Rīgas krematorijā 9. martā pāris simti ļaužu atvadījās no mūžībā aizgājušā bijušā Valsts kontroliera Raita Černaja, kurš mira 3. martā 69 gadu vecumā.

Raits Černajs bija viens no tiem, kuri 1990. gadā kā Augstākās Padomes deputāts balsoja par 4.maija neatkarības deklarāciju.

Atvadīties no Raita Černaja ieradās gan tuvinieki, gan kolēģi no Augstākās Padomes laikiem, kā arī tagadējie Valsts kontroles pārstāvji, tostarp tagadējā Valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Pēc atvadu ceremonijas Raits Černajs ģimenes lokā apbedīts Dobeles Virkus kapos.

Tēvs bijis zemnieks, māte — veikala pārdevēja. Precējies ar Intu. Pārim ir divas meitas: Agnese un Kristīne.

***

Dzīve padomju okupācijas laikos, izglītība

Sakarā ar iespējamajām represijām Černaju ģimene 1948. gadā devās uz Lietuvu un tur dzīvoja līdz 1955. gadam. Černajs mācījies Ezeres, Annenieku, Ukru, Bērzes skolās. 1972. gadā beidzis LVU Fizikas un matemātikas fakultāti matemātikas specialitātē.

No 1972. līdz 1981. gadam strādājis Plānošanas zinātniskās pētniecības institūtā par inženieri, vecāko inženieri un vecāko zinātnisko līdzstrādnieku, tad līdz 1990. gadam par Dobeles rajona Statistikas nodaļas vadītāju. Bijis PSKP biedrs.

Darbība LTF

Darbojies K. Zemdegas Dobeles atbrīvošanas pieminekļa atjaunošanā un okupācijas simbola — pieminekļa "Tanks" novākšanā. Ievēlēts par Dobeles rajona padomes deputātu (1989—1992), kur bijis Budžeta komisijas vadītājs, rajona padomes valdes loceklis. Latvijas Tautas frontes veidošanas laikā bijis viens no Dobeles LTF grupas dibinātājiem un līdz 1990. gadam bija arī šīs grupas vadītājs, kā arī LTF Dobeles rajona nodaļas valdes loceklis, LTF kongresu delegāts un LTF Domes loceklis.

1990. gada martā kā LTF kandidāts ievēlēts LR Augstākajā Padomē. Strādājis AP Ekonomikas komisijā par sekretāru, vadītāja vietnieku, apakškomisijas vadītāju. Vadījis darba grupas amatniecības, statistikas un grāmatvedības likumu izstrādāšanā. Strādājis pie Amatniecības kameras un Zvērināto revidentu asociācijas izveidošanas. Bijis Amatniecības kameras Prezidija loceklis un Grāmatvedības metodiskās padomes loceklis. Augstākajā Padomē izveidojis 63. Zemessardzes padomnieku rotu. Pēc deputāta pilnvaru izbeigšanās strādājis par Ministru prezidenta padomnieku.

Valsts kontrole

1993. gada 9. decembrī Saeima uz četriem gadiem ievēlēja Raitu Černaju par Latvijas Valsts kontrolieri. 1997. gada 8. decembrī viņš tika pārvēlēts amatā uz septiņiem gadiem. Černaja vadībā 1994. gada 17. oktobrī Valsts kontrole tika uzņemta starptautiskajā augstāko kontrolējošo institūciju organizācijā INTOSAI. 1995. gada 9. maijā Valsts kontrole kļuva par pilntiesīgu Eiropas valstu augstāko kontrolējošo institūciju starptautiskās organizācijas EUROSAI locekli.

1996. gadā Valsts kontrolē tika izveidots Privatizācijas procesa revīzijas departaments, bet 1997.gada sākumā — Pašvaldību revīzijas departaments. 2000. gadā tika sākts īstenot Valsts kontroles Stratēģiskās attīstības plānu laika posmā līdz 2004. gadam. 2002. gada 24. oktobrī tika izveidota Latvijas Republikas Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija.

Apbalvojumi

2000. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Ieguvis arī 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. 1998. gadā iekšlietu ministrs apbalvoja Černaju ar personīgo ieroci.