Jānis Rība
- Dzimšanas datums:
- 20.12.1933
- Miršanas datums:
- 28.11.1997
- Mūža garums:
- 63
- Dienas kopš dzimšanas:
- 32994
- Gadi kopš dzimšanas:
- 90
- Dienas kopš miršanas:
- 9640
- Gadi kopš miršanas:
- 26
- Kategorijas:
- Aizsargs, Mākslinieks (-e), Nozieguma upuris, Sabiedrisks darbinieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Mākslinieks grimētājs, Aizsargu priekšnieks, LTF, LRP, LNNK deputātu kandidāts Pilsoņu kongresa vēlēšanās.
Ar vairākiem bises šāvieniem nogalināts Matīsa ielas 101. nama pagalmā (netālu no Aizsargu štāba). Slepkavība nav atklāta. Pirms viņa tika nogalināti trīs Aizsargu organizācijas nodaļu komandieri. Policija līdz šim nav atraduši slepkavas nevienā no gadījumiem
Drošības policija 1998. gadā norādīja, ka pēdas vedot„ Pērkoņkrusta” virzienā.
***
6. decembrī ar sēru dievkalpojumu Rīgas Domā pēdējā gaitā izvadīja Latvijā atjaunotās Aizsargu organizācijas komandieri Jāni Rību. Aiz lūgumu noturēja prāvests Jānis Liepiņš un mācītājs Kārlis Lielzuika no ārzemēm. Gandrīz tūkstotis laužu stāvēja ciešā pulkā dievnamā ap nelaiķa zārku, par kuru liecās Aizsargu organizācijas un sarkanbaltsarkanie valsts karogi.
Aizsargu organizācijas pārstāvji no visām Latvijas malām rokās aiznesa komandiera zārku cauri visai Vecpilsētai līdz Brīvības pieminekļa pakājei. Gara, jo gara pavadītāju kolonna, sēru mūzikai skanot, vijās cauri Vecrīgas
ieliņām un saplūda lielā pulkā pie Brīvības pieminekļa. Tur viņi visi vienojās himnā "Dievs, svētī Latviju" un pēc tam aiz katalalka autobusos devās uz Drustiem, kur ir Jāņa Rības dzimtā puse.
J. Rību nogalināja 28. novembra ar diviem šāvieniem pie Matīsa ielas 101. nama, kur atrodas aizsargu štābs. Aizsargu organizācijas par priekšnieku ievēlētais Aksels Kaimiņš sacīja, ka gan organizācijai, gan J. Rībam draudēts jau kopš organizācijas atjaunošanas 1990. gadā. J. Rības
nošaušanu aizsargu vadība vērtē kā Latvijas ārējo un iekšējo ienaidnieku
pasūtinātu politisku slepkavību. Šogad pēc sprādziena pie Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā atrada divus bojāgājušus bijušos aizsargus. Sprādzienu sarīkoja ultraradikāls grupējums "Pērkoņkrusts". A. Kaimiņš
atzina, ka neizslēdz iespēju par "pērkoņkrustiešu" līdzdalību slepkavībā.
Kopš 1993. gada Latvijā ir divas aizsargu organizācijas, taču nelaiķa J. Rības vadītie aizsargi nav reģistrējušies Tieslietu ministrijā. A. Kaimiņš paskaidroja, ka viņi ir atjaunojušies kā 1918. gada Latvijas Republikas organizācija un neuzskata par nepieciešamu reģistrēties pašreizējās institūcijās. Otrā organizācijā esot apvienojušies daudzi no J. Rības aizsargu rindām izslēgti cilvēki ar kriminālu pagātni.
GUNĀRS BIRKMANIS
Avoti: news.lv
Nav pesaistītu vietu