Zviedrs Bū Johansons sabrauc divas policistes un aizbēg no Latvijas

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
2Personu saraksts
Notikumi:
1Notikumu saraksts
Datums:
03.07.1997
Papildu lauki

1997.gada 3.jūlijā Zviedrijas pilsonis Bo Anderss Frederiks Johansons (medijos nosaukts arī kā zviedru biznesmenis Pērs Andersons ) Latvijā,  apdzīvotā vietā - Baltezerā, pārsniedzot pieļauto braukšanas ātrumu, notrieca divas ceļu policistes Vitu Dārznieci un Ivetu Bagani, kuras atradās tajā laikā darbā. Johansonam jau uzreiz pēc avārijas izraisīšanas tika piemērots drošības līdzeklis - paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu, taču viņš jau nākamajā dienā pēc negadījuma no Latvijas aizbēga. Latvijas tiesībsargājošās iestādes šo iespēju "laipni" neliedza. 

Kā pēc tam tika vēstīts - Zviedrijas prokuratūra, kas pēc Johansona aizbēgšanas no Latvijas pētīja šo lietu, savulaik jau sniegusi atzinumu, ka notikums ir mazsvarīgs, tāpēc krimināllieta pret Johansonu tur netika pat ierosināta. Šādai zviedru nostājai kategoriski nepiekrita Latvijas tiesībsargājošo institūciju darbinieki un ar to viss beidzās.

Latvijas prokuratūras pārstāvjinorādīja, ka Johansona vaina pirmstiesas izmeklēšanā tika pierādīta pilnībā, viņš ir apsūdzams pēc Krimināllikuma panta, kas paredz soda sankciju - brīvības at\nemšanu no trim līdz pat 15 gadiem.

Saskaņā ar liecinieku liecībām Johansona vadītais auto ievērojami pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu, turklāt viņš itin nemaz nav mēģinājis izvairīties no sadursmes ar policistēm. Par to liecina tas, ka nav bremzēšanas pēdu uz ceļa.

Prokuratūra pēc Zviedrijas prokuratūras atteikuma ierosināt krimināllietu pret Johansonu atjaunoja krimināllietas izmeklēšanu Latvijā. Tas deva pamatu Rīgas rajona tiesai izsniegt sankciju Johansona apcietināšanai, kas savukārt ļāva Johansonu izsludināt starptautiskā meklēšanā.

Johansona starptautiskā meklēšana tika izsludināta 2001.gada 15.maijā, bet izmeklēšana krimināllietā tad tika apturēta, un to bija plānots atjaunot pēc Johansona atrašanas un aizturēšanas. ĀM paziņoja, ka līdzīgu negadījumu izmeklēšanā jāizmanto visas iespējas, kuras sniedz abu valstu līgumtiesiskā bāze un līdzšinējās praktiskās sadarbības piemēri.

Kā parāda vēlākie notikumi, nekas vairāk par tukšu runāšanu nav noticies, bet Latvijas iespējas ārpus Latvijas valsts aizstāvēt savu pilsoņu aizskārtās likumīgās intereses ir visai ierobežotas.

Kaut kādu iemeslu dēļ jautājums par zviedra nesodāmību un Zviedru puses cinisko attieksmi aktualizējās 2003. gadā, kad politisko klimatu valstī sāka noteikt Eināra Repšes vadītais Jaunais laiks. 

Apņēmību atsākt traģiskās autoavārijas lietu pauda iekšlietu ministrs Māris Gulbis (JL), ģenerālprokurors Jānis Maizītis, ārlietu ministre Sandra Kalniete (JL) un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš.

Maizītis paziņoja, ka cietušo piederīgo intereses gan Zviedrijā, gan Latvijā pārstāvēs Ģenerālprokuratūra, savukārt Gulbis apliecināja, ka nepieciešamības gadījumā arī IeM sniegs finansiālu atbalstu tiesas izdevumu kompensācijai. Tika teikti patosa pilni vārdi: - "Runa ir par Latvijas pilsoņu dzīvībām, un tas nav mazsvarīgi, Latvijai ir svarīgas tās pilsoņu dzīvības." 

Iekšlietu ministrs gan pauda neizpratni par to, kā tiesībsargājošās institūcijas, pēc avārijas piemēroja Johansonam, kurš izdarīja tīšu noziegumu pret divām valsts amatpersonām, kuras pildīja dienesta pienākumus un kuram bija sevišķi smagas sekas - iestājās abu policijas darbienieču nāve, kā drošības līdzekli piemēroja parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu, tādējādi ļaujot viņam netraucēti izbraukt no Latvijas un atgriezites Zviedrijā. Kā izrādījās - Zviedrija sargā savus pilsoņus pat tad, kad tie ir pastrādājuši smagu noziegumu, bet Latvijas valsts ir par vāju, lai kaut mazākā mērā šo situāciju spētu ietekmēt. Gulbis gan solīja savas kompetences ietvaros pārbaudīt visu informāciju par autoavārijas izmeklēšanu, taču vai tas notika - nav zināms.

Arī Kalniete pauda apņēmību šo jautājumu risināt arī ārlietu ministru līmenī, kā arī lietas virzības efektivizēšanai iesaistīt arī citus diplomātiskos kanālus un pat izmantot diplomātisko spiedienu (interesanti zināt kādu). ĀM vajadzībām solīja palīdzēt arī Ģenerālprokuratūra. 

Vienpadsmit gadus pēc traģēdijas izdevās piedzīt 20 000 latu no Zviedrijas pilsoņa Bo Andersa Frederika Johansona, kurš 1997.gada 3. jūlijā Baltezerā notrieca divas Latvijas policistes.

Rīgas rajona tiesa apmierināja bojāgājušās policistes mātes Regīnas Fišfeldes prasību Viņu pārstāvēja.advokāts Rinalds Bušs.

Johansons šo gadu laikā nav nekad mēģinājis sazināties ar advokātu un bojāgājušo radiniekiem. Zviedrijas tiesu izpildītāji naudu no viņa ir piedzina, un cietusī to saņēma.

Johansons, vadot automašīnu un pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu, 1997. gada vasarā Baltezerā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kurā dzīvību zaudēja divas gados jaunas policistes.

Pat iesaistoties augstākajām valsts amatpersonām un sadarbojoties ar Zviedrijas Tieslietu ministriju, tiesībaizsardzības iestādes nespēja panākt Johansona kriminālvajāšanas sākšanu, jo Zviedrijas iestādes neatzina Latvijas izmeklēšanas iestāžu savāktos pierādījumus par pietiekamiem. Zviedrijas prokuratūra, negadījuma apstākļus - neapgaismoto ceļu - uzskatot par mīkstinošiem, Johansona pārkāpumu novērtēja kā nenozīmīgu. Gandrīz vai jāizdara secinājums, ka Zviedrijā uz neapgaismota sabraukt formās tērptus polcistus drīkst. Iespējams, ka zviedru justīcija to pieļauj citās valstīs.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Saeima ratificē Latvijas un ASV līgumu par sadarbību aizsardzības jomāSaeima ratificē Latvijas un ASV līgumu par sadarbību aizsardzības jomā16.03.2017lv

Avoti: timenote.info, google.ru, delfi.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Vita DārznieceVita Dārzniece03.07.1997lv
    2Iveta BaganeIveta Bagane03.07.1997lv
    Birkas