Kara lidotājs, seržants.
Dzimis 1906.gadā Jasmuižas pagastā. Mācījies Daugavpils vidusskolā. Latvijas armijā iesaukts 1927.gadā. Beidzis aviācijas skolas motoristu un lidotāju nodaļu, ieguvis kaprāļa dienesta pakāpi. Piedalījās lidmašīnu izmēģinājuma lidojumā ar K.Skaubīti, bija kopā arī pēdējā lidojumā. 1929.gada 5. septembrī pie Rīgas gājis bojā aviokatastrofā. Apbedīts Aglonas kapos.

Avots: preilubiblioteka.lv

Vakar ap pulkst. 11 kara aerodromā notika smaga lidmašīnas katastrofa, kurā gāja bojā kara lidotājs vltn.Kārlis Skaubītis un lidotājs seržants Bonifācijs Mazūrs.
Pulkst. 11 lidmašīnā "Albatros 64" pacēlās gaisā vltn. Skaubītis un serž. Mazūrs. Lidmašīnu vadīja vltn. Skaubītis, bet serž. Mazūrs atradās novērotāja vietā. Pirms pacelšanās vltn. Skaubītis izmēģināja lidmašīnas motora darbību un atrada to par teicamu. Pēc tam lidmašīna pacēlās Baltās muižas virzienā. Drīz pēc pacelšanās aerodromā esošie lidotāji izdzirda, ka lidmašīnas motors vairs nedarbojas pareizi, sāk "raustīties". Vltn. Skaubītis tūliņ pagrieza lidmašīnu Ilgeciema virzienā. Brīdi vēlāk lidmašīnas motors saka darboties pareizi, bet vēl pēc brīža, kad lidmašīna atradās virs gaisa satiksmes stacijas, motora darbībā bija atkal vērojami traucējumi. Šinī brīdī pārsteigtie skatītāji ar šausrnam redzēja, ka, lai nokļūtu uz aerodroma, vītn. Skaubītis atkal sagriež lidmašīnu, kaut tās ātrums ļoti mazs un tarndēļ viņa uzturēšanai nepieciešams planēt taisnā virzienā. Šis grieziens viņam bija liktenīgs. Lidmašīnai vairs nebija vajadzīgā ātruma, lai turētos gaisā, un tā sagrīļojās un pārgāja grīstē. Šis augstums bij pārāk mazs, lai rastos iespēja lidmašīnu izlīdzināt un uzsākt normālu lidojumu un lidmašīna gaisa sa-tiksmes stacijas tuvumā ar lielu sparu iedrāzās zemē. Redzot katastrofu, uz notikuma vietu sāka skriet pie angariem esošie lidotāji. Kad tie bija apmēram pusceļā, sadragātās lidmašīnas drupas aizdegās. Acīmredzot, no sasistas degvielu tvertnes vai arī citādi izplūdušais benzins bij nokļuvisi uz sakarsušajām motora daļām un aizdedzies. Kad notikuma aculiecinieki piesteidzās nelaimes vietā, liesmas jau bija pārņēmušas visu lidmašīnas priekšdaļu līdz ar lidotāja un novērotāja vietām.
Milzīgais karstums, kāds cēlās lidmašīnai degot, apgrūtināja glābšanas darbus. No trieciena pret zemi lidmašīnas ķermenis vidū bij gandrīz pārlūzis pušu. Pieskrējušie lidotāji atlauza no ķermeņa lidmašīnas astes daļu un līdz ar to izvilka no liesmām serž. Mazūru. Pārējā lidmašīnas daļa sadega pilnīgi. Serž. Mazūra līķis apdedzis mazāk, jo to ātrāk izvilka no liesmām. Domājams, ka abi lidotāji dabūjuši galu jau lidmašīnas triecienā pret zemi, bet to, saprotams, galīgi varēs noskaidrot tikai sekcija. Tūliņ pēc katastrofas abu lidotāju mirstīgās atliekas noveda uz kara slimnīcas kapliču.

Avots: "Latvijas kareivis", 06.09.1929