Karš gan bija beidzies, miera līgums ar Krieviju noslēgts, bet mežos tomēr vēl slēpās komunistu partizāni un apdraudēja lauku iedzīvotājus. Kad viņi nespēja kaitēt jaunajai valstij, viņu naids vērsās pret K. Ulmani, kā valsts galvu. Divas reizes šie aizrobežas algotņi sarīkoja atentātu pret K. Ulmani. Pirmo reizi uz Lubānas ceļa pie Liedēs kroga, mēģinot ar spridzekļu palīdzību uzgāzt K. Ulmaņa automobilim priedi. Kad šis I nodoms neizdevās, viņi no slēptuves atklāja šauteņu uguni, tomēr nesekmīgi. Šī notikuma datums — 1920. g. 11. aprīlis.

No A. Bērziņa "Kārlis Ulmanis" 134. lp. un E. Dunsdorfa "Kārļa Ulmaņa dzīve" 192. lp."

Vainīgais Oskars Rihters aka Joass ar saviem sarkanajiem bandītiem. Tas pats, kas Pietniekā lika nogalināt 8 8. Daugavpils kājinieku pulka instruktorus un kareivjus, ko saņēma gūstā Cesvaines dzelzceļa stacijā.

G. Krūmiņš