Varšavas pakts jeb Varšavas līgums (1955—91) bija kolektīvās aizsardzības Līguma par draudzību, sadarbību un savstarpējo palīdzību neoficiālais nosaukums. Līgums ieguvis savu nosaukumu no tā parakstīšanas vietas, kas notika Varšavā (1955. gada 14. maijā). Līgumu parakstīja PSRS (Krievijas) marionešu vadītā "Austrumu bloka" valstis. Šis līgums vēl spilgtāk iezīmēja divas pretējās puses Aukstajā karā, lai gan bija skaidrs, ka faktiski Varšavas pakts legalizēja PSRS militāro okupāciju tās jau tāpat kontrolētajā Austrumeiropā. Krievija (PSRS) izmantoja Varšavas bloku tsk militārai invāzijai paša bloka valstīs, piemēram, Ungārijas sacelšanās apspiešanai 1956. gadā un "Prāgas pavasara" izbeigšanai 1968. gadā. 

Ungārijas sacelšanās pret Krievijas (PSRS)  okupāciju un tās pašmāju kolaborantiem sākās 1956.g. 23. oktorbrī un tika apspiesta jau līdz 10. novembrim. Vairāk nekā 2 500 ungāru un 700 Sarkanās armijas karavīru gāja bojā konflikta laikā, ap 200 000 ungāru devās bēgļu gaitās. Imre Naģs un citi revolūcijas vadoņi tika slepeni tiesāti un 1958. gada 16. jūnijā sodīti ar nāvessodu pakarot. Sākumā viņus apglabāja cietuma pagalmā, bet pēc vairākiem gadiem slepus pārapbedīja Budapeštas Jaunajā kapsētā. Padomju Savienības rīcība lika mainīt domas daudziem Rietumu marksistiem, kuri vēl nesen aktīvi bija atbalstījuši padomju kontroli pār Centrāleiropu.

Prāgas pavasaris bija liberalizācijas periods Čehoslovākijas Sociālistiskajā republikā, kas sākās 1968. gada 5. janvārī, kad Aleksandrs Dubčeks tika ievēlēts par Komunistiskās partijas vadītāju, un beidzās 1968. gada 20. augustā, kad PSRS vadītā Varšavas pakta bruņotie spēki iebruka valstī.

1968. gada naktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis ar milzīgu armiju iebruka Čehoslovākijā. Apmēram 5000—7000 padomju tankiem sekoja 200—600 tūkstoši Varšavas bloka kareivju. Iebrukuma laikā 72 Čehoslovākijas pilsoņus nogalināja un simtiem ievainoja. Padomju karavīri arestēja Dubčeku un deportēja uz Maskavu.

Pēc krievu veiktās papildus okupācijas apmēram 300 000 čehi un slovāku atstāja valsti un devās trimdā uz Rietumiem.

Jau iepriekš, 1953. gada 17. jūnijā notika sacelšanās Vācijas krievu okupācijas zonā ("VDR")  Berlīnē un citās VDR pilsētās, kuras izdevās apspiest ar krievu tankiem.

***

Varšavas pakta parakstīšana bija kā Austrumu bloka "atbilde" uz Vācijas Federatīvās Republikas uzņemšanu NATO militārajā aliansē 1955. gada maijā, jo Varšavas pakta savienība tika izveidota mazāk kā nedēļu pēc šī notikuma. 

Varšavas paktu parakstīja PSRS kontrolētās Albānijas Tautas republika, Bulgārijas Tautas republika, Čehoslovākijas Sociālistiskā republika, Vācijas Demokrātiskā republika, Ungārijas Tautas republika, Polijas Tautas republika, Rumānijas Tautas republika un Padomju Savienība.

Albānijas Tautas republika 1962. gada organizācijas darbā nepiedalījās un 1968. gadā pavisam izstājās no šīs organizācijas.

Vācijas Demokrātiskā republika beidza savu dalību Varšavas pakta organizācijā, jo 1990. gadā notika Vācijas atkalapvienošanās.

Varšavas pakta vadošās institūcijas bija Politiski konsultatīvā komiteja, kura izskatīja jautājumus par Varšavas pakta noteikumiem, to piemērošanu utt., un Apvienotā bruņoto spēku pavēlniecība, kura nodarbojās ar to, lai dalībvalstu bruņotie spēki spētu darboties vienoti, būtu kaujasspējīgi utt. Varšavas pakta ietvaros, tomēr noteicošā loma bija PSRS, jo visas pārējās valstis, kuras parakstīja šo līgumu, bija PSRS satelītvalstis vai tās stiprā ietekmē.

1999. gada 12. martā Čehija, Ungārija un Polija, kas iepriekš bija Varšavas pakta savienības dalībvalstis, tika uzņemtas NATO. Vēlāk NATO pievienojās arī Bulgārija, Rumānija, Slovākija un Albānija. 2004. gadā NATO tika uzņemtas arī Baltijas valstis, kuras padomju okupācijas laikā bija zaudējušas jebkādu patstāvību.