Valters Henrijs Kovans
Valters Henrijs Kovans
- Dzimšanas datums:
- 11.06.1871
- Miršanas datums:
- 14.02.1956
- Mūža garums:
- 84
- Dienas kopš dzimšanas:
- 55832
- Gadi kopš dzimšanas:
- 152
- Dienas kopš miršanas:
- 24902
- Gadi kopš miršanas:
- 68
- Papildu vārdi:
- Walter Henry Cowan, 1st Baronet, Sir
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, 2. Pasaules kara dalībnieks, Admirālis, Aristokrāts, Barons, Bruņinieks, Jūrnieks, Militārpersona, karavīrs, Muižnieks, Neatkarības kauju dalībnieks
- Tautība:
- anglis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Valters Henrijs Kovans, Sers, bija Britu Jūras spēku admirālis, kurš piedalījies vairumā militāro konfliktu, kuri notika 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā, arī abos Pasaules karos. 2. Pasaules laikā tika dēvēts par "britu vecāko karavīru".
1942. gada 27. maijā, būdams britu speciālo uzdevumu ("commandos") vienības komandieris, kurš personīgi piedalījās kaujā, tika saņemts gūstā Itālijā, kad palicis viens un apbruņots tikai ar pistoli aizstāvējās pret itāļu tanku vienību.
1943. gadā, mainoties kara gaitai, itāļi piekrita apmainīt 800 britu gūstekņus (tai skaitā Kovanu) pret 800 itāļu gūstekņiem, pret tai laikā neierastiem nosacījumiem- bez "solījuma" neiesaistīties tālākā karadarbībā. Sekojoši pēc apmaiņas, abu pušu karavīri varēja atgriezties kaujas vienībās, nelaužot "goda vārdu".
1944. gadā Kovans atgriezās ar saviem commandos Itālijā
1945. gadā Kovans atvaļinājās no aktīvā dienesta.
Dalība Baltijas neatkarības cīņās1917. gada jūnijā Kovans tika paaugstināts par 1. Vieglo kreiseru eskadras komandoru, un 17.11.1917. vadīja 2. kauju pie Helgolandes līča, pie Dānijas (Second Battle of Heligoland Bight)
1918. gadā viņš tika paaugstināts par kontradmirāli (rear-admiral)
1919. gada janvārī viņa eskadra tika nosūtīta uz Baltijas jūru. Eskadrai bija jānodrošina no Krievijas neatkarību atguvušo Igaunijas un Latvijas valstu jūras ceļu drošība un vēlāk- to neatkarības aizsardzība.
Šīs kampaņas laikā eskadra nogremdēja 1 boļševiku karakuģi un kreiseri pie Kronštates.
1919. gada oktobrī un novembrī daļa britu eskadras palīdzēja latviešu spēkiem aizsargāt Rīgu no Bermonta vadītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas uzbrukuma un nodrošināt ar uguni sekmīgu latviešu un Sabiedroto pretuzbrukumu, kura rezultātā, sākot ar 1919. gada 11. novembri Latvijas armija sāka veiksmīgu Latvijas atbrīvošanu no bermontiešiem.
Par augstajiem sasniegumiem militārā un diplomātijas jomās 1919. gadā Kovans tika apbalvots ar Bātas Bruņinieku Komandiera ordeni (iecelts britu bruņinieku kārtā).
1921. gadā Baltijas bruņniecība viņam piešķīra arī "Baltijas barona" titulu
Avoti: wikipedia.org, news.lv
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Pāvels Bermonts - Avalovs | Pretinieks | |
| 2 |  | Huberts Gofs | Komandieris | |
| 3 |  | Mārtiņš Peniķis | Cīņu biedrs | |
| 4 |  | Kārlis Ulmanis | Cīņu biedrs | |
| 5 |  | Nikolajs Judeņičs | Cīņu biedrs | |
| 6 |  | Voldemārs Ozols | Cīņu biedrs |
17.11.1918 | Latvijas Tautas padomes izveidošana
Tiek izveidota arī Pagaidu valdība, kuru vienbalsīgi uzdod vadīt Kārlim Ulmanim
18.11.1918 | Latvijas Republikas dibināšana un neatkarības proklamēšana. Tiek apstiprināta K. Ulmaņa Pagaidu valdība
05.12.1918 | Latvijā iebrūk Padomju Krievijas armija
31.12.1918 | Inčukalna kauja
08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu
17.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas armija sašauj Latvijas sabiedroto- britu kuģi HMS Dragon
Britu kreiseris HMS Dragon atradās Daugavā, lai palīdzētu Latvijas valdībai aizsargāties pret Rietumkrievijas armijas krievu-vācu algotņiem Bermonta vadībā un krievu komunistu spēkiem Stučkas vadībā. Apšaudes rezultātā bojā gāja 9 un ievainoti- 4 britu jūrnieki
03.11.1919 | Bermontiāde: Latvieši Bolderājā sāk pretuzbrukumu Bermonta vadītajiem vācu- krievu algotņiem
10.11.1919 | Bermontiāde: Pārdaugavas operācija. Skultes muiža, Zasulauks, Torņakalns, Bišumuiža, Ziepniekkalns
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.
14.11.1919 | Bermontiāde: Liepājas garnizons atsit vācu- krievu uzbrukumu
4. novembrī bermontieši sāka uzbrukumu Liepājai. Lielāko kauju Liepājas 1400 vīru lielais garnizons pulkveža leitnanta Oskara Dankera vadībā izcīnīja 14. novembrī. Neskatoties uz visām pūlēm, ieņemt pilsētu bermontieši nespēja. Demoralizētie bermontieši bezspēcīgā niknumā laupīja un terorizēja vietējos civiliedzīvotājus, apšāva latviešu zemniekus, nemaz nerunājot par bermontiešu rokās nokļuvušajiem Latvijas armijas karavīriem. Viņu līķus nereti atrada sakropļotus.
25.11.1919 | Bermontiāde: Latvija piesaka karu Vācijai
30.11.1919 | Bermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņas
Timenote atbalsts
