Džordžs Geršvins dzimis Bruklinā, Ņujorkas štatā, ASV, miris Holivudā, Kalifornijas štatā, ASV, bija amerikāņu komponists un pianists. Dž. Geršvina vecāki bija Krievijas un Lietuvas ebreji, kuri bija ieceļojuši ASV Krievijā augošā antisemītisma dēļ. Odesā (mūsdienu Ukrainā) dzimušais Džordža vectēvs Jakovs Geršovics bija nodienējis Krievijas armijā 25 gadus, lai iegūtu tiesības, kas tajā laikā Krievijā ebrejiem bija aizliegtas- brīvi ceļot un mainīt dzīves vietu (cariskās Krievijas teritorijā nekristiītiem ebrejiem bija atļauts apmesties t.s. "nometinājuma joslā"- tagadējās Polijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Lietuvas teritorijās).

Pēc dienesta Džordža vectēvs Jakovs bija apmeties Sankt-Pēterburgas tuvumā, kur piedzima Džordža tēvs Moiše. Džordža māte Roza Bruskina bija dzimusi Viļņā un jau agros pusaudžu gados iepazinās ar Džordža tēvu, kad tas bija kāda darījuma laikā nonācis Viļņā. Drīz viņa kopā ar savu ģimeni pārceļoja uz ASV. Moišem draudēja iesaukšana Krievijas armijā, un lai nebūtu tajā jākalpo desmiti gadu, tas sekoja Rozai.

Ieceļojuši ASV, viņi apprecējās 1895. gadā un mainīja vārdus un uzvārdu kļūdami par Morisu un Rozi Geršviniem. Drīz piedzima pirmais dēls - Ira (Izraēls), kam sekoja Džordžs un vēl 1 dēls- Artūrs, tad meita Frensisa. Visi bērni vēlāk kļuva par māksliniekiem un mūziķiem.

Džordžs sāka spēlēt klavieres 10 gadu vecumā- vecāki gan tās bija iegādājušies vecākajam dēlam Iram, taču vairāk uz tām spēlēja Džordžs. Džordžs nomainīja vairākus klavieru skolotājus, bet mācības pārtrauca jau 15 gadu vecumā, kad sāka spēlēt kādā ierakstu kompānijā, vienlaikus sākot komponēt. 

Viņa pirmais skaņdarbs tika ierakstīts 15 gadu vecumā, bet jau 17 gadu vecumā viņš guva pirmo atpazīstamību Brodvejā ar kompozīciju "Rialto Ripples". 

Par pirmo Gēršvina "hītu" kļuva kompozīcija "Swanee", kuru Brodvejā  izvēlējās izpildīt tolaik slavens dziedātājs Als Jolstons (Al Jolston vai Yoelston, starp citu, arī ar Lietuvas izcelsmi,- dzimis Kauņas apkaimē)

Dž. Geršvina kompozīcijas ir labi pazīstamas gan populārās mūzikas, gan klasiskās mūzikas žanrā, kā arī viņa sacerētās melodijas dažādām filmām.

Viņa pazīstamākie darbi ir kompozīcijas orķestrim "Rapsodija blūza stilā" (Rhapsody in Blue; 1924) un Amerikānis Parīzē (An American in Paris,1928), kā arī opera "Porgijs un Besa" (Porgy and Bess; 1935).

Viņš savos apvienoja klasiskās mūzikas un džeza elementus.

Dž. Geršvins ir sarakstījis vairāk nekā 12 Brodvejas mūziklus, ko pārsvarā veidoja kopā ar savu brāli Iru Geršvinu.

Savu vienīgo Oskara nomināciju viņš nesagaidīja, jo nomira divus mēnešus pēc filmas "Shall we dance" ar skaņdarbu "They Can't Take That Away from Me" iznākšanas, 38 gadu vecumā- no smadzeņu audzēja.

Brodvejas mūzikli

• George White's Scandals (1920–1924) (featuring, at one point, the 1922 one-act opera Blue Monday)
• Lady, Be Good (1924)
• Tip-Toes (1925)
• Tell Me More! (1925)
• Oh, Kay! (1926)
• Strike Up the Band (1927)
• Funny Face (1927)
• Rosalie (1928)
• Show Girl (1929)
• Girl Crazy (1930)
• Of Thee I Sing (1931)
• Pardon My English (1933)
• Let 'Em Eat Cake (1933)
• My One and Only (1983) (an original 1983 musical using previously written Gershwin songs)
• Crazy for You (1992), a revised version of Girl Crazy, written and compiled without the participation of either George or Ira Gershwin.

Gēršvina skaņdarbus savā repertuārā iekļāvuši (vārdi -angļu. val):

Frank Sinatra, Fred Astaire, Louis Armstrong, Dean Martin, Al Jolson, Bobby Darin, Percy Grainger, Art Tatum, Yehudi Menuhin, Bing Crosby, The Moody Blues, Janis Joplin, John Coltrane, Mel Tormé, Billie Holiday, Ella Fitzgerald, Sarah Vaughan, Sam Cooke, Diana Ross, Neil Sedaka, Miles Davis, Herbie Hancock, Hiromi Uehara, Madonna, Judy Garland, Julie Andrews, Barbra Streisand, Marni Nixon, Natalie Cole, Patti Austin, Nina Simone, Maureen McGovern, Adam Faith, John Fahey, The Residents, Kate Bush, Sublime, Sting, Amy Winehouse, Doris Day, Chet Atkins and Liquid Tension Experiment.