Ungārijas valdība paziņo par izstāšanos no Varšavas bloka un lūdz ANO aizsargāt no PSRS iebrukuma

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
4Personu saraksts
Notikumi:
38Notikumu saraksts
Datums:
02.11.1956
Papildu lauki

Pateicoties Padomju Savienībai, kura izmantoja tai absurdi piešķirtās veto tiesības, jautājums par Ungārijas notikumiem ANO pat netika izskatīts. Pēc nedēļas brīvības ideja tika noslīcināta ungāru asinīs. Pateicoties militāram pārspēkam un rupjai agresijai pret demonstrantiem, PSRS okupanti zaudēja tikai ap 700-750 kritušos. 30 gadus par notikušo runāt bija aizliegts.

1956. gada Ungārijas revolūcija (ungāru: 1956-os forradalom), arī tiek saukta par ungāru sacelšanos vai ungāru dumpi, bija spontāna sacelšanās pret Ungārijas staļinistu marionešu valdību un tās Padomju Savienības atbalstīto politiku.

Revolūcija sākās 1956. gada 23. oktobrī un līdz 10. novembrim tika apspiesta.

Sacelšanās sākās ar studentu demonstrāciju, kas izvērsās vairāku tūkstošu cilvēku gājienā uz parlamenta ēku caur Budapeštas centru. Studentu delegācija ieradās radio ēkā, vēloties pārraidīt savas prasības, tomēr tur tika aizturēta. Kad ārā esošie demonstranti pieprasīja delegācijas atbrīvošanu, no ēkas iekšpuses Valsts Drošības policija (AVH) atklāja uguni uz demonstrantiem. Šie jaunumi ātri izplatījās pilsētā un drīz vien visā galvaspilsētā sākās nemieri.

Ātri vien sacelšanās pārņēma visu Ungāriju un tās valdība tika gāzta. Tūkstošiem brīvprātīgo iestājās jaunizveidotās zemessardzes rindās. Viņiem bija jākaro pret AVH spēkiem un padomju militāro kontingentu. Promaskaviskie komunisti un AVH darbinieki bieži vien tika sodīti ar nāvi vai ieslodzīti, kamēr bijušos cietumniekus atlaida brīvībā un nereti apbruņoja, ja tie vēlējās cīnīties nemiernieku pusē. Improvizētas padomes atņēma varu pašvaldībās Ungāru Darbaļaužu partijai, pieprasot politiskas pārmaiņas valstī. Premjerministrs un Ungāru Darbaļaužu partijas ģenerālsekretārs aizbēga uz Maskavu.

Par jauno premjerministru kļuva Imre Naģs, bet par partijas ģenerālsekretāru - vēlākais valsts vadītājs Jānošs Kādārs. Jaunā valdība formāli veica AVH izformēšanu un deklarēja to, ka vēlas izstāties no Varšavas pakta un atjaunot brīvas vēlēšanas.

Oktobra beigās cīņas bija rimušās un situācija valstī sāka stabilizēties. Padomju Savienības politbirojs bija izrādījis gatavību uzsākt sarunas par padomju karaspēka atvilkšanu no Ungārijas, tomēr vēlāk tajā tika izlemts, ka ir nepieciešams ar spēku pilnībā apspiest Ungārijas sacelšanos.

Budapeštā, kā arī citās valsts pilsētās un reģionos, 4. novembrī tika ievests liels padomju militārais kontingents. Ungāru pretošanās turpinājās līdz pat 10. novembrim.

Vairāk nekā 2 500 ungāru un 700 Sarkanās armijas karavīru gāja bojā konflikta laikā, ap 13,000 ungāru tika ievainoti, bet ap 200 000 devās bēgļu gaitās. Plaši aresti un denunciācijas turpinājās vēl vairākus mēnešus pēc sacelšanās apspiešanas.

1957. gada janvārī jaunā, PSRS atbalstītā valdība bija pilnībā likvidējusi visu publisko opozīciju. Šoreiz Padomju Savienības rīcība (kāda patiesībā tā bija bijusi visus savus 40 pastāvēšanas gadus līdz šim notikumam) lika mainīt domas daudziem Rietumu marksistiem, kuri vēl nesen aktīvi bija atbalstījuši padomju kontroli pār Centrāleiropu.

Publiskas diskusijas par šo revolūciju Ungārijā bija aizliegtas vairāk nekā 30 gadus, bet pēc politiskā atkušņa iestāšanās astoņdesmitajos gados, tā ir bijusi intensīvas izpētes un debašu objekts. Kopš Trešās Ungārijas Republikas pasludināšanas, kas notika 1989. gadā, 23. oktobris ir valsts brīvdiena.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1 Atbildot uz Krievijas agresiju Eiropā, NATO nolemj savās dalībvalstīs Baltijā un Polijā izvietot starptautiskos spēkus Atbildot uz Krievijas agresiju Eiropā, NATO nolemj savās dalībvalstīs Baltijā un Polijā izvietot starptautiskos spēkus08.07.2016lv
2Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija kļuva par pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīmČehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija kļuva par pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm01.05.2004lv
3PSRS atzīst 1940. gadā okupēto Baltijas valstu atjaunoto neatkarībuPSRS atzīst 1940. gadā okupēto Baltijas valstu atjaunoto neatkarību06.09.1991lv, pl, ru
4Čečenija (Ičkērija) pasludina neatkarību no PSRS (Krievijas) Čečenija (Ičkērija) pasludina neatkarību no PSRS (Krievijas) 06.09.1991en, lv
5Moldāvija proklamē savu neatkarībuMoldāvija proklamē savu neatkarību27.08.1991lv, pl, ru
6Igaunija proklamē neatkarības atjaunošanu Igaunija proklamē neatkarības atjaunošanu 20.08.1991en, lv, pl, ru
7Islande - pirmā valsts, kas de iure atzina Lietuvas neatkarību 1991. gada 11. februārīIslande - pirmā valsts, kas de iure atzina Lietuvas neatkarību 1991. gada 11. februārī11.02.1991en, lv
8Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanuLatvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu15.01.1991lv
9Baltkrievija pasludināja neatkarību no PSRSBaltkrievija pasludināja neatkarību no PSRS27.07.1990lv
10Nodibināta Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība (LNNK)Nodibināta Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība (LNNK)10.07.1988lv
11Protestējot pret Varšavas bloka valstu bruņotu iebrukumu Čehoslovākijā, pašsadedzinās Jans PalahsProtestējot pret Varšavas bloka valstu bruņotu iebrukumu Čehoslovākijā, pašsadedzinās Jans Palahs16.01.1969lv, pl, ru
12"Pravda" publicē "Brežņeva doktrīnu", kas pamato sociālistisko valstu "ierobežoto suverenitāti" par labu krieviem (PSRS)"Pravda" publicē "Brežņeva doktrīnu", kas pamato sociālistisko valstu "ierobežoto suverenitāti" par labu krieviem (PSRS)26.09.1968lv, pl, ru
13Naktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis iebruka ČehoslovākijāNaktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis iebruka Čehoslovākijā20.08.1968en, lv, pl, ru
14Varšavas Pakta valstis izsaka ultimātu ČehoslovākijaiVaršavas Pakta valstis izsaka ultimātu Čehoslovākijai16.07.1968lv, pl
15Staļins tiek aizvākts no Ļeņina mauzolejaStaļins tiek aizvākts no Ļeņina mauzoleja31.10.1961lv, pl, ru
16Studentu demonstrācijas Kauņā un Viļņā sakarā ar Ungārijas notikumiemStudentu demonstrācijas Kauņā un Viļņā sakarā ar Ungārijas notikumiem02.11.1956lv, ru
17Ungārijas pretkomunistiskā revolūcijaUngārijas pretkomunistiskā revolūcija23.10.1956lv, pl, ru
18Noslēgts Varšavas pakts, jeb Līgums par draudzību, sadarbību un savstarpējo palīdzību Noslēgts Varšavas pakts, jeb Līgums par draudzību, sadarbību un savstarpējo palīdzību 14.05.1955en, lv, pl
19Austrumvācijas strādnieku sacelšanās 1953. gadāAustrumvācijas strādnieku sacelšanās 1953. gadā17.06.1953en, lv, pl, ru
20
Savā pirmā sēdē sanāk Apvienoto Nāciju organizācijas pārstāvji23.10.1946en, lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1János KádárJános Kádár26.05.191206.07.1989de, en, fr, lt, pl, ru
    2Leonīds BrežņevsLeonīds Brežņevs19.12.190610.11.1982en, lv, pl, ru
    3Imre NagyImre Nagy07.06.189616.06.1958de, en, fr, lt, pl, ru
    4Ņikita HruščovsŅikita Hruščovs15.04.189411.09.1971en, lv, pl, ru
    Birkas