Pēkšņi nāca Jēkabpils aizsargu saimei sāpīgs trieciens: 5. oktobrī negaidot slēdza uz mūžu acis 41 g. vecumā Ilggadīga aizsardžu pulciņa priekšniece un nenogurstošā darbiniece Emīlija Veinberg. Pirms nedaudz dienām nelaiķe vēl jutās spirgta un jautra. Bet tad uzbruka slimība un 4. oktobrī to aizveda Rīgā, kara slimnīcā, kur 5.oktobrī pēc operācijas izbeidzās tās sirds puksti.
Ar Emīliju Veinberg Jēkabpils aizsardzes zaudē ne tikai priekšnieci, bet arī pašaizliedzīgu darbinieci — nama māti. Aizsargu nometnēs, saviesīgos vakaros — visur nelaiķe bija klāt, ar savu gādibu. Aizsardžu pulciņā Emīlija Veinberg iestājās jau pulciņa darbības sākumā — 1925. gadā. 1927. gadā to iecēla par pulciņa priekšnieci, kuras pienākumus pildīja, strādādama un vadīdama, lidz pēdējam laikam.

7. oktobrī nelaiķi atdeva zemes klēpim. No baznīcas, kur no tās atvadījās izglītības biedrības koris, Jēkabpils dubultkvartets u. c., orķestrim spēlējot, — sēru gājiens pa Pasta ielu, mazu brīdi apstājoties pie Veinberga jaunceļamā nama, ievijās rudens zelta un saules pielijušā kapsētā. Kapa runu teic māc.Mēders.

Avots: Jēkabpils vēstnesis, 12.10.1933