Eigino Oškalns (dzimis 1930. gada 14. jūlijā Jūrmalā, miris 2009. gada 19. septembrī Jūrmalā, apglabāts Lielupes kapos, Jūrmalā) bija pirmais latviešu pirotehniķis, kino darbinieks.

Nodarbošanās - pirotehniķis, ķīmiķis, kino darbinieks

Darbības gadi 1948 - 2000

Ģimene

Vecāki :

tēvs - Jānis Vilis Oškalns, māte - Vilhelmīne Oškalns (dz.Pudulis)

Dzīvesbiedre Lauma Oškalne (dz.Pērkons)

Bērni Vilnis Oškalns

Rīgas kinostudijas pirotehniķis

Pēc studijām 1948. gadā viņš ilgāk par gadu nenoturas nevienā darbavietā, līdz vienreiz, vērojot Aloiza Brenča dramatiskā pulciņa nodarbību, viņš nolemj uzsākt darbu Rīgas kinostudijā. Vēl pirms kino Oškalns kā pirotehniķis darbojās teātrī pie Eduarda Smiļģa, kurš Mežaparka Lielajā estrādē bija inscenējis "Spēlēju, dancoju": "Es vēl tagad atceros, kā man vajadzēja Harija Liepiņa Totam pa pēdām staigāt - augšā, lejā pa estrādes kāpnēm. Es ar dūmu svecēm viņam taisīju veļu valstību.".

Darbu kino uzsāka 1955. gada vasarā Cēsīs, režisoru Pāvela Armanda un Leonīda Leimaņa filmā Salna pavasarī. Par savu pirmo saskarsmi ar kino kādā intervijā vēlāk Oškalns atcerēsies: "Tur jau man nekas daudz nebija jādara. Armands lika taisīt dūmus un drusku pakurt uguntiņu. Vēl es nodarbojos ar bufeti, jo biju brīvāks. To blīkšķēšanu jau tur tik daudz nevajadzēja, bet garlaikoties man nepatīk. Es labāk šeftēju ar ābolkūkām. Pirotehniku jau pats biju izvēlējies. Par maļaru vai stoļaru iet es negribēju. Kaut ko jau man tomēr patika ķīmiķot. Tā nu es tad dedzināju Mālnieku mājas.".

Kopš tā laika līdz pat kinoindustrijas norietam 1990. gadu sākumā Oškalns kā vecākais pirotehniķis piedalījās vairāk nekā simt spēlfilmu uzņemšanā. Starp slavenākajām latviešu filmām, kurās viņš darbojies, minamas "Kā gulbji balti padebeši iet", "Cielaviņas armija", "Latviešu strēlnieka stāsts", "Šķēps un roze", "Pie bagātās kundzes", "Ceplis", "Vella kalpi", "Vella kalpi vella dzirnavās", "Melnā vēža spīlēs", "Depresija", "Mirāža", "Akmens un šķembas", "Sprīdītis".

Oškalns ir strādājis arī visās kinooperatora Māra Rudzīša filmās. Viņi bija draugi, līdz pat brīdim, kad Rudzītis pēkšņi aizgāja no dzīves. Latviešu kino vēsturē sevi pierādījis kā vienu no spilgtākajiem sava amata pratējiem.