Tabakas preču fabriku Maikapar Rīgā nodibināja divi uzņēmēji no Krimas - karaītu (karaīmu) tautības pārstāvji Ābrams Maikapars un Efims Šaitans.

Pirms Pirmā Pasaules kara tā kļuva par vienu no lielākajām tabakas izstrādājumu ražotājām Krievijas impērijā ar filiālēm Maskavā un pat Berlīnē.

Pēc Oktobra apvērsuma Krievijā, viens no Maikapariem - Gelels - palika Maskavā, lai mēģinātu pasargāt no izputināšanas viņiem piederošo fabriku. Kad to nacionalizēja, Latvijas pilsonību pieprasīt bija jau par vēlu.

1930. gadā viņu apcietināja un nosūtīja uz Sibīrijas lēģeriem par saistībām ar valūtas darījumiem.

Neraugoties uz viņa radu Teodora un Samuila pūlēm, glābt G. Maikaparu, un pārvest uz Latviju, tas acīmredzot, neizdevās

(Valters Ščerbinskis)

***

Latvijas neatkarības gados rūpnīcu vadīja Ābrama dēli Fjodors (Teodors) un TZOK Samuils Maikapari.

Kā Akciju Sabiedrība "Maikapars", rūpnīca pastāvēja līdz pat padomju laikiem, kad to nacionalizēja un pārsauca par Rīgas tabakas fabriku.

90.gados to nopirka dāņu House of Prince, vēlāk - Scandinavian Tobacco.

***

Karaīti jeb karaīmi ir tjurku tautības (Krimas tatāri, turki, u.c.) izcelsmes jūdaisma sekta, kas atzīst tikai rakstīto ebreju Bībeles daļu, un, lai arī nenoliedz Talmudu, uzskata, ka katram pašam jāstudē Tora un jāpieņem pareizais lēmums. Karaītisms izveidojās 7.—9. gadsimtā Bagdādē, kas tajā laikā bija ievērojamākais jūdaisma centrs. To kopskaits pasaulē nekad nav pārsniedzis aptuveni piecpadsmit tūktsošu cilvēku.

Viena no lielākajām karaīmu kopienām kopš 14.g.s. dzīvoja Lietuvā, Traķu apkaimē. Latvijā tie sāka ieceļot no Odesas un Krimas 19.gs. otrā pusē un pirms Otrā Pasaules kara sasniedza ap 100 cilvēkus. Vairums karaīmu Latvijā nodarbojās ar uzņēmējdarbību.