Volstrītas spridzināšana pie J.P. Morgana bankas ēkas, Manhetenā, ir līdz mūsdienām neatklāts terora akts, kuru visticamāk veica galeānisti- galēji radikāla itāļu anarhistu grupa ASV, kura uzskatīja, ka uzbrukumi "kapitālisma infrastruktūrai" un tās pārstāvjiem ir galvenais viņu uzdevums. Galeānistu kustībai piederēja arī savulaik PSRS popularizētie anarhisti Sakko un Vanceti, kuri par policistu nogalināšanu bija jau sodīti uz elektriskā krēsla pusgadu iepriekš (1920. gada aprīlī), bet pats kustības vadītājs - Luidži Galeāni- pierādījumu trūkuma dēļ- atbrīvots un izsūtīts no ASV. Pastāv arī versijas, ka uzbrukumu organizējusi vai vismaz atbalstījusi PSRS Komunistiskā partija, jo tobrīd tā vēl nebija atmetusi cerības par "vispasaules komunistisko revolūciju".

Spridzināšanai tika izmantots zirga pajūgs, kurš bija piekrauts ar 45 kg dinamītu un 230 kg naglām, skrūvēm u.c. priekšmetiem. Pajūgs tika piebraukts pie J.P. Morgana bankas ēkas un plkst 12:01, kad sākās pusdienas pārtraukums un ielās un pie bankas ēkas atradās daudz cilvēku, - uzspridzināts. Uz vietas bojā gāja 30 cilvēku, vēl 8 vēlāk nomira slimnīcās. 143 cilvēki tika smagi ievainoti. J.P. Morgana bankas ēka tika praktiski izpostīta, jo bez mehāniskiem bojājumiem, kuri ēkas sienās redzami vēl šodien, sākās ugunsgrēks, nodarot zaudējumus vairāk kā $2 miljonu apjomā (~ $23 pēc mūsdienu kursa). Kopumā tika zaudējumi simtiem miljonu dolāru apjomā (miljardiem dolāru pēc mūsdienu kursa)

Lai gan minūti pēc sprādziena Ņujorkas Birža pārtrauca savu darbu, panikas rezultātā pirmajās dienās tika veikti daudzi nepārdomāti ārpusbiržas darījumi, kuri zaudējumu apjomu tikai palielināja.

Par noziegumu tā arī neviens netika notiesāts, par visticamāko uzbrukuma veicēju tiek uzskatīts galeānistu kustībai piederošais Mario Buda (miris 1963. gadā).