Tiek nodedzināta Rīgas horālā sinagoga

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
4Personu saraksts
Notikumi:
24Notikumu saraksts
Datums:
04.07.1941
Papildu lauki

1941. gada 4. jūlijā, Rīgā iebrukot nacistu armijai, sinagoga tika nodedzināta. Tika uzmanīts, lai uguns nepārmestos un blakus ēkām, kas bija jādara ugunsdzēsējiem, taču pašu sinagogu dzēst viņiem netika atļauts.

1941. gada martā, gatavoties uzbrukumam pret savu sākotnējo sabiedroto - PSRS, Hitlers uzdeva SS reihsfīreram Heinriham Himleram un Vācijas drošības dienesta vadītājam Reinhardam Heidriham organizēt ieņemtās PSRS teritorijās esošo ebreju tūlītēju, pilnīgu iznīcināšanu. Šī pasā­kuma īstenošanai tika izveidotas piecas speciālas vācu policijas un drošības dienesta rīcības grupas  Einsatzgruppen der Sichereitspolizei und des SD, saīsināti einzacgrupas.

Nacistu vadība nolēma iznīcināšanas akcijās iesaistīt arī ieņem­to teritoriju, īpaši Baltijas zemju un Rietumukrainas, vietējos an­ti­se­­mītus, R. Heidrihs, kurš vadīja visas einzacgrupas, 1941. gada jūnijā deva tām slepenu instrukciju, kurā prasīja radīt priekšsta­tu, ka šīs akcijas ir pašu lietuviešu, ukraiņu, latviešu, igauņu un balt­krie­vu pretebreju naida stihiskas izpausmes. Instrukcijā bija teikts:

Ne­likt nekādus šķēršļus pretkomunistu un preteb­reju paš­attīrīšanās vēl­mēm jauniekarotās zemēs. Gluži pretēji, tās jāpa­stiprina, neatstā­jot nekādas liecības, un, ja vajadzīgs, ievir­zāmas pareizā gultnē, nedodot šīm pašaizstāvēšanās aprindām iespēju vēlāk atsaukties uz jebkādām pavēlēm vai politiskiem so­lījumiem.

Vietējo antisemītu un nacistu citu palīgu noziedzīgās izdarī­bas pa­redzēja filmēt un foto­grafēt, lai izveidotu liecību fondu. Tam va­jadzēja palīdzēt falsifi­cēt notiekošā vēsturi, kompromitēt pakļautās tautas.

Latvijā ienāca einzacgrupa A, ko komandēja SS brigadefīrers (ģe­ne­rālmajors) jurisprudences doktors Valters Štālekers.

Tajā bija 990 vī­ru no vācu policijas, gestapo un SS ieroču šķiras karavī­riem.

Grupa bija sadalīta speciālās iznīcināšanas vienībās (Einsatz- und Son­derkomando), katrā līdz 150 masu eksekūcijām sagatavotu slepkavu.

2. jūlijā V. Arājs sāka formēt savu bruņoto vienību no vīriem, kuri atsaucās uz Pērkonkrusta aicinājumu ņemt rokās ieročus un iztī­­­rīt Latviju no žīdiem un komunistiem.

Sākotnēji vienībā pārsvarā bija dažādu studentu korporāciju biedri, pēc tam tajā ienāca daudzi de­kla­sēti, pagrimuši tipi.

1941. gadā pavisam pieteicās ap 300 per­­­sonu. V. Arāja tuvākie palīgi bija Konstantīns Kaķis, Alfrēds Dik­ma­nis, Bo­riss Kinslers. Pēc oficiālās versijas naktī uz 3. jūliju Arāja koman­da sāka arestēt, sist un aplaupīt Rīgas ebrejus.

Deutsche Wochenschau No. 567 - July 1941- Occupation of Riga (English)

4. jūlijā no­de­dzināja ho­rālo sinagogu Gogoļa ielā, pēc tam sinagogas Mas­kavas un Stabu ielā, un pēc liecinieku vēlāk stāstītā, tajās dienās nogalināja daudzus ebrejus, to skaitā bēg­ļus no Lietuvas.

Versijas par Lielajā sinagogā cietušo cilvēku skaitu ir ļoti dažādas. Sākot no dažiem desmitiem cilvēku, līdz 2 000 cietušajiem.

VDK ziņojumos parādījusies versija par simtiem Lietuvas ebreju, kas sadeguši Gogoļa ielas sinagogā.

Vēlāk 20. gs. 60. gados mācību grāmatās sāka izplatīt ziņu par 2 000 cietušajiem. A. Ezergailis apšauba šo versiju, vai sinagogas ēkā varētu saiet tik daudz cilvēku. Ārī jāņem vērā fakts, ka tobrīd bija komandantstunda un daudzi ebreji neizgāja uz ielām.

Pēc kara sadegušo sinagogu nolīdzināja līdz ar zemi, pagrabu, kur esot bijuši samesti bojāgājušo kauli aizbēra.

Ebreju iznīcināšanā iesaistījās arī atsevišķas latviešu paš­aiz­sar­dzības nodaļas. Piemēram, Īlūkstes apriņķī ebrejus šāva pašaiz­sardzības komandiera Oskara Baltmaņa nāves vienība, kurā bija 20 slepkavas.

Visu nogalināšanu virsvadītāji bija vācu SS un SD virsnieki.

1941. ga­da jūlijā notika Rīgas ebreju masveida nogalināšana Biķer­nieku mežā, kur gāja bojā ap 4 tūkstošiem cilvēku. Eksekūcijas va­dīja šturmbanfīreri (majori) H. Barts, R. Bacs un tikko ieceltais Rīgas SD priekšnieks Rūdolfs Lange...

***

Avoti:

http://www.am.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-3

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Apšaude Sandjego, ASV, sinagogā. Viens cilvēks nogalināts, 3 ievainoti. Uzbrucējs arestētsApšaude Sandjego, ASV, sinagogā. Viens cilvēks nogalināts, 3 ievainoti. Uzbrucējs arestēts27.04.2019lv
2Melburnas, Austrālija, darījumu rajonā uzbrucējs ar nazi savainojis vairākus cilvēkus. Vismaz 1 bojāgājušaisMelburnas, Austrālija, darījumu rajonā uzbrucējs ar nazi savainojis vairākus cilvēkus. Vismaz 1 bojāgājušais09.11.2018lv
3Notikusi apšaude Pitsburgas, ASV sinagogā. Vismaz 11 nošautiNotikusi apšaude Pitsburgas, ASV sinagogā. Vismaz 11 nošauti27.10.2018en, lv
4Kravas auto ietriecies Ziemassvētku tirgū Berlīnē - 12 upuri Kravas auto ietriecies Ziemassvētku tirgū Berlīnē - 12 upuri 19.12.2016de, en, lv, pl, ru
5„Dzīvo gājiens - 2015”„Dzīvo gājiens - 2015”03.07.2015en, lv, ru
6OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 815.01.1991lv
7Rīgai pievieno jaunas teritorijas. Tā iegūst mūsdienu robežasRīgai pievieno jaunas teritorijas. Tā iegūst mūsdienu robežas16.08.1974lv
8Operācija "Vesna". Komunistu genocīda akcijas pret nekrievu tautām: 48 stundu laikā komunisti deportēja 37 tūkstošus lietuviešu ģimeņu. Operācija "Vesna". Komunistu genocīda akcijas pret nekrievu tautām: 48 stundu laikā komunisti deportēja 37 tūkstošus lietuviešu ģimeņu. 23.05.1948en, lt, lv, pl, ru
9Genocīds pret PSRS nekrievu tautām. Lēmums par Krimas tatāru 100% deportāciju. Pēc nedēļas izvesti 230,000Genocīds pret PSRS nekrievu tautām. Lēmums par Krimas tatāru 100% deportāciju. Pēc nedēļas izvesti 230,00011.05.1944en, lv, pl, ru
10PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Haibahas slaktiņšPSRS genocīds pret nekrievu tautām. Haibahas slaktiņš27.02.1944en, lv, ru
11 Otrais pasaules karš: Vācijas spēki nodedzināja Baltkrievijas ciemu Hatiņu (Хаты́нь), dzīvus sadedzinot visus tā iedzīvotājus. Otrais pasaules karš: Vācijas spēki nodedzināja Baltkrievijas ciemu Hatiņu (Хаты́нь), dzīvus sadedzinot visus tā iedzīvotājus.22.03.1943en, lv, pl, ru
12Čekistu briesmu darbi BaltezerāČekistu briesmu darbi Baltezerā23.07.1941lv
13Ādolfs Hitlers apmeklējis LatvijuĀdolfs Hitlers apmeklējis Latviju21.07.1941en, lv, ru
14Rīgu okupē vācu karaspēksRīgu okupē vācu karaspēks01.07.1941lv
15Vācu aviācija pie Liepājas nogremdē kuģi- hospitāli "Vienība" ar 800 cilvēkiemVācu aviācija pie Liepājas nogremdē kuģi- hospitāli "Vienība" ar 800 cilvēkiem27.06.1941en, lv
16Negaidīts pavērsiens 2. Pasaules kara gaitā - pēc 2 gadu sadarbības Vācija iebrūk sabiedrotās - PSRS teritorijā. Plāns BarbarosaNegaidīts pavērsiens 2. Pasaules kara gaitā - pēc 2 gadu sadarbības Vācija iebrūk sabiedrotās - PSRS teritorijā. Plāns Barbarosa22.06.1941en, lv, pl, ru
17Reihstāgs pasludināja Ādolfu Hitleru par Vācijas diktatoruReihstāgs pasludināja Ādolfu Hitleru par Vācijas diktatoru23.03.1933en, lv
18Ā. Hitleram piespriež 5 gadu cietumsodu par valsts apvērsuma mēģinājumuĀ. Hitleram piespriež 5 gadu cietumsodu par valsts apvērsuma mēģinājumu01.04.1924lv, pl
19 Ādolfs Hitlers kļuva par vācu sociālistu partijas vadītāju Ādolfs Hitlers kļuva par vācu sociālistu partijas vadītāju29.07.1921lv, pl
20Kijevas skolnieka Andreja Juščinska slepkavība Kijevā (Beilisiāde)Kijevas skolnieka Andreja Juščinska slepkavība Kijevā (Beilisiāde)12.03.1911lv

Karte

Avoti: news.lv, wikipedia.org

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Boriss KinstlersBoriss Kinstlers26.05.1918lv
    2Viktors ArājsViktors Arājs13.01.191013.01.1988de, en, fr, lv, pl, ru
    3Ādolfs HitlersĀdolfs Hitlers20.04.188930.04.1945en, lv, pl, ru
    4Vilhelms Jozefs Francis fon LēbsVilhelms Jozefs Francis fon Lēbs05.09.187629.04.1956en, lv
    Birkas