Viņa dzimusi 1894.gadā Jelgavas apriņķa Bukaišu pagastā. Pirmā pasaules kara laikā viņas ģimene nonāca Krievijā, kur Rževā, netālu no Maskavas, O. Abermane nobeidza ģimnāziju. 1920. gadā Abermaņu ģimene atgriezās Latvijā, un kopš tā laika viņa savu mūžu veltīja jaunatnes darbam, strādājot Bukaišu pamatskolā par skolotāju līdz 1944. gadam. Līdztekus skolotājas darbam O. Abermane darbojās aizsardžu organizācijā un bija Mežmuižas draudzes dāmu komitejas locekle. Pēc bēgļu gaitām Vācijā, Abermaņu ģimene 1951. gadā ieradās Detroitā un Olga atsāka skolotājas darbu Detroitas latviešu skolā, nostrādājot vairāk kā 20 gadu. Daudz laika viņa veltīja arī Sv. Pāvila latv. ev. lut. draudzes dāmu komitejas darbam, kur viņa ir ievēlēta par goda locekli. Darbīgās latviešu jaunatnes audzinātājas mūžā ir bijuši smagi, pārdzīvojumu pilni brīži, it sevišķi 1967. gadā, kad viņa zaudēja februāra mēnesī savu vecāko dēlu Arni un tā paša gada jūnija dzīvesbiedru Eduardu Abermani, kas bija ilggadīgs Sv. Pāvila draudzes priekšnieks. Aizvadītajos gados O. Abermane gan skolas darbā, gan ārpus tā vienmēr mudinājusi latviešu jauno paaudzi neaizmirst latviešu valodu, savu tēvu tēvu zemi un latviešu tautu, kurai viņa strādāja gan labos, gan grūtos laikos. Par ilggadīgu darbu skolas druvā Amerikas latviešu skolotāju biedrība izraudzīja O. Abermani par goda biedri un Amerikas Latviešu Apvienības izglītības birojs piešķīra viņai goda rakstu. Pēdējā laikā viņa dzīvoja sava dēla Edvarta un vedeklas Ilgas ģimenē.