Bruno Oja

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
12.02.1933
Miršanas datums:
09.10.2002
Mūža garums:
69
Dienas kopš dzimšanas:
33306
Gadi kopš dzimšanas:
91
Dienas kopš miršanas:
7865
Gadi kopš miršanas:
21
Tēva vārds:
Verners
Kategorijas:
Aktieris, Basketbolists, Dziedātājs, Džeza mūziķis, Muzikants, mūziķis, Valsts prēmijas laureāts
Tautība:
 igaunis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

BRUNO OJA .

1964.gada rudens, sāku strādāt kultūras namā „Draudzība”, kur dejās spēlē slavenais Ivara Mazura orķestris ((R.Raubiško, I.Birkāns,A. Krūmiņš, L. Bārenis, Z.Linde, E.Raibais) un dzied Bruno Oja, stalts, vīrišķīgs, bezgala pievilcīgs, tobrīd vispopulārākais dziedātājs Rīgā. „Draudzību” viņa dēļ gāza vai apkārt, meitenes tualetē pat kāvās, kura aicinās viņu uz deju…

Būdams Latvijas džeza kluba pirmais prezidents, Bruno Oja vienīgais dziedāja tolaik vēl aizliegtajā angļu valodā, reizēm arī pats tekstus latviskojot. Orķestris daudz braukāja pa Latviju koncertējot, man bija tā laime būt lieciniecei viņu panākumiem, kā arī tam, cik Oja bija laimīgs, kad tika apstiprināts vecākā brāļa lomai V.Žalakeviča slavenajā filmā „Neviens negribēja mirt”, par ko pēc tam saņēma PSRS Valsts prēmiju.

Kad tika publicēts Z.Skujiņa stāsts „Karjera” ,nevienam nebija šaubu, ka prototips ir B.Oja, kurš pēc tam arī tēloja galveno lomu pēc šī stāsta motīviem uzņemtajā O.Dunkera filmā „Tauriņdeja”.

Karjera spoži turpinājās, viņu sāka filmēt Savienībā, pēc tam Polijā, VDR… Pēc neatkarības atjaunošanas Oja atgriezās savā dzimtenē Tartu, kur 2002.g., diemžēl nesagaidot savu 70. dzimšanas dienu, aizgāja Viņsaulē. Mums palikušas atmiņas un viņa memuāru grāmata ar zīmīgu nosaukumu - „Viesis šajā zemē”.

P.S. Ārēji nereti uztverts kā dēkainis, izrādās, pēc mātes nāves un tēvam smagi saslimstot, Bruno jau ļoti agri bija jāsāk rūpēties par abiem jaunākajiem brāļiem, ko viņš arī nesavtīgi darīja.  

Lia Guļevska

*************

Igauņu aktieris Bruno Oja, kurš tēloja arī Rīgas kinostudijas filmā Tauriņdeja, trešdienas rītā Tartu miris 70.mūža gadā pēc ilgas un smagas slimības, ceturtdien ziņoja Tallinas laikraksts SL Ohtuleht.

Oja kļuva pazīstams padomju kinoskatītājiem sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados ar lomām filmās Operācija «Trests» un Inženiera Garina hiperboloīds.

1967.gadā viņš saņēma PSRS Valsts prēmiju par lomu lietuviešu režisora Vītauta Žalakeviča filmā Neviens negribēja mirt.

Bruno Oja ir filmējies arī Polijas un Čehoslovākijas kinostudiju filmās, kā arī ierakstījis vairākas plates ar estrādes dziesmām savā izpildījumā.

Kopš septiņdesmitajiem gadiem viņš dzīvoja Polijā, taču pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas 1993.gadā atgriezās dzimtenē.

Pirms diviem gadiem iznāca Ojas grāmata Kā viesis šeit pasaulē.

Bruno  Oja - savā laikā runāja, ka filma "Tauriņdeja" esot par viņu.
Jebkurā gadījumā - viens no daudzajiem, par kuru var droši teikt  - piedzimis nepareizā vietā un laikā. Ar savu talantu un izskatu varētu būt viens no spožākajiem vesternu aktieriem.
Spožs talants. 

---

Tēvs Verners, māte Hilda (pēc tautības zviedriete), divi brāļi.

Pirmā sieva viņam bijusi latviete Maija.

Vēlāk bija precējies ar Varšavas varietē aktrisi Barabaru Zuzannu Sukmanovsku, kura bija 20 gadus jaunāka par Bruno. Kad Bruno filmējoties nokrita no zirga un guva smagas traumas, laulība izjuka.

1998.gada pārcieta smagu insultu.

Avoti: wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitātemācījieslv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Verners OjaTēvs27.07.190626.04.1968
        2
        Hilda OjaMāte00.00.1948
        3
        Kenno OjaBrālis

        18.12.1962 | Rīgas džeza festivāls

        Pievieno atmiņas

        01.07.1966 | Lietuvas kinostudijas mākslas filma - Neviens negribēja mirt

        Pievieno atmiņas

        19.02.1971 | Mākslas filma "Tauriņdeja"

        Pievieno atmiņas

        02.09.1974 | Premiera filmu "Potop"

        Potop – polski film kostiumowy z 1974 roku w reżyserii Jerzego Hoffmana, będący trzecią ekranizacją powieści Henryka Sienkiewicza pod tym samym tytułem. Akcja filmu toczy się podczas potopu szwedzkiego w Rzeczypospolitej Obojga Narodów, a jego głównym bohaterem jest awanturniczy chorąży Andrzej Kmicic, który zostaje okryty hańbą wskutek podpalenia wsi oraz kolaboracji ze środowiskami proszwedzkimi; wskutek tego zmienia swe nazwisko, pod którym próbuje naprawić swe krzywdy i przeżywa zmianę swej osobowości.

        Pievieno atmiņas

        Birkas