Anna Doroteja fon Bīrona

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
03.02.1761
Miršanas datums:
20.08.1821
Mūža garums:
60
Dienas kopš dzimšanas:
96115
Gadi kopš dzimšanas:
263
Dienas kopš miršanas:
74002
Gadi kopš miršanas:
202
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Mēdema, Medem
Papildu vārdi:
Šarlote, Doroteja, Dorothea von Kurland, Gräfin Anna Charlotte Dorothea von Medem
Kategorijas:
Grāfs, Hercogs, Muižnieks, Sūtnis
Tautība:
 latvietis, vācietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Anna Šarlote Doroteja Bīrona (dzimusi fon Mēdema) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene, viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

Visur viņu uzskatīja par valdnieci, no Neapoles līdz Sanktpēterburgai, no Parīzes līdz Vīnei, un no Drēzdenes līdz Varšavai. Viņa graciozi pārvietojās no viena galma otrā, no saloniem uz buduāriem, ar kosmopolītisku pilsētnieciskumu "a la Canova", kas sasniedza virsotni Eiropas impērijās un Vīnes kongresa laikā. (Laurent de Commines)

Dzimusi Mežotnes pilī, Kurzemes-Zemgales hercogistē, tēvs - Johans Frīdrihs fon Mēdems no vairāk kā 500 gadus vecas Jelgavas dzimtas.

Saņēmusi savai kārtai atbilstošu audzināšanu un izglītību, kā arī sabiedrību (pazīstamās literātes Elīzas fon der Rekes pusmāsa).

1779. gada 14. oktobrī 18 gadus vecā Dorteja tika saderināta ar 55 gadus veco Kurzemes un Zemgales hercogu,  Pēteri Bīronu, un jau novembrī salaulājās.

Visai drīz viena pēc otras piedzima meitas: Katrīna Friderike Vilhelmīne (1781. gada 8. februārī), Marija Luize Paulīne (1782. gada 19. februārī), Johanna Katarīna (1783. gada 24. jūnijā).

Kopumā, 21 gadu ilgušās laulības laikā, viņai piedzima 6 bērni, no kuriem 2 nomira agrā bērnībā. 

Polijas-Lietuvas republika, kurā pārlieku lielu varu bija ieguvuši lielie zemes magnāti (feodāļi) un kurā bija apvienojušās daudzas nācijas, pārdzīvoja škelšanos un varas krīzi, kuru veiksmīgi izmantoja kaimiņu zemes. Līdz ar to arī Kurzemes un Zemgales hercogiste bija nonākusi politisko juku vidū, ko noteica politiskā spriedze starp lielvalstīm- Krievijas impēriju, Austrijas impēriju un Prūsijas karalisti, cenšoties paplašināt savas teritorijas un ietekmi Eiropā. Arī Kurzemē muižnieku intereses dalījas,- Vidzemi un tās galvaspilsētu Rīgu jau kopš 1721. gada bija okupējusi Krievija un daudzi vācu muižnieki bija stājušies Krievijas dienestā. Teju absolūts krievu analfabētisms, Krievijas valdnieku dzimtas ciešās saistes ar Vācijas dižciltīgo dzimtām Vidzemes muižniekiem ļāva gūt strauju karjeru, rezultātā "vidzemnieku" muižniecība, lai arī bija zaudējuši savu neatkarību, strauji audzēja savu bagātību, pretstatā "miegainajai" Kurzemei.

Hercogs, finanšu ģēnijs un gudrs cilvēks saprata, ka šajā spēlē viņa valstij ir ļoti maza loma, un paļauties uz Kurzemes muižniecību viņš arī īsti nevar, tādēļ sūtīja "politisko intrigu laukā" savu pievilcīgo sievu, lai panāktu Kurzemes hercogistes lielāku ietekmi.

Tā 1790. gadā Anna Doroteja iegāja Eiropas vareno sabiedrībā, izvēršot aktīvu diplomātisko darbību Varšavā un Berlīnē, mirdzot salonos un uzsākot jaunus mīlas romānus, lai tikai panāktu savu. Viņiem piederēja pils Berlīnē (tagadējā Krievijas vēstniecība), kurā pulcējās viņas laikmeta Eiropas ietekmīgākie un spožākie prāti.

Diemžēl, visi centieni saglabāt hercogistes neatkarību beidzās neveiksmīgi, taču hercogam Pēterim izdevās saņemt no Krievijas Impērijas milzu kompensāciju par hercoga īpašumu pārdošanu un atkāpšanos no troņa.

1800.g. hercogs nomira un atstāj milzu mantojumu. Hercogiste bija zaudēta, un Dorotejai atlika vien rūpes par ģimeni un politiskās spēles prieka un ietekmes pēc.

Vēlāk hercogienes rezidence Eiropā bija Lēbihavas pils.

Jaunākās meitas kāzas ar Edmonu de Taleirānu-Perigoru, Francijas ārlietu ministra brāļadēlu, deva iepazīšanos ar vienu no sava laika ietekmīgākajiem un uz intrigām spējīgākajiem politiķiem — Šarlu Morisu de Taleirānu, savaldzinot to, - kā rezultātā Anna Doroteja kļuva par vienu no ietekmīgākajām figūrām tā laika Francijas politikā.

Viņas personīgo paziņu lokā bija tādas 19. gs slavenības un ietekmīgi cilvēki, kā  Krievijas cars Aleksandrs I, Prūsijas karalis Frīdrihs Viljams III, Francijas imperators Napoleons I, Vācijas ievērojamākais diplomāts Matternihs, dzejnieki Gēte, Šillers u.c.

1801. gadā viņa saņema laulību piedāvājumu no Zviedrijas kroņprinča Frederika Ādolfa.

Mirusi un apglabāta Lēbihavā, bet  pārapglabāta Sagānā (Zagan, Polija)  kurā viņai arī piederēja pils u.c. īpašumi.

Avots: wikipedia, news.lv, fragmenti no I. Lancamanis, Lorīna de Kominī u.c.

Avoti: wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Villa MedemVilla Medemstrādājislv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Johans Frīdrihs fon MēdemsJohans Frīdrihs fon MēdemsTēvs00.00.172204.08.1785
        2Vilhelmīne SagānaVilhelmīne SagānaMeita08.02.178129.11.1839
        3Johanna d AcerenzaJohanna d AcerenzaMeita24.06.178311.04.1876
        4Doroteja de Taleirāna-PerigoraDoroteja de Taleirāna-PerigoraMeita21.08.179319.09.1862
        5Kārlis Johans Frīdrihs fon  MēdemsKārlis Johans Frīdrihs fon MēdemsBrālis23.03.176209.12.1827
        6Kristofs Johans Frīdrihs Žanno fon MēdemsKristofs Johans Frīdrihs Žanno fon MēdemsBrālis13.08.176324.02.1838
        7Elīzabete (Elīza) fon der RekeElīzabete (Elīza) fon der RekeMāsa20.05.175413.04.1833
        8Pēteris fon BīronsPēteris fon BīronsVīrs15.02.172413.01.1800
        9Ernests fon BīronsErnests fon BīronsSievas/vīra tēvs23.11.169028.12.1772
        10Karls Ernests  BīronsKarls Ernests BīronsSvainis11.10.172816.10.1801
        11
        George Peter Magnus von der ReckeSvainis00.00.173913.11.1795
        12Josephine  Pauline de Talleyrand PerigordJosephine Pauline de Talleyrand PerigordMazmeita29.12.182012.10.1890
        13Šarls Taleirāns- PerigorsŠarls Taleirāns- PerigorsPartneris02.02.175417.05.1838
        14Marie de Castellane, princess RadziwillMarie de Castellane, princess RadziwillMazmazmeita19.02.184010.07.1915

        29.06.1775 | Jelgavā svinīgi atklāta Academia Petrina

        Pievieno atmiņas

        26.06.1785 | Jelgavā pacēlās pirmais zināmais "gaisa kuģošanas līdzeklis"- balons mūsdienu Latvijas teritorijā

        Pievieno atmiņas

        04.11.1794 | Genocīds pret nekrievu tautām. Prāgas slaktiņš: krievu iebrucēji nogalina vairāk kā 23,000 poļus Varšavas "Prāgas" priekšpilsētā

        Pievieno atmiņas

        28.03.1795 | Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa

        Kurzemes un Zemgales hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kura no 1562. līdz 1795. gadam iekļāva 3 Latvijas novadus- Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Latgale, jeb Inflantija kā pierobežas teritorija bija tiešā Polijas "kroņa"pārvaldībā un nebija autonoma. Pēc kārtējās "Polijas dalīšanas" Kurzemes pēdējais hercogs Pēteris fon Bīrons iekšēju (muižniecības spiediens) un ārēju (Krievijas draudi+ samaksa par viņa īpašumiem) 1795. gada 28. martā atteicās no troņa. Teritoriju anektēja Krievijas impērija un tika izveidota Kurzemes guberņa. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.

        Pievieno atmiņas

        01.04.1808 | Krievija iekaro Somiju

        Pievieno atmiņas

        14.07.1812 | Napoleona karaspēks nesekmīgi cenšas ieņemt Dinaburgas cietoksni Daugavpilī

        Pievieno atmiņas

        14.09.1812 | Napoleona karaspēks ieņem Maskavu

        Pievieno atmiņas

        12.09.1817 | Krievijas imperatora Aleksandra I klātbūtnē Mītavā (Jelgavā) tika paziņots par dzimtbūšanas atcelšanu

        Dzimtbūšana bija tāda feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka. Par tiesībām apsaimniekot savu sētu viņiem bija jāmaksā dzimtkungam nodevas un jāiet klaušās. Atkarībā no laikmeta dzimtbūšanas intensitāte bija dažāda, no patronālām aizbildņa-aizbilstamā attiecībām līdz smagākajai formai, kad dzimtcilvēki bija absolūti beztiesiski: tos varēja pirkt, dāvināt, sodīt (pat ar nāvi) pēc to dzimtkunga iegribas.

        Pievieno atmiņas

        27.09.1817 | Rīgā, Pils laukumā uzstādīta Uzvaras kolonna par godu Krievijas Impērijas uzvarai 1812. gada karā

        Pievieno atmiņas

        Birkas