Eduards Strautnieks (1886–1946) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks. Tautas padomes loceklis, Latvijas Pagaidu valdības tieslietu ministrs (pēc 14.03.1919.), Latvijas Satversmes sapulces deputāts.

Dzīvesgājums

Dzimis 1886. gada 17. maijā Mežotnes pagastā, lauksaimnieka dēls. 1912. gadā beidza Maskavas universitāti, pēc tam strādāja par advokātu Rīgā.

Pēc Februāra revolūcijas bija Republikāņu partijas līdzdibinātājs 1917. gada 7. aprīlī. Bija tās pārstāvis Demokrātiskajā blokā un Latvijas Tautas padomē.

  Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks(tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis, Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš.

Pēc Latvijas Pagaidu valdības izveides bija tās tieslietu ministra biedrs, pēc 1919. gada 14. marta pildīja tieslietu ministra funkcijas Liepājā. Vēlāk strādāja Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā, kādu laiku bija laikraksta "Latvijas Sargs" redaktors.

Pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā bija Valsts bankas Latvijas Republikāniskā kantora juriskonsults. Kara gados dzīvoja savā saimniecībā "Mālenieki" Svitenes pagastā, 1944. gada rudenī devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Miris 1946. gada 23. martā.