Tēlniece dzimusi 1941.gada 7. aprīlī un 1966. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Viņa bija ilggadēja Latvijas Mākslinieku savienības biedre un izstādēs piedalījās kopš 1965. gada. Dzimusi Rīgā strādnieku ģimenē. Andreja Jansona dzīvesbiedre līdz 1994.gadam. Dēli - Kristians un Matiass.

Mācījusies Iļģuciema Baltajā skolā, Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Rotu darināšanas nodaļā, kā arī no 1960.g.-1966.g. Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā pie Kārļa Jansona. Strādājusi stājtēlniecībā, bet īpaši portretu tēlniecībā. Darbus galvenokārt darinājusi no bronzas. Kopš 1972.gada ir Mākslinieku savienības biedre, savukārt izstādēs piedalās no 1965.gada. 1971.gadā ir bijusi personālizstāde Cēsīs kopā ar tēlnieku Andreju Jansonu, kā arī personālizstāde Cēsīs 1999.gadā.

Baltiņa piederēja paaudzei, kas tēlniecībā meklēja inovatīvus, netradicionālus risinājumus. Gan granīta, gan marmora, gan bronzas skulptūru izveidē jūtama latviešu tēlniecības vecmeistaru vadībā iegūtā izglītība, kas sakņojusies reālistiskā pasaules izjūtā, bet izpaužas modernisma formveidē un stilistikā. Viņa centās tradicionālos tēlniecības materiālos realizētiem tēliem piešķirt brīvības, gaisīguma elpu, kas bieži vien apsteidza pastāvošos stereotipus. Šo pieeju māksliniece izkopa visu radošo mūžu.

Latvijas tēlniecības vēsturei nozīmīgi ir Baltiņas portrettēlniecības darbi “Komponists Imants Kalniņš”, “Igauņu tēlnieks Riho Kulds”. Kad 70. gadu vidū aktuāla kļuva mazo formu tēlniecība, Baltiņa to izjuta kā jaunu, radošās izpausmes veidu radot darbus “Tēlnieks” un “Torss. Novakare”.

Tēlnieces Maijas Baltiņas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Ludviga Mākslas muzejā Ķelnē, Vācijā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.

Atvadīšanās no mākslinieces notiks 27. decembrī, plkst. 14.30, Cēsu Meža kapu kapličā.