Pēc senām leģendām, šajā dienā m..ē. 286. gadā tika sodīts karalauka ārsts un mācītājs Valentīns, kurš, pretēji imperatora Klaudiija aizliegumam karavīriem stāties laulībā, tos slepus tomēr bija laulājis. Leģendas arī vēsta (dažādās variācijās) par Valentīna pirmsnāves vēstuli kādai aklai meitenei (vienā versijā - pat cietuma uzrauga meitai), kura brīnumainā kārtā atguvusi redzi.

"Oficiālo" svētku pirmsākumi Eiropā tiek saistīti ar romiešu svētkiem Luperkālijām (Lupercalia), tika svinēti februāra vidū (latvieši- meteņus - 6,7. februārī, kas ir pa vidu starp Ziemassvētkiem un pavasara saulgriežiem (Jurģiem))

Šajos svētkos daudzas Eiropas tautas svinēja pavasara atnākšanu, tika veikti auglības rituāli, kā arī salozēja pa pāriem sievietes ar vīriešiem.

5. gadsimta beigās pāvests Gelasijs I pārdēvēja Luperkālijas par Svētā Valentīna dienu. Aptuveni 14. gadsimtā Svētā Valentīna diena kļuva par romantikas dienu un ieguva tradīcijas, kas vairāk līdzinās mūsdienu Svētās Valentīna dienas svinēšanas tradīcijām.

Svētā Valentīna diena ieguvusi savas tradīcijas un paražas arī Latvijā. Dažas no tām saglabājušās no seniem laikiem. Tā kā mūsdienās veidojas tāds jauks "kokteilis" mēneša garumā, par kura "tematisko nobeigumu" turklāt varētu uzskatīt 8. martu...

Katrā valstī šos svētkus svin savādāk, bet praktiski visās zemēs šajā dienā ir ļoti populāri precēties un lūgt vienam otra roku. Ir pat pieņemts, ka visu mīlētāju laikā sieviete var lūgt vīrieša roku. Ja vīrietis nav gatavs pieņemt tik nopietnu lēmumu, tad viņam ir jāpateicas par izrādīto cieņu un jāuzdāvina dāmai zīda kleitu, bet sev zīda aukliņu ar sirdi.

Nedaudz ieskatīsimies, kā Valentīna dienu svin citās valstīs un kādas tur ir tradīcijas un varbūt kaut ko jauku un amizantu atradīsim arī sev:

* Viduslaiku Anglijā, Valentīna dienā,  jaunieši izvēlējās savu „Valentīnu”. Vairāki jaunieši sanāca kopā un rakstīja uz papīra lapiņām meiteņu vārdus, sameta lapiņas cepurē un vilka katrs savu „Valentīnu”. Izvilktā meitene kļuva par vilcēja „Valentīnu” uz veselu gadu. Tas nozīmēja, ka bija jāvelta izvēlētajai meitenei soneti, visur jāpavada utt.

* pastāvēja tradīcija bērnus ietērpt pieaugušo drēbēs un bērni staigāja no mājas uz māju un dziedāja dziesmas par Svēto Valentīnu.

* Itālieši uzskata par savu pienākumu dāvināt šajā dienā savām iemīļotajām saldumus. Tāpēc arī šo dienu Itālijā dēvē par Saldo dienu.

*francūži savukārt ieviesuši mīlestības sūtījumus  - četrrindes.

*somi 14. februārī dāvina viens otram dāvanas sirds formā, kā arī apdāvina savas mammas.

* Japānā rīko konkursu par pašu skaļāko mīlestības apliecinājumu.  Jaunieši kāpj uz tilta un pēc kārtas, no visa spēka,  izkliedz visu ko vēlas savai otrai pusītei. Uzvarētājs iegūst balvu. Varbūt laiks arī Latvijā ieviest šādu tradīciju, jo tiltu mums ir daudz un jauniešu maz.

*Japānā šī diena tiek dēvēta par Vīriešu dienu, jo lielāko daļu dāvanu saņem tieši vīrieši.

* Angļi sūta mīlestības apliecinājumus arī saviem dzīvniekiem, īpaši suņiem un zirgiem.

*Amerikā šajās dienās tiek pārdotas ap 108 miljoniem rožu, protams, ka tās ir sarkanās rozes. Par konfektēm iztērē turpat 700 miljonus dolāru. Tas nozīmē, ka tiek pirkts apmēram 24 tūkstoši rožu minūtē.

*Dažās valstīs pastāv uzskats, ka pirmajam vīrietim, kuru sastapusi ceļā meitene, 14. februārī, ir pienākums kļūt par meitenes „Valentīnu”, pat neskatoties uz viņa vēlmēm.

Mūžīgais jautājums – ko dāvināt!

* Sirdis, ko dāvināt iemīļotajam, var šūt, lipināt, zīmēt, adīt, tamborēt un pat cept. Materiāli no kā gatavot ir visdažnedažādākie: pērlītes, gliemežvāki,  spalvas, sausie ziedi, auduma gabaliņi, kažokādas gabaliņi, pārtikas produkti u.c.  viss, kas ienāk Jums prātā un gadās pa rokai.

* Zināmu vietu Valentīna dienā ieņem arī anonīmie sūtījumi, piemēram, apsveikuma kartītes neparakstītas un bez atpakaļ adreses, vai rakstītas ar kreiso roku. Tas ir tik noslēpumaini, ka diez gan bieži tiek sajaukta galva sūtījuma saņēmējam uz ilgu laiku, jo nevar atrast „vainīgo” sūtītāju. Bet pēc tradīcijas sūtītājs ir jāatrod, ja tic liktenim.

* Klasiskā Valentīna dienas emblēma skaitās sarkanās rozes, kuras saskaņā ar antīku leģendu, parādījās pateicoties grieķu mīlestības un skaituma dievietei Afroditei. Afrodite steidzoties pie sava mīļotā Adonīsa, uzkāpa uz baltu rožu krūma un viņas dievīgās asinis pārvērta baltās rozes par sarkanām. 

Neaizmirsīsim, ka vārda diena ir Valentīnam!
Zanda Radziņa, Timenote.info