Vjetnamas kara beigas

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
13Personu saraksts
Notikumi:
33Notikumu saraksts
Datums:
30.04.1975
Papildu lauki

Vjetnamas karš bija viens no lielākajiem militārajiem konfliktiem 20. gadsimta otrajā pusē, atstājis manāmas pēdas kultūrā un ieņēma būtisku vietu jaunajā ASV un Vjetnamas stāstā. Karš iesākās kā pilsoniskais Dienvidvjetnamā; vēlāk tajā iejaucās Ziemeļvjetnama un ASV atbalstot citu valstu rindas.

Tādējādi, no vienas puses karš gāja par divu Vjetnamas daļu atkalapvienošanu un vienotas valsts radīšanu ar komunistisko ideoloģiju, bet no citas — par valsts sašķeltības saglabāšanu un Dienvidvjetnamas neatkarību. Notikumu attīstības laikā Vjetnamas karš gāja paralēli ar pilsoņu kariem Laosā un Kambodžā.

Visu cīņu darbības Āzijas dienvidaustrumos, kas risinājās no 1950. gadu beigām un līdz 1975. gadam, zināmi kā Otrais Indoķīnas karš.

Kara rezultātā

  • liberāļi zaudēja 479,660–807,303 kritušos, ≈1,490,000 ievainotos
    • tsk. ASV- 58,303 kritušos,  303,644 ievainotos
  • komunisti zaudēja 455,462–1,170,462 kritušos,  ≈608,200 ievainotos
  • civilie zaudējumi:   245,000–2,000,000 miruši
  • Kopā miruši līdz:  3,886,026

Vjetnamas karā piedalījās arī vismaz 200 latviešu, kuri dodoties trimdā no PSRS komunistu okupētās Latvijas bija nonākuši ASV un Austrālijā. Daļa latviešu jau bija dzimuši ASV pēc kara.

No PSRS iesaistīto latviešu skaits un zaudējumi nav zināmi.

Vjetnamas karā bojā gāja vairāk kā 10 latviešu.

Jānis Āboliņš (Janis Abolins), pirmās klases ierindnieks (Private First Class, atbilst dižkareivja pakāpei), dzimis ASV 1949. gada 19. maijā, dienējis III Jūras kājnieku eks­pedīcijas korpusa 3. jūras kājnieku divīzijā, kritis kaujā pēc granātas vai mīnas sprādziena 1969. gada 4. janvārī Kuančī (Quang Tri) provincē Dienvidvjetnamā.

Džons (Jānis) Kaugars (John Kaugars), pirmais leitnants (First Lieutenant, atbilst leitnanta pakāpei), dzimis 1943. gada 25. jūnijā, dienējis 23. kājnieku divīzijas (AMERICAL division) 198. kājnieku brigādes artilērijas vienībā, lauka artilērijas vienības komandieris, ievainots kaujā 1970. gada 22. maijā, miris no ievainojumiem 1970. gada 24. maijā Kuanngajas (Quang Ngai) provincē Dienvidvjetnamā. «Veicot kaujas uzdevumu kā novērotājs helikopterā, 22. maijā Vjetnamā smagi ievainots ASV armijas leitnants Jānis Kaugars. Divas dienas vēlāk viņš miris. Viņa mirstīgās atliekas apbedītas Tampā, Floridā. Pirms iesaukšanas armijā viņš dzīvoja Čikāgā, kur North Park koledžā 1967. gadā ieguva bakalaura grādu tautsaimniecībā. Pēc studijām viņu iesauca armijā, pēc virsnieku kursu beigšanas paaugstināja par leitnantu. Uz Vjetnamu viņu komandēja 1969. gada rudenī» (Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1970., nr. 4).

Ivars Lāma (Ivars Lama), otrais leitnants (Second Lieutenant, atbilst leitnanta pakāpei), dzimis 1937. gada 31. oktobrī, pieraksta vieta Bamberga, Dienvidkarolīnas pavalsts (Bamberg, SC) pārvietoto personu (DP) nometne, dienējis III Jūras kājnieku eks­pedīcijas korpusa 1. jūras kājnieku divīzijā, kritis kaujas laukā pēc eksplozijas 1966. gada 11. septembrī, Kuannamas (Quan Nam) provincē Dienvidvjetnamā. «Dzimis Daugavpilī, trimdas gadus pavadīja Vācijā, 1950. gadā kopā ar vecākiem ieceļoja ASV un dzīvoja Liekvudā, Ņūdžersijā. Beidzis ģimnāziju, brīvprātīgi iestājies ASV bruņotajos spēkos. Pēc kara­dienesta uzsāka studijas Monmausas koledžā Ņudžersijā. [..] Studijas beidzis Ziemeļkarolīnas universitātē ar bakalaura grādu politiskajās zinātnēs. Piešķirto stipendiju tālākām studijām noraidīja, izvēloties militāru karjeru. 1966. gadā beidza jūras kājnieku korpusa virsnieku kandidātu skolu Kvantiko, Virdžīnijā, ar leitnanta pakāpi. Vjetnamā ieradās 18. jūlijā. Pēdējā vēstulē no Vjetnamas viņš savai māsai rakstīja, ka daļu spēka un izturības smeļoties apziņā, ka cīnās pret savas dzimtenes ienaidnieku» (Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1966., nr. 6).

Atis Kārlis Lielmanis (Atis Karlis Lielmanis), pirmais leitnants, dzimis 1939. gada 2. janvārī, pieraksta vieta Kvakertauna, Pensilvānijas pavalsts (Quakertown, PA), dienējis 13. Gaisa spēku vienības 34. taktiskās grupas 1. gaisa komandas skvadronā, gājis bojā, kaujas laukā avarējot helikopteram 1963. gada 24. novembrī Anksujenas (An Xuyen) provincē Dienvidvjetnamā. «Virsleitnants Lielmanis apbalvots arī ar Purpura sirds ordeni, vēl sešiem citiem ASV un diviem Dienvidvjetnamas kara ordeņiem. Kāda iela Eglinas gaisa spēku bāzē Floridā nosaukta viņa vārdā» (Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1966., nr. 4).

Vilis Lisments (Vilis Lisments), kaprālis (Corporal), dzimis 1944. gada 24. janvārī, pieraksta viena: Indianapole, Indiānas pavalsts (Indianapolis, IN), dienējis kā radiotelegrāfa operators III Jūras kājnieku ekspe­­- dīcijas korpusa 3. jūras kājnieku divīzijā, gājis bojā negadījuma rezultātā autoavārijā 1965. gada 22. novembrī Kuannamas (Quang Nam) provincē Dienvidvjetnamā. Apbedīts Floralparka kapsētā Indianapolē.

Konstantīns Ādolfs Lubavs (Konstantins Adolfs Lubavs), kapteinis (Captain) — dienesta pakāpe piešķirta pēc nāves, dzimis 1939. gada 13. jūnijā, pieraksta vieta: Kalamazū, Mičiganas pavalsts (Kalamazoo, MI), dienējis kā padomnieks Vjetnamas Atbalsta spēku štābā (Military Asssitance Comand Vietnam, HQ). Gājis bojā no daudziem šķembu ievainojumiem 1966. gada 7. februārī nenorādītā vietā Dienvidvjetnamā. «K. Lubavs bija beidzis Rietummičiganas universitāti un līdztekus pie tās esošo Kara skolu. 1963. gadā viņu aizkomandēja uz Berlīni, kur viņš bija kara noziedznieku cietuma komandants Špandavā. [..] arī kapteiņa Lubava cīņa izpelnījās augstāko ASV karavīru goda zīmi — Purpura sirds ordeni, bez tam viņam piešķirtas arī citas goda zīmes, atdusas Riversaida kapsētā Kalamazū» (Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1966., nr. 4).

Uldis Džeks Mālmanis (Uldis Jack Malmanis), kaprālis (Corporal) — dienesta pakāpe piešķirta pēc nāves, dzimis 1931. gada 8. augustā, pieraksta vieta: Elmhērsta, Ņujorkas pavalsts (Elmhurst, NY), dienējis kā strēlnieks 23. kājnieku divīzijas 196. kājnieku brigādē, miris no slimības vai traumām 1968. gada 9. oktobrī nenosauktā vietā Dien­vidvjetnamā.

Jānis Mičuls (Janis Miculs), piektās klases speciālists (Specialist Five — atbilst seržanta dienesta pakāpei), dzimis 1945. gada 29. aprīlī, pieraksta vieta: Grospointpārka, Mičiganas pavalsts (Grosse Pointe Park, MI), dienējis ASV armijas 1. aviācijas brigādes 17. aviācijas grupas 52. aviācijas bataljona remontbāzē, kritis kaujas laukā helikoptera avārijas rezultātā 1968. gada 19. aprīlī Fubonas (Phu Bon) provincē Dienvidvjetnamā.

Juris Puduls (Juris Puduls), ceturtās klases speciālists (Specialist Four — atbilst kaprāļa dienesta pakāpei), dzimis 1943. gada 29. septembrī, pieraksta vieta: Kantona, Ohaijo pavalsts (Canton, OH), dienējis kā mediķis 1. kājnieku divīzijas 16. kājnieku vienības 2. bataljonā, kritis kaujas laukā — šauta brūce — 1966. gada 24. jūnijā nenorādītā vietā Dienvidvjetnamā. Apbedīts Nordlaunas kapsētā Kantonā.

Viesturs Reikmanis (Viesturs Reikmanis), ceturtās klases speciālists, dzimis 1948. gada 26. oktobrī, pieraksta vieta: Frīporta, Ņujorkas pavalsts (Freeport, NY), dienējis kā bruņumašīnu mehāniķis ASV armijas 1. Apgādes pavēlniecībai pakļautajās vienībās, gājis bojā negadījumā 1969. gada 6. augustā Thaņhoas (Thanh Hoa) provincē Dienvidvjetnamā.

Georgs (Juris) Čārlzs (Kārlis) Šteinbergs (George Charles Steinberg), kapteinis (Captain) — dienesta pakāpe piešķirta pēc nāves, dzimis 1941. gada 5. novembrī, pieraksta vieta: Milvoki, Viskonsīnas pavalsts (Milwaukee, WI), dienējis ASV armijas 1. kājnieku divīzijas 16. kājnieku vienībā, kritis kaujā — daudzas šautas brūces — 1966. gada 11. aprīlī Fioktujas (Phuoc Tuy) provincē Dienvidvjetnamā. Apbedīts Ārlingtonas kapsētā Vašingtonā. «Beidzis Viskonsīnas universitāti un rezerves virsnieku skolu. Pēc obligātās kara klausības gadiem palika armijā un brīvprātīgi pieteicās cīņām Vjetnamā. 1965. gada beigās, pēc kāda kaujas uzdevuma, kurā viņš atbrīvoja vairākus vjetkongu gūstā kritušus amerikāņu karavīrus, Šteinberga varoņdarbu cildināja daudzi amerikāņu laikraksti» (Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1966., nr. 4).

Džons (Jānis) Straudovskis (John Straudovskis), pirmās klases ierindnieks, dzimis 1946. gada 8. augustā, pieraksta vieta: Lostneišena, Aiovas pavalsts (Lost Nation, IA), dienēja kā strēlnieks III Jūras kājnieku ekspedīcijas korpusa 1. jūras kājnieku divīzijas 5. vienībā, kritis kaujā — šauta brūce — 1967. gada 12. maijā Kvang­namas (Quang Nam) provincē Dienvidvjetnamā.

Džons (Jānis) Jautris Zīmulis (John Jautris Zīmulis), pirmās klases seržants (Sergeant First Class), dienējis kā in-struktors un izlūkošanas speciālists Vjetnamas Atbalsta spēku štābā (Military Asssitance Comand Vietnam, HQ), kritis kaujā — šauta brūce — 1968. gada 4. novembrī Kuanngajas (Quang Ngai) provincē Dienvidvjetnamā. «Kā ASV bruņoto spēku karavīrs viņš piedalījies komunistu apvērsuma aizkavēšanā Dominikāņu republikā. Beidzis viengadīgo vjetnamiešu valodas skolu, pēc tam devies uz Vjetnamu» (Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1968., nr. 6).

Artūrs Rudušs. Viņš bija austrāliešu armijas brīvprātīgais kopš 1955. gada un brīvprātīgi bija pieteicies doties karā uz Vjetnamu. 1966. gada 12. jūnijā, Austrālijas bruņoto spēku kaprālis

No minētajiem latviešu karavīriem A. K. Lielmanis un G. Šteinbergs bija apbalvoti arī ar otru augstāko apbalvojumu ASV bruņotajos spēkos — ar «Izcila dienesta krustu» (Distinguished Service Cross).

(uzvārdi:- apkopojis Juris Ciganovs, Dr. hist., LKM direktora vietnieks pēc ārvalstu publikāciju materiāliem)

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Krievijas iebrukums GruzijāKrievijas iebrukums Gruzijā08.08.2008en, lv, ru
2Sākās NATO iebrukums Afganistānā, lai likvidētu talibu radikālā islama režīmu Sākās NATO iebrukums Afganistānā, lai likvidētu talibu radikālā islama režīmu 07.10.2001lv, pl
3Oficiāli beidzas Kuveitas atbrīvošanas operācija "Tuksneša vētra"Oficiāli beidzas Kuveitas atbrīvošanas operācija "Tuksneša vētra"30.11.1995en, lv
4Tuksneša vētra Kuveitā Tuksneša vētra Kuveitā 17.01.1991lv, ru
5Pabeidz PSRS karaspēka izvešanu no Afganistānas. 1979.g. lielvalstu iedegtais konflikts turpināsPabeidz PSRS karaspēka izvešanu no Afganistānas. 1979.g. lielvalstu iedegtais konflikts turpinās15.02.1989en, lv, pl
6Ramšteinas katastrofaRamšteinas katastrofa28.08.1988de, en, fr, lt, lv, pl, ru
7Pulkvedis S. Petrovs novērš kodolkaru, kad PSRS datorsistēma kļūdaini ziņo par ASV uzbrukumuPulkvedis S. Petrovs novērš kodolkaru, kad PSRS datorsistēma kļūdaini ziņo par ASV uzbrukumu26.09.1983lv, pl, ru
8 ASV prezidents Džimmijs Kārters paziņoja, ka ASV Olimpiskā komanda boikotēs 22. Vasaras Olimpiskās spēles Maskavā ASV prezidents Džimmijs Kārters paziņoja, ka ASV Olimpiskā komanda boikotēs 22. Vasaras Olimpiskās spēles Maskavā21.03.1980lv
9PSRS organizē valsts apvērsumu un ieved savu karaspēku AfganistānāPSRS organizē valsts apvērsumu un ieved savu karaspēku Afganistānā24.12.1979lv
10Sākās Ķīnas Vjetnamas karšSākās Ķīnas Vjetnamas karš17.02.1979lv, ru
116 Dienu Karš: Izraēla kļūdas pēc uzbrūk ASV kuģim USS Liberty Vidusjūrā, nogalinot 34 amerikāņus6 Dienu Karš: Izraēla kļūdas pēc uzbrūk ASV kuģim USS Liberty Vidusjūrā, nogalinot 34 amerikāņus08.06.1967en, lv
12 Karību krīze: PSRS vadītājs Ņikita Hruščovs paziņoja, ka tiks izvāktas raķetes no Kubas Karību krīze: PSRS vadītājs Ņikita Hruščovs paziņoja, ka tiks izvāktas raķetes no Kubas28.10.1962lv, pl
13Karību krīzes sākums - PSRS ieved Kubā kodolieročus, ASV draud ar pretpasākumiemKarību krīzes sākums - PSRS ieved Kubā kodolieročus, ASV draud ar pretpasākumiem16.10.1962en, lv, ru
14Sākās Vjetnamas karšSākās Vjetnamas karš01.11.1955en, lv
15Vācijas Federatīvā republika pievienojas NATOVācijas Federatīvā republika pievienojas NATO09.05.1955lv
16
Otrais pasaules karš: ASV pārtrauca materiālu piegādes PSRS pēc lendlīzes programmas21.08.1945lv
17Japānas pilsētu Hirosimas un Nagasaki bombardēšanaJapānas pilsētu Hirosimas un Nagasaki bombardēšana06.08.1945en, lv, pl, ru
18Otrais pasaules karš: Vlasova armijas izveideOtrais pasaules karš: Vlasova armijas izveide14.11.1944en, lv
19Otrais Pasaules karš: kļūdas dēļ ASV lidmašīnas veica Nīderlandes pilsētu Nijmēgenas, Arnhemas un Deventeras bombardēšanuOtrais Pasaules karš: kļūdas dēļ ASV lidmašīnas veica Nīderlandes pilsētu Nijmēgenas, Arnhemas un Deventeras bombardēšanu22.02.1944lv
20Otrais pasaules karš. 1000 RAF bumbvedēji pirmoreiz bombardē ĶelniOtrais pasaules karš. 1000 RAF bumbvedēji pirmoreiz bombardē Ķelni30.05.1942de, en, lv, pl, ru

Karte

Avoti: news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Jānis ĀboliņšJānis Āboliņš00.00.195004.01.1969lv
    2Jānis StraudovskisJānis Straudovskis08.08.194612.05.1967lv
    3Vilis LismentsVilis Lisments24.01.194422.11.1965lv
    4Juris PudulsJuris Puduls00.00.194424.06.1966lv
    5Jānis MičulisJānis Mičulis00.00.194414.12.1967lv
    6Juris ŠteinbergsJuris Šteinbergs05.11.194111.04.1966lv
    7Konstantīns LubavsKonstantīns Lubavs13.06.193907.02.1966lv
    8Atis Kārlis LielmanisAtis Kārlis Lielmanis02.01.193924.11.1963lv
    9Ivars LāmaIvars Lāma31.10.193711.09.1966lv
    10Džons MakeinsDžons Makeins29.08.193625.08.2018de, ee, en, lv, ru, ua
    11Jautris ZīmulisJautris Zīmulis00.00.193604.11.1968lv
    12Uldis MālmanisUldis Mālmanis08.08.193109.10.1968lv
    13Jānis KaugarsJānis Kaugars24.05.1970lv
    Birkas