Viņš ir vecākais pārstāvis dzimtā, no kuras nāca Latvijas bruņoto spēku pirmais pavēlnieks pulkv. 0. Kalpaks. Ar pulkvedi Aleksandrs Kalpaks ir brāļu bērni, kas auguši Meirānu pagastā. Pēdējo gadu desmitu pirms Latvijas okupācijas, Aleksandrs Kalpaks vadījis pienotavu savā dzimtajā pagastā un pildījis dažādus amatus arī sabiedriskā dzīvē. Tāpat kā dzimtenē, arī svešumā viņš dalījies rūpēs un gaitās ar brāļa Kārļa Kalpaka bērniem. Arvīda Drinkena un Visvalža Grundmaņa ģimenēm, kas tāpat kā viņš kopš ierašanās Amerikā dzīvo Sakramento. Aleksandram Kalpakam ir daudz atmiņu par pulkvedi, kad tas gan no kara skolas, gan no kara laukiem ieradās paciemoties dzimtajā pagastā. Jo spilgti viņš atceras pēdējo tikšanos ar pulkvedi, kad tas devies uz Latvijas bruņotiem spēkiem. "Aleksi, paliec un palīdzi manam brālim, es iešu palīgā dzimtenei", teicis pulkvedis atvadoties. Pēc tam pulkvedis atgriezies dzimtajā pusē jau pārsegts ar Latvijas karogu un visas latviešu tautas sēru vainagiem. Aleksandrs Kalpaks ar savu dzīves veidu, domāšanu, vienkāršo sirsnību, dzimtenes, dabas un dziesmu mīlestību ir kā dzīva kopsumma tam garam, kas raksturīgs visai Kalpaku dzimtai. Viņš mīl cilvēkus, visi viņam ir draugi. Viņa humors burbuļo kā avots. Vecums? "Vecums nav vecs, ja pats dzīvotājs ir jauns," viņš saka un arī pēc pensionēšanās ir darbīgs un vienmēr kaut ko rok un stāda mājas dārzā.

Avots: Laiks, 13.11.1963