Cilvēka mūžu grūti izmērīt vai kā savādāk noteikt...

Par dzīves gājumu liecina gadu gaitā veiktie un krātie darbi. Pēc dzīves gājuma atmiņām ir veidots apraksts par Skolotāju Vladislavu Vilimoviču – cilvēku, kuram paveicās, jo liktenis bija labvēlīgs apvienot skolotāja ikdienas darbu ar dzīves aicinājumu – mūziku. Laimējās arī visiem apkārtējiem, kas ir pazina Skolotāju Vilimoviču – tā parasti viņš tika uzrunāts. Rēznas pamatskola, citas skolas, kurās Skolotājs bija strādājis, apkārtnes cilvēki un radinieki ar pateicību varēja smelties dzīves izpratni, labestību un galvenais – nemitīgu mīlestību uz mūziku, kas tika dāsni dāvāta visiem. Pateicībā par neatsveramo veikumu skolas vārda spodrināšanā un mūzikas mīlestības audzināšanā skolēniem,  tapa apraksts...

Kā kripatiņa no milzu pateicības Skolotājam ar lielo burtu...

 Dzimis 1929.gada 26.jūlijā Rēzeknes apriņķa Rēznas pagasta Čipotu sādžā zemnieka ģimenē. Tēvs Ādams Vilimovičs audzināja gandrīz viens pats 6 bērnus, jo māte Ieva Vilimoviča (Apele) mira, kad Vladislavam bija 6 gadi.

Vladislavam Vilimovičam bija vēl 3 brāļi (Jāzeps, Florians, Ignats) un 2 māsas (Marija, Jevgēnija).

Mātes pāragrā nāve, vecākā brāļa Jāzepa nāve (1937.g.), pārējiem bērniem lika uzsākt darba gaitas. Vladislavs jau no 7 gadu vecuma ganīja govis valsts mežā. Pirmā saskarsme ar mūziku bija ganos, kad, puika būdams, pats izgatavoja stabules no bērzu tāsīm un pūta. Vecākais brālis Florians atveda mandolīnu,Vladislavu šis instruments ieinteresēja, tādējādi viņš patstāvīgi iemācījās spēlēt uz tā, kā arī noskaņot. 1939. - 1940.gadā ciemata jaunieši nodibināja mazu "orķestrīti". Pie Vilimoviča krustmātes pagalmā notika mēģinājumi. Vilimovičs atceras: "Šajā orķestrī spēlēja Kaļcovs V. (harmonikas), B.Rudzenkovs (paštaisītas bungas), S.Dauguļs, Vilimoviča brālis Ignats, J.Dauguļs (mandolīna). Pārējie bērni , arī es, ar lielu interesi klausījāmies."

8 gadu vecumā V. Vilimovičs uzsāka skolas gaitas Rēznas pamatskolā. Toreiz klasē bija 20 skolēni. Skolotāji - K.Lasis mācīja dziedāšanu, M.Lase - vācu valodu, O.Rupaine (Bule, Meirāne) - ģeogrāfiju, latviešu valodu.

Skolas gados 1945.gadā ar Vladislava iniciatīvu tapa skolas skolēnu orķestris. Tajā spēlēja: Sķiņčs V., Koļcovs, Cipruss T., Džiguns A. Mūzika pamazām pārņēma viņu savā varā. Rēznas pamtskolā tika pavadīti septiņi gadi.

Turpmākās izglītības gaitas norisa Rēzeknes Ekonomiskajā tehnikumā. Pēc 1,5 gada - pedagoģiskajā skolā. Paralēli studijām, Vladislavs dziedāja korī, 1948.gadā piedalījās Dziesmu svētkos Rīgā. Šajos studiju gados bija iespēja mācīties arī mūzikas skolā, taču mūzikas skolas mācības notika paralēli tehnikuma mācībām un tas nebija iespējams.

Iegūstot pamatskolas skolotāja kvalifikāciju, Vladislavs tika nozīmēts strādāt Liepkalnu pamatskolā (Kaunatas pag. Dzirkaļu sādžā). Viņš bija gan kā mācību pārzinis, gan skolotājs. Mācīja visus mācību priekšmetus.

Vilimovičs atceras: " Kad aizbraucu uz to skolu, es redzēju un sapratu, lai šī izglītības iestāde varētu pilnvērtīgi strādāt, ir vajadzīgs kapitālais remonts. Kopā ar vecāku palīdzību tika atjaunota Liepkalnu skola un darba gaitas varēja sākties." Šajā skolā Vilimovičs nostrādāja no 1945. gada 15. augusta līdz 15. novembrim.

Turpmākās darba gaitas Vilimovičs turpināja Kaunatas septiņgadīgajā skolā.(1945.gada 15. novembra - 1952.gadam). Šeit viņš mācīja sportu, krievu valodu, zīmēšanu, audzināja klasi. Skolotāji paši savā starpā izveidoja ansambli.

      

V.Vilimovičs skolotāju korī

No 1952. - 1972.gada strādāja Dubuļu skolā. Šeit mācīja sportu, mūziku, organizēja kori, pirka instrumentus (vijoli, klavieres). Kā pats skolotājs saka: "Ar kori strādājām ļoti nopietni visu gadu, lai varētu sekmīgi un veiksmīgi startēt rajona rīkotajā koru skatē skatē. Togad nopelnījām godpilno 2. vietu." Tā kā mūzikas intrumenti bija pietiekamā daudzumā, un Vilimovičs prata tos uzturēt kārtībā, viņš organizēja bērnu krievu tautas intrumentu ansambli "Domras un balalaikas". Šis ansamblis piedalījās gan vietējā kluba, gan skolas, Kaunatas un Rēzeknes rīkotajos pasākumos.

No 1972.gada V.Vilimovičs atgriezās strādāt savā dzimtajā skolā - Rēznas pamatskolā kā mūzikas skolotājs. Paralēli divreiz nedēļā viņš braukāja uz Rudzātu skolu strādāt par mūzikas skolotāju. Skolā bērniem mācīja mūziku, nodibināja ansambli, vadīja kori. Savā radošajā darbībā Vilimovičs ar skolēniem piedalījās 3. un 4. Skolēnu dziesmu un deju svētkos.

Pats skolotājs no 50. - 90.gadiem dziedāja skolotāju korī "Rāzna" un arī piedalījās 5. Vispārīgajos dziemu un deju svētkos Rīga.

 Apskatot V.Vilimoviča nopelnītos diplomus, goda rakstus, var secināt , ka skolotājs visu mūžu ir strādājis ar lielu atdevi un centību, sevi veltījis citiem. Saņēmis divus Latvijas PSR Izglītības ministrijas un izglītības, augstskolu un zinātnisko iestāžu dabinieku arodbiedrības Latvijas republikāniskās komitejas goda rakstus par pedagoga darbu un koru sagatavošanu augstā profesionālā līmenī.

Stādājot Rēznas pamatskolā, V.Vilimovičs nenogurstoši ir vadījis skolēnu tautas instrumentu ansambli, tā vairākām skolēnu paaudzēm ieaudzinot instrumentālās mūzikas pamatus. Vadītais ansamblis ar savu uzstāšanos kuplinājis neskaitāmus skolas, pagasta un rajona pasākumus.

    
Ar Rēznas pamatskolas tautas instrumentu ansambli

No 2000.gada 31.janvāra skolotājs aizgāja pelnītā pensijā. Taču radošās darba gaitas ar to nebeidzās, tieši otrādi, tikai sākās. Turpinot vadīt Rēznas skolas skolēnu tautas instrumentu ansambli, daudz laika un pūļu tika veltīts sabiedriskajai darbībai savā iemīļotajā mūzikas ,,lauciņā’’.

Stoļerovas pagastā nodibinājās pensionāru kopa "Atvasara". V.Vilimovičs bija šīs kopas dalībnieks. Kā skolotājs pats sacīja:" Ne bērnībā, ne jaunībā, bet pensijas gados pār mani pārlaidās "mūza". Sāku sacerēt vienkāršas, pensionāriem viegli dziedāmas melodijas un vārdus."

Pirmā dziesma , ko uzrakstīja V.Vilimovičs - "Rudenim". Pēc šīs dziesmas radās iedvesma rakstīt citas dziesmas. V.Vilimovičs sacīja: "Katram pensionāru kopas dalībniekam esmu sacerējis pa vienai dziesmiņai.'' Kā otrā melodija, ko sacerēja skolotājs, izmantojot novadnieces R.Trukšānes vārdus, ir "Veltījums Stoļerovas baznīcai''.

Tā kā skolotājs daudzus gadus strādāja Rēznas pamatskolā, tad par godu šai skolai tika sacerēta dziesma "Valsis Rēznas pamatskolai". Šo dziesmu Rēznas pamatskola 2004./2005.m.g. 1.oktobrī - Skolotāju dienas priekšvakarā apstiprināja kā skolas himnu. Šī dziesma atspoguļo Rēznas pamatskolas būtību un tās skaistumu, kas atgādina iepriekšējām paaudzēm un patiesi stāsta nākamajām, par skolas nemirstību.

Mūzikas skolotājs, komponists vienmēr paliks atmiņā gan vietējo iedzīvotāju sirdīs, gan skanēs jauno paaudžu dvēselēs.

"Lai vēlreiz par skolu šī dziesmiņa skan

Jo mīļa un dārga tā Tev un man."

                                                 (V.Vilimovičs)

Vēl viena ,,mūza’’, kas svētīja Skolotāju, ir mākslinieka talants. Tas izpaudās, Rēznas pamatskolā un citās skolās, noformējot uzskati un mācību telpas. Brīvajā laikā mājās tika ņemti zīmēšanas piederumi un tapa brīnišķīgi darbi – ainavas, zīmējumi pēc atmiņas un senām fotogrāfijām izsmalcinātā un savdabīgā zīmēšanas tehnikā.  

    

V.Vilimovičs ,,Dzimtā puse’’ (pasteļkrītiņi)

 Avots:

I.Katkovska ,,Vladislavs Vilimovičs. Izdziedātie gadi’’ , 2005. Rēznas pamatskolas muzeja materiāls