Mirusi Stokholmā. Mākslinieka Jāzepa Grosvalda jaunākā māsa.

Viņa strādājusi Ārlietu ministrijā kā otrās šķiras sekretāre, kas tolaik bijis augstākais amats, ko sieviete varējusi ieņemt. Pirms Latvijas okupācijas apprecas ar zviedru izlūkdienesta darbinieku Ternbergu [Citviet viņas vīra uzvārds tiek transkribēts kā Ternberjs.] un pārceļas uz Zviedriju. Tur viņa strādāja zviedru izlūkdienestā, klausījās Latvijas radio un gatavoja ziņojumus Zviedrijas valdībai par Padomju Latviju. No 1947.gada līdz pensijai 1960.gada sākumam strādāja par tulku un asistentu Zviedrijas Civīlās Aviācijas administrācijā.

Avots: Laiks, 29.05.1982

***

Margarete Grosvalda  1919. gada februārī sāka strādāt par darbvedi Latvijas diplomātiskajā pārstāvniecībā (no 1921. gada – sūtniecībā) Londonā. No 1921. gada septembra līdz 1923. gada martam  bija II šķiras sekretāra v. i. Pēc atgriešanās Rīgā no 1923. gada septembra strādāja Ārlietu ministrijas Saimniecības un finanšu nodaļā, no oktobra – II  šķiras sekretāre Rietumu nodaļā. Šo amatu viņa pildīja līdz 1940. gada augustam, kad padomju okupācijas režīms likvidēja Ārlietu ministriju. Margaretes Grosvaldas darba stāžs Latvijas ārlietu dienestā ir 21 gads. Pēc laulībām ar  Helmutu Ternberju 1940. gada augustā un pāriešanas Zviedrijas pavalstniecībā pārcēlusies uz Zviedriju. Mirusi Stokholmā.

Avots: http://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/izstades/informacija-par-grosvaldu-gimeni-un-vinu-devumu-arlietu-resora-darbiba

   ***

1925.gadā bija iztulkojusi Annas Brigaderes pasaku lugu "Sprīdītis"" angļu valodā. 1928.gadā to uzveda Starptautiskajā teātrī Londonā. Tulkojusi arī tautasdziesmas un sakāmvārdus

Margaretas un Helmuta Ternberga mātes bija pazīstamas jau kopš skolas gaitām Alūksnes apriņķī un vēlāk draudzenes.  Ar Helmutu draudzība un fiktīvā laulība turpinājās līdz mūža beigām.

Margarētas pelnu urna apbedīta Danderīdas kapsētā blakus māsai Līnai. Abu vēlēšanās bijusi būt pārapbedītām pie vecākiem Latvijā.

Avots: universitas.lv  2021 web.pdf