1989.gada 1 .decembrī pēkšņi ar sirdstrieku mira Pēteris Krūmiņš, gleznotājs un mākslas skolotājs, plašā latviešu sabiedrība iecienīts trimdas saimes loceklis. Aizgājējs bija Pētera un Olgas dēls, dzimis Rankas pagasta Jēpu mājās 1930.gada 6.jūnijā. Viņš mira savā darba vietā skolā pie Noričas. Beidzis Rankas sešklasīgo pamatskolu, 14 gadus vecais jauneklis devās vecākiem līdzi bēgļu gaitās un nonāca Austrumvācijā, Meklenburgas apkārtnē. No turienes viņu, 15 gadu vecu, iesauca gaisa izpalīgos un nosūtīja uz Čehoslovakiju.
Jauneklim laimējās, ka pirms otrreizējās bēgšanas krievu tuvošanās dēļ viņu atlaida pie savējiem, un ģimene kopā nonāca pie Flensburgas. Vēlāk viņš dzīvoja Elmshornā un Pinebergā un apmeklēja ģimnāziju. Nonākot Anglijā, bija jāsāk darbs lauksaimniecībā, bet pa vakariem Pēteris mācījās mākslas skolā Sidkapā (Sidcup) pie Londonas. Labo sekmju dēļ viņam piešķīra stipendiju pilna laika studijām. Nobeidzis mākslas skolu, dabūja darbu Rozas Brafordas (Rose Brufford) drāmas skolā par mācību spēku skatuves iekārtu veidošanā.  Vēlāk bija daudzus gadus mākslas skolotājs Austrum-Londonā, nobeidzot šo darba posmu kā mākslas nodaļas vadītājs. Starplaikā Pēteris bija nopircis 10 akru zemes ar nolaistam ēkām Noričas tuvuma. Laimējās arī atrast piemērotu skolotajā vietu Noričā. Blakus skolas darbam viņš laboja dzīvojamo māju un saimniecības ēkas. Saimniecībā turēja  dažas govis, vistas un sivēnus. Tas viss prasīja daudz pūļu un spēka un varbūt bija iemesls pāragrai aiziešanai no dzīves.
Kopā ar sievu Neldu Pēteris uzaudzināja 2 dēlus un 2 meitas. Ar 1990.gada jūliju bija iecerējis iet agrā pensijā un domāja paplašināt ganāmpulku un atkal nopietni pievērsties glezniecībai un keramikai. Pēteris, dzīvodams Londonā, bieži pielika roku, izdaiļojot telpas plašajos latviešu sarīkojumos. Bija daudzus gadus tehniskais mākslinieks, izveidojot dekorējumus Čelsijas mākslas kluba rīkotajās Jaungada sagaidīšanas ballēs Karaliskajā Alberta aulā. Ģimenes svētku reizēs Pēteris dziedāja otru basu četru Krūmiņu brāļu ansamblī. Nu viņa balss nelaikā apklususi.

Avots: "Brīvā Latvija", 29.01.1990