Džordžs H. V. Bušs ir dzimis Miltonā, Masačūsetsas štatā. Viņa tēvs Preskots Šeldons Bušs (Prescott Sheldon Bush) bija baņķieris un politiķis (senators no Konektikutas), bet māte Dorotija Volkera (Dorothy Walker, pēc laulībām Buša) bija mājsaimniece. Drīz pēc Džordža piedzimšanas ģimene pārcēlās uz Griniču, Konektikutas štatā.

Formālo izglītību sāka apgūt Griničas apgabala dienas skolā.

1936. gadā sāka mācīties Filipa akadēmijā (Phillips Academy), Andoverā.

1941. gada decembrī pēc Pērlhārboras bombardēšanas Džordžs Bušs nolēma iestāties Jūras kara flotē. 

18 gadu vecumā kļuva par jūras lidotāju.

1944. gada jūnijā piedalījās Filipīnu jūras kaujā pret Japānas impēriju. Augustā kļuva par leitnantu.

1945. gada 6. janvārī Džordžs Bušs apprecējās ar Barbaru Pīrsu (Barbara Pierce, pēc laulībām Buša). Jaunlaulātie apmetās nelielā dzīvoklī Trentonā, Mičiganas štatā. Viņiem bija seši bērni: 

• Džordžs V. Bušs (dzimis 1946. gadā, bija ASV prezidents),
• Paulīne Robinsona Buša (Pauline Robinson, 1949—1953, nomira no leikēmijas), 
• Džons Eliss Bušs (John Ellis, 1953, bija Floridas gubernators),
• Nīls Malons Bušs (Neil Mallon, 1955),
• Mārvins Pīrss Bušs (Marvin Pierce, 1956) un
• Dorotija Buša (Dorothy, 1959).

1945. gadā Džordžs Bušs uzsāka studijas Jeila Universitātē, kuru absolvēja 1948. gadā.

Pēc studijām Džordžs Bušs ar sievu un pirmdzimto dēlu pārcēlās uz dzīvi Teksasā.

1951. gadā Džordžs Bušs dibināja savu uzņēmumu Bush-Overbey Oil Development company, bet 1953. gadā kļuva par vienu no naftas ieguves uzņēmuma Zapata Petroleum Corporation līdzdibinātājiem.

No 1954. līdz 1964. gadam Džordžs Bušs bija šī uzņēmuma prezidents. Šajā laikā viņš bija kļuvis par miljonāru.

1964. gadā Džordžs Bušs aizsāka politiķa karjeru. Viņš kļuva par republikāņu partijas Herisas apgabala (Harris County) priekšsēdētāju.

1966. gadā Džordžs Bušs tika ievēlēts Pārstāvju palātā no Teksasas štata.

Viņš kļuva par pirmo republikāni, kas pārstāvēja Hjūstonu Pārstāvju palātā.

1968. gadā tika ievēlēts uz otro termiņu.

1970. gadā vēlēšanās zaudēja un netika ievēlēts uz trešo termiņu.

1971. gadā ASV prezidents Ričards Niksons izvirzīja Džordžu Bušu ASV vēstnieka amatam Apvienoto Nāciju Organizācijā. Šajā amatā viņš bija līdz 1973. gada janvārim.

Votergeitas skandāla laikā Niksons piedāvāja Bušam kļūt par Republikāņu partijas Nacionālās komitejas priekšsēdi. Viņš komiteju vadīja līdz 1974. gada septembrim.

Niksona pēctecis ASV prezidenta amatā Džeralds Fords iecēla Bušu Ķīnas vēstnieka amatā, kur nostrādāja līdz 1975. gada decembrim.

1976. gada sākumā Fords izsauca Džordžu Bušu atpakaļ uz Vašingtonu un iecēla viņu Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktora amatā.

1970. gadu beigās Džordžs Bušs nolēma kandidēt uz ASV prezidenta amatu. Viņš bija spiests piekāpties Republikāņu partijas kandidātam Ronaldam Reiganam, kas vēlāk tika ievēlēts par prezidentu. Toties Džordžs Bušs kļuva par ASV viceprezidentu.

Arī 1984. gadā viņš piekāpās Reiganam, kas palika ASV prezidenta amatā, un Džordžs Bušs — ASV viceprezidenta amatā.

1988. gada ASV prezidenta vēlēšanās beidzot Džordžs Bušs tika izvirzīts kā Republikāņu partijas kandidāts, sakaujot savu pretinieku Denu Kveilu. Vēlēšanās pārliecinoši apsteidza Demokrātiskās partijas līderi Maiklu Dukaki (Michael Dukakis). Prezidentūras laikā ASV piedalījās militārajās operācijās Panamā un Persijas līča valstīs. 

1992. gada ASV prezidenta vēlēšanās viņš zaudēja Demokrātiskās partijas līderim Billam Klintonam un netika atkārtoti ievēlēts par ASV prezidentu.

1993. gadā Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II Džordžu Bušu iecēla bruņinieku kārtā. Viņš kļuva par trešo ASV prezidentu, kas izpelnījies šo godu.