Maksis fon Ziverss bija vācbaltiešu muižnieks, sabiedriskais darbinieks un mežkopis. Kopā ar Valteru fon Engelhartu - Skrīveru dendroloģiskā parka iekārtotājs. Baltijas Mežkopju biedrības prezidents, Vidzemes Ķeizariskās Vispārderīgās ekonomiskās biedrības (Kaiserlich-Livländische Gemeinnützige und Ökonomische Sozietät) prezidents (1900-1902). Vidzemes landrāts (1898-1912).

Dzīvesgājums

Cēlies no Siversu (Zīversu) dzimtas.

Dzimis 1857. gada 16. oktobrī Tērbatā Vidzemes guberņas landrāta Augusta fon Siversa un viņa sievas Bertas, dzimušas Maidelas, ģimenē.

 Mācījās Vīlandes Šmita privātskolā.

Studēja Tērbatas Universitātē: 

• 1875-1876 zooloģiju, pēc tam
• 1877-1878 tautsaimniecību, iegūstot cand. oec. grādu (1879).

1881. gadā mantoja Skrīveru muižu, kurā no 1881. līdz 1887. gadam pēc Makša fon Siversa pasūtījuma neoromānikas stilā celta jauna muižas māja jeb Skrīveru pils.

1887. gadā Siversu ievēlēja par Rīgas un Valmieras apriņķu deputātu,

1898. gadā par Vidzemes landrātu, viņš bija arī Vidzemes ķeizariskās vispārderīgās ekonomiskās biedrības prezidents (1900-1902).

1891. gadā M. fon Sivers muižas parkā veica pirmos stādījumus sava dendrārija izveidei. 

1905. gada revolūcijas laikā pilī viņš iekārtoja Vidzemes muižniecības pašaizsardzības organizācijas ("Selbstschutz") štābu, revolucionāri to ieņēma un nodedzināja, bet Ziverss pili atjaunoja. Darbojās vairāku vācbaltiešu organizāciju vadībā, centās panākt Volīnijas un Volgas vāciešu pārcelšanos uz Vidzemi, savā Veibes pusmuižā (Winterfeldt) izveidoja vācu zemnieku koloniju.

1912. gadā nesaņemdams politisku atbalstu, viņš izstājās no Vidzemes landtāga.

Pirmā pasaules kara laikā Skrīveru muižas pils vairākus gadus atradās piefrontes zonā un to no Daugavas pretējā krasta sašāva vācu artilērija.

1917. gada septembrī pēc tam, kad vācu armija ieņēma Rīgu, Ziverss kļuva par Vidzemes bruņniecības uzticības padomes priekšsēdētāju, centās panākt Baltijas provinču pievienošanu Vācijas impērijai.

Sākoties Latvijas brīvības cīņām, darbojās pie Latvijas zemessardzes (landesvēra) izveides. Pēc tam, kad Sarkanā armija ieņēma Rīgu, bēga uz Liepāju, kur mira 1919. gada 9. janvārī.

Darbi

F. M. Siversa oriģinālās teorētiskās idejas par sugas biotipiem un sēklu cilmes nozīmi ir pārmantotas mūsdienu populāciju bioloģijā un eksperimentālajā kokaugu ekoloģijā. Savu koncepciju pārbaudei viņš savā Skrīveru muižā ierīkoja 521 ha meža kultūru un dendroparku 18,7 ha platībā, kurā ziemeļu puslodes mērenā klimata 590 kokaugu sugas sakārtotas 19 floristiski ģeogrāfiskos apgabalos, ievērojot to ekoloģiskās prasības. Šo principu turpmāk izmantoja dendrāriju ierīkošanai arī citās valstīs. Tādi dendrāriji ir ievērojami informatīvāki pētniecības un izglītības nolūkiem, labāk nodrošina sēklu sugas tīrību, jo hibridizēšanās iespēja te ir daudz mazāka nekā parastajos kolekciju stādījumos. Siverss ir publicējis vairāk nekā 100 rakstu par dendroloģijas un mežsaimniecības jautājumiem.

• Sivers, M. Versuch einer Anleitung zur Naturalisation von Forst – und Parkbäumen in Livland. Mitteilungen d. Kais. Livländ. Gemein. u. Oekonom. Soc. Dorpat. Baltische Wochenschrift. 1889. 12 S.
• Sivers, M. Ueber die Winterhärte einiger Gehölze in Ottawa. Baltische Wochenschrift. 1898. 9 S.
• Sivers, M. Verzeichis der in Livland anbauwürdigen Gehölze. Riga, 1892. (monofgrāfija)
• Sivers, M. Larix sibirica. Baltische Wochenschrift. 1892. 6 S.
• Sivers, M. Larix sibirica. Baltische Wochenschrift. 1892. 13 S.
• Sivers, M. Zuschrift. Land – und forstwirtschaftlihe Zeitung. 1894. 25 S.
• Sivers, M. Anleitung zum Unterscheiden einiger oft verweckselten Gehölzarten. Land– und forstwirtschaftlihe Zeitung. 1894. 39 S.
• Sivers, M. Über Einbürgerung fremden Wildarten in Livland. Baltische Wochenschrift. 1896. 36 S.
• Sivers, M. Ueber der forstlichen Anbau wertvoller Laubgehölze. Baltische Wochenschrift. 1898. 13 S.
• Sivers, M. Anbau fremdländischer Forstgehölze in den baltischen Provinzen. 1899. 31 S.
• Sivers, M. Dendrologische Mitteilungen. Baltische Wochenschrift. 1890. 43 S.
• Sivers, M. An unsere Waldbesitzer und Förster. Baltische Wochenschrift. 1890. 45 S.
• Sivers, M. Zur Unterstützung unseres land- und forstwirtschaftlichen Localhandels. Baltische Wochenschrift. 1886. 18 S.
• Sivers, M. Zur Lösung der Jagdtfrage in Livland. Baltische Wochenschrift. 1898. 25 S.
• Sivers, M. Expedition nach Britisch-Columbien. Baltische Wochenschrift. 1900. 29 S.
• Sivers, M. Die pflanzengeographische Anlage in Roemershof. No: Acta Horti Bot. Univers. Imper. Jurjewensis, I. Dorpat, 1900.
• Sivers, M. Pflanzenphysiologische Beitrage zum Klimatographie. Baltische Wochenschrift. 1902. 1 S.
• Sivers, M. Die förstlichen Verhältnisse der Baltischen Provinzen. Riga, 1903. (monofgrāfija)
• Sivers, M. Ueber den Einfl uss der Samenprovenienz auf dem Baumwuchs. Land– und forstwirtschaftlihe Zeitung. 1903. 42 S.
• Сиверс, М. О влиянии происхождения семян на рост деревьев. В кн.: Сборник вводных докладов Х Всероссийского лесохозяйственного съезда в г. Риге. СПб, 1903.
• Sivers, M. Dendrologische Geographie. Mitteilungen d. Deutsch. Dendrol. Gesellschaft. 1912. 12 S.
• Sivers, M. Zur Frage der Rentabilität von Waldkulturen. Baltische Wochenschrift. 1913. 32 S.
• Berg, F., Sivers, M. Die räumliche Ordnung im Park. Mitteilungen d. Deutsch. Dendrol. Gesellschaft. 1913. 22 S.
• Sivers, M. Über die Entwicklung der Pfl anzentypen durch Anpassung an Boden und Klima. Baltische Wochenschrift. 1913. 26 S.
• Sivers, M. Ergebnisse 34-jähriger Waldkulturarbeit. Baltische Wochenschrift. Beilage: Förstliche Mitteilungen. 1914. 1 S.
• Sivers, M. Ueber Erziehung und Anpfl anzung von Schwarzerlen. Baltische Wochenschrift. Beilage: Förstliche Mitteilungen. 1914. 2 S.
• Sivers, M. Zur Samenprovenienzfrage. Baltische Wochenschrift. Beilage: Förstliche Mitteilungen. 1915. 1 S.
• Sivers, M. H. Mayr’s Waldbau auf naturgesetzlicher Grundlage. Baltische Wochenschrift. Beilage: Förstliche Mitteilungen. 1915. 1 S.
• Schverin, F. Max von Sivers. Mitteilungen d. Deutsch. Dendrol. Gesellschaft. 1919. 28 S.

***

Ziversi dzimta

Fon Siversi jeb fon Ziversi (vācu: von Sivers) ir vācbaltiešu dzimta, kas 17. gadsimtā ieceļoja zviedru Baltijas provincēs, un vēlāk kļuva par lieliem zemes īpašniekiem Krievijas impērijas Baltijas provincēs. Dzimtas atzari izplatījās arī Krievijā. Līdz 1920. gada agrārajai reformai Siversu dzimtai Latvijā piederēja Skrīveru muiža un citas muižas.

Vēsture

Dzimtas aizsācējs bija Skones tirgotājs Pēteris Zeiferts (Seifferts, miris 1684), viņa dēls Johans (1646–1712) iestājās zviedru, pēc tam dāņu karaļa dienestā un nomainīja uzvārdu uz "Ziverts" (Sivert). Viņa dēls Pēteris Sivers (1674–1740) iestājās Krievijas cara Pētera I dienestā un tika paaugstināts par admirāli. Pēc uzvarām Lielajā Ziemeļu karā Pēteris I viņam 1716. gadā piešķīra zemes īpašumus iekarotajā Zviedru Igaunijā. Viņa dēlu Vidzemes guberņas landrātu Frīdrihu Vilhelmu Siversu (Friedrich Wilhelm von Sivers) 1747. gada uzņēma Vidzemes bruņniecībā, viņa mazdēls bija Krievijas impērijas kavalērijas ģenerālis Formholds Augusts fon Sivers (miris 1862), kas 1857. gadā tika uzņemts Kurzemes bruņniecībā.

Siversu muižas Latvijā

• Skrīveru muiža (Römershof)
• Zalabu muiža (Selubben)
• Veibes muiža (Winterfeld)
• Barišu muiža (Borgeshof, Borigshof)
• Šķiliņu pusmuiža (Schillingshof)

Slaveni Siversi

• Pēteris Sivers (1674–1740), Krievijas cara Pētera I admirālis
• Tadejs fon Siverss (Thadeus Ferdinand Ludwig von Si(e)vers, Фаддей Васильевич Сиверс, 1853–1915), Krievijas impērijas armijas ģenerālis
• Maksis fon Siverss (1857–1919), sabiedriskais darbinieks un mežkopis, Skrīveru dendroloģiskā parka iekārtotājs
• Marija Šteinere-Siversa (Marie Steiner-von Sivers, 1867–1948), viena no antropozofijas dibinātājām, Rūdolfa Šteinera sieva

***