Aleksandrs Ziemelis bija Rīgā dzimis latviešu izcelsmes (tēvs latvietis, māte vāciete) džungļu mednieks, aktieris un publicists.

Autodidakts. Brīvi runājis 7 valodās un kā raksta amerikāņi - "vienā gadā šis vīrs parasti sastapās ar vairāk piedzīvojumiem, cik parasti vīrietis piedzīvo visā savā mūžā"

1907. gadā pēc nemieriem Latvijā 17 gadu vecumā emigrējis uz ASV, drīz regulāri sācis braukt uz Argentīnu, kur strādājis kādā Buenos Airesas izdevniecībā.

1914. gadā pārcēlies uz dzīvi Argentīnā. Vēlāk devies uz Brazīliju, kur strādājis dimantu raktuvēs par kalēju. Pantanalā džungļos iepazinies ar indiāni "Tigrero", kurš Ziemelim iemācījis ar šķēpu medīt jaguārus.

Sācis strādāt vietējās fermās, kuru īpašnieki labi atalgojuši medniekus par jaguāru nomedīšanu, jo plēsoņas nereti uzbrukuši mājlopiem.

1925. gadā viņš tika uzskatīts par pirmo balto vīrieti, "modernajā Dienvidamerikā", kurš nomedījis jaguāru, tikai izmantojot šķēpu.

1929. gadā viņu kā džungļu gidu noalgoja rakstnieks Džulians Dagaids (Julian Duguid), kurš rakstīja grāmatu "Zaļā elle".

1931. gadā izdotajā grāmatā parādās arī  Aleksandra vārds un arī viņa "pseidonīms"- "Tīģeru vīrs" ("Tiger man"). Grāmata viņam atnesa popularitāti un Aleksandrs sāka vadīt lekciju kursus par dzīvi un izdzīvošanu džungļos. Tā kā viņa stāsti balstījās reālā pieredzē, viņu aicināja dažādi ceļotāju klubi abos Amerikas kontinentos.

1937. gadā, 47 gadu vecumā Filadelfijā ASV, kur Ziemelis bija uzaicināts lasīt lekcijas, viņš iepazinās ar fotogrāfi Edīti Breju, ar kuru apprecējās un devās uz Pantanalu.

Šajā pašā gadā viņš tika uzaicināts filmēties Frenka Baka (Frank Buck) 15 sēriju seriālā "Jungle Menace" (Džungļu atriebība"), kurā Aleksndrs tēloja Tīģeri Van Dornu (Tiger Van Dorn). Seriāls bija samērā populārs un 1946. gadā tas tika sakompilēts filmā "Džungļu Terors" (Jungle Terror).

Ziemelis kopumā nomedījis 271 jaguāru, ar šķēpu — 31. Bija populārs visā Amerikā.

1947. gadā kopā ar ģimeni - sievu Edīti, bērniem Sondru, Doru, un Sašu Junioru (Sashino) pārcēlies uz dzīvi ASV, Pensilvāniju. Šeit viņš iegādājies fermu, kuru nosaucis par Bom Retiro ("Labais patvērums") un pavadījis savu atlikušo mūža daļu kopā ar ģimeni.

1955. gadā ģimenē piedzimst ceturtais bērns Kārlis (Carlie). 

Turpinājis filmēties, sarakstījis vairākas grāmatas, kā arī regulāri publicējies National Geographic un citos žurnālos. 

No 1963. līdz 1972. gadam Pensilvānijā pastāvēja Ziemeļa izveidots muzejs.

2008. gadā Latvijā par viņu uzņemta dokumentālā filma "Nogalināt vai mirt".

Būdams projām no Latvijas vairāk nekā 60 gadu, Saša Ziemelis nebija aizmirsis nedz latviešu valodu, nedz Latviju un allaž atzīmēja, ka nāk no Latvijas. Savās priekšlasījumu turnejās Savienotajās Valstīs viņš arvien iegriezās arī vietās, kur lielākā skaitā dzīvo latvieši un tiem dažreiz pat sarīkoja īpašus priekšlasījumus.