Latvijas Nacionālās operas un Filharmonijas soliste, koloratūrsoprāns.

Vera Davidone dzimusi 1923. gada 13. martā Rīgā, dziedāšanu mācījusies vispirms Tautas konservatorijā, kuru pazīstam kā Jāzepa Mediņa mūzikas koledžu, un jau 1947. gadā talantīgā jauniete debitēja operteātrī Verdi operas „Traviata” titullomā. Pavisam operteātrī no 1948. līdz 1975.gadam iestudētas vairāk nekā 50 lomas, un viņa ar milzīgiem panākumiem dziedājusi uz visām lielākajām Padomju Savienības operu skatuvēm. Vera Davidone bija ārkārtīgi iemīļota valdības vīru vidū – neviens svinīgais koncerts nenotika bez viņas piedalīšanās, par ko var pateikties dziedātājas cilvēciskai vienkāršībai un skatuviskajai harismai. Tāpat Davidone labprāt dziedājusi komponistes Elgas Igenbergas sacerējumus, viņa iestudējusi galveno lomu arī Igenbergas operetes „Annele” ierakstā radio – kaut gan iestudējumā piedalījās teicami dziedoņi, tolaik labais tonis skaitījās operešu mūziku iedziedāt tieši operas solistiem, ko Davidone ar prieku darījusi ne vienreiz vien.

Interesanti, ka 50. gadu otrajā pusē, kad Latvijas radio darboties sāka Raimonda Paula un Egila Švarca izveidotais estrādes sekstets, tas solistes amatam pieaicināja arī ļoti populāro Veru Davidoni. Par šo pieredzi liecina vairāki ieskaņojumi, taču drīz vien sekstets atrada citu kandidāti, Valentīnu Butāni, par ko Davidone diez vai skuma, jo darba viņai netrūka.

Dziedātājas mūžs noslēdzās 2006. gadā, neilgi pēc tam, kad 2004. gadā Davidone saņēma Aldara balvu par mūža ieguldījumu opermākslā, un, starp citu, viņas mūža otrā mīlestība līdzās mūzikai bija dzeja – Davidones dzejoļi ne vienreiz vien publicēti Latvijas presē, viņa apmeklējusi Rakstnieku savienības dzejas sekcijas sanāksmes, bijusi labos draugos ar Mirdzu Ķempi.

Avots https://lr2.lsm.lv