Varšavā proklamē "Kongresa Poliju", jeb Polijas teritorijas lielvalstis sadala ceturto reizi

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
3Personu saraksts
Notikumi:
27Notikumu saraksts
Datums:
20.06.1815
Papildu lauki

Vīnes kongress (1814—1815) bija visu Eiropas valstu konference Austrijas ārlietu ministra Klēmensa fon Meterniha vadībā, kas tika sasaukta pēc t. s. Napoleona karu izraisītajām politiskajām pārmaiņām un kurā vienojās par jaunajām valstu robežām un starpvalstu attiecībām.

Saskaņā ar sabiedroto iepriekšēju lēmumu Vīnes kongress sanāca 1814. gada oktobrī Vīnē. Kongresā piedalījās visi Eiropas tobrīdējie un daudzi bijušie valdnieki, kas pēc franču revolūcijas un Napoleona karu laikā bija zaudējuši savu varu, kā arī visu Eiropas valstu diplomāti.

  • Krievijas impēriju kongresā pārstāvēja imperators Aleksandrs I, Karls Neselrode un Andrejs Razumovskis;
  • Lielbritāniju — Roberts Kaslrijs un hercogs Arturs Velingtons;
  • Austriju pārstāvēja imperators Francis II un kanclers Klēmenss fon Meternihs;
  • Prūsiju pārstāvēja kanclers Karls Gardenbergs un Vilhelms Humbolts.

Šīm četrām lielvalstīm kongresā bija vadošā loma un izšķirošais vārds.

  • Vēlāk pieaicināja arī Francijas ārlietu ministru Taleirānu.

Vīnes kongresa dalībnieki nebija tautu vēlēti pārstāvji, bet zemju valdnieki un viņu ministri. Tāpēc šo kongresu dēvēja arī par "dinastiju pārstāvju sapulci", kas tautas dalīja kā kaut ko nedzīvu. Polija palika sadalīta starp Krieviju, Austriju un Prūsiju, atjaunoja arī Itālijas un Vācijas sadrumstalotību mazvalstīs. Turpretī Nīderlandes valstī apvienoja katoļticīgos valoņus un flāmus ar protestantiskajiem holandiešiem.

Gandrīz visās zemēs radās spēcīga liberālisma un nacionālisma kustība, kas vērsās pret Vīnes kongresā radīto sistēmu.

***

Baltijas zemju (Livonijas) un Polijas- Lietuvas republikas zemju pārdali Krievija sāka ar Lielo Ziemeļu karu 1700. g,, kurā gaitā 21 gada garumā Krievija postīja kaimiņzemes, līdz tai izdevās iekarot un pakļaut daļu Livonijas / Polijas / Lietuvas u.c teritoriju.

1772. gada 4. janvārī Pēterburgā, Krievija un Prūsija noslēdza slepenu līgumu par "Polijas Republikas sadalīšanu un pacifikāciju", pēc būtības līdzīgu dokumentu kā 260 gadus vēlāk noslēgto "Ribentropa- Molotova paktu"

1772. gada 19. februārī Vīnē tika parakstīta jau trīspusēja Austrijas-Krievijas-Prūsijas vienošanās par "ietekmes zonām" Polijā-Lietuvā un augusta sākumā visu trīs lielvalstu karaspēki iegāja tās teritorijā, parakstot 5. augustā līgumu par Polijas sadalīšanu.

Polijas-Lietuvas valdnieks Staņislavs Poņatovskis protestēja pret Krievijas un Prūsijas vienošanos, tomēr viņam nebija reālas varas, lai tai pretotos.

20 gadu laikā - līdz 1795. gadam Polijas- Lietuvas valsts, ieskaitot tās vasaļvalstis- hercogistes nonāca pamatā Krievijas rokās. Vietējā muižniecība to uztvēra dažādi, pārsvarā baltvāciešu izcelsmes muižnieki nereti ieguva augstus amatus Krievijas galmā, savukārt poļu izcelsmes muižnieki ar okupāciju nesamierinājās un tāpēc visus 123 okupācijas gadus (1795-1918) regulāri sacēlās pret Krievijas Impēriju.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
2Argentīnas militāristi okupē Folklendu salasArgentīnas militāristi okupē Folklendu salas02.04.1982lv, pl, ru
3Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokliVojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli13.12.1981lv
4
Operācija "Wienec" ("Vainags")07.10.1942en, lv, pl
5Krievu komunistu organizētais genocīds pret nekrievu tautām. PSRS 1939. gadā iekaroto Austrumpolijas teritoriju poļu deportāciju vilnis. Izsūtīti ap 50,000Krievu komunistu organizētais genocīds pret nekrievu tautām. PSRS 1939. gadā iekaroto Austrumpolijas teritoriju poļu deportāciju vilnis. Izsūtīti ap 50,00021.05.1941en, lv
6Anšluss. 99.73% austriešu referendumā nobalso par Austrijas un Vācijas apvienošanu Hitlera vadībā Anšluss. 99.73% austriešu referendumā nobalso par Austrijas un Vācijas apvienošanu Hitlera vadībā 10.04.1938en, lv
7Bijušais britu leiboristu partijas ministrs sers Osvalds Mozlijs nodibina  "Jauno Partiju". Pēc gada to pārdēvē par Britu Fašistu SavienībuBijušais britu leiboristu partijas ministrs sers Osvalds Mozlijs nodibina "Jauno Partiju". Pēc gada to pārdēvē par Britu Fašistu Savienību28.02.1931en, lv
8Bermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanuBermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanu03.12.1919lv
9Jozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības dienaJozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības diena11.11.1918en, lv, pl
10Soļi Latvijas neatkarības atjaunošanā. Baltijas hercogistes izveidošanaSoļi Latvijas neatkarības atjaunošanā. Baltijas hercogistes izveidošana12.04.1918lv
11Krievijas cars Aleksandrs II apstiprina Krievijas ģērboni - divgalvaino ērgliKrievijas cars Aleksandrs II apstiprina Krievijas ģērboni - divgalvaino ērgli11.04.1857lv, ru
12Viktors Emmanuels II kļuva par Sardīnijas karalistes karaliViktors Emmanuels II kļuva par Sardīnijas karalistes karali23.03.1849lv
13Poļu- lietuviešu 1831.g. sacelšanās pret Krievijas okupāciju. Kauja pie DobresPoļu- lietuviešu 1831.g. sacelšanās pret Krievijas okupāciju. Kauja pie Dobres17.02.1831lv, pl
14Decembristu (Dekabristu) dumpisDecembristu (Dekabristu) dumpis14.12.1825lv, ru
15Sakautais Napoleons Bonaparts tiek nosūtīts uz Sv. Helēnas salu Atlantijas okeānā Sakautais Napoleons Bonaparts tiek nosūtīts uz Sv. Helēnas salu Atlantijas okeānā 15.10.1815en, lv
16Napoleons Bonaparts uz britu kuģa Bellerophon oficiāli padodas kapteinim Meitlandam Napoleons Bonaparts uz britu kuģa Bellerophon oficiāli padodas kapteinim Meitlandam 15.07.1815en, lv
17Pēc sakāves pie Vaterlo, Napoleons atsakās no troņaPēc sakāves pie Vaterlo, Napoleons atsakās no troņa22.06.1815en, lv, pl
18Napoleons Latvijā. Mežotnes kaujaNapoleons Latvijā. Mežotnes kauja30.09.1812lv
19Rīgas ģenerālgubernators M. Esens Napoleona Bonaparta uzbrukuma draudu dēļ, pavēl nodedzināt Rīgas priekšpilsētasRīgas ģenerālgubernators M. Esens Napoleona Bonaparta uzbrukuma draudu dēļ, pavēl nodedzināt Rīgas priekšpilsētas11.07.1812lv
20Franči okupē AmsterdamuFranči okupē Amsterdamu04.07.1810lv

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Aleksandrs I RomanovsAleksandrs I Romanovs12.12.177719.11.1825de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    2Napoleons BonapartsNapoleons Bonaparts15.08.176905.05.1821en, fr, lv, pl, ru
    3Šarls Taleirāns- PerigorsŠarls Taleirāns- Perigors02.02.175417.05.1838lv, ru
    Birkas