.1954en, lv, pl, ru
17Edgars Hūvers kļūst par FIB vadītāju un postenī paliek 48 gadusEdgars Hūvers kļūst par FIB vadītāju un postenī paliek 48 gadus10.05.1924lv, pl, ru
18Volstrītas spridzināšana. 38 bojāgājušie, simti ievainotoVolstrītas spridzināšana. 38 bojāgājušie, simti ievainoto16.09.1920en, lv, pl
19Izveidota Federālo rezervju sistēmaIzveidota Federālo rezervju sistēma23.12.1913en, lv, pl, ru
20Ebreju grautiņš ("pogroms") RīgāEbreju grautiņš ("pogroms") Rīgā23.10.1905lv

Karte

Avoti: wikipedia.org

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1George W. AshburnGeorge W. Ashburn00.00.181430.03.1868en