Dzimis Džūkstes pagasta Lielstraģos.

Matemātiķis, vēsturnieks, grāmatniecības vēstures pētnieks.

Dzimis 1886. gada 24. novembrī Džūkstes pagasta "Lielstraģos". Viņa jaunākais brālis bija folklorists Kārlis Straubergs (1890-1962).

Mācījās Džūkstes Lancenieku skolā pie Lerha-Puškaiša, tad Džūkstes "Ērģelniekos" pie skolotāja T.Veidemaņa.

No 1901. gada mācījās Valmieras skolotāju seminārā un 1905. gada revolūcijas laikā kā semināristu priekšstāvis aktīvi piedalījās 1. Latviešu skolotāju kongresā, par ko vēlāk tika izslēgts no semināra.

Tikai 1907. gadā Pēterburgā ieguva apriņķa skolotāja tiesības,

1908. gadā kā eksterns beidza Jelgavas klasisko ģimnāziju 

1909-1912. g. studēja teorētisko mehāniku Maskavas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē un specializējās aerodinamikā.

1912-1917. g. strādāja par matemātikas skolotāju Jekaterinogradas ģimnāzijā Volgas vāciešu apgabalā

1913. gadā sāka publicēties latviešu žurnālā "Māja un Skola"

1917-1918. gados pēc Februāra apvērsuma Krievijā, pārcēlās uz Maskavu, kur bija skolotājs Stroganova mākslas skolā un Dailes skolā.

1918. gadā Straubergs atgriezās Latvijā un

1918-1919. gados strādāja Valmieras ģimnāzijā, tad 

1919-1935. gados  Rīgas 3. pilsētas ģimnāzijā

1921–1923 gados līdztekus darbam skolā studēja filozofiju Getingenes universitātē, bija Tautas augstskolas lektors un direktors.

1926.g. Publicēja rakstus par matemātiku, ar autora atļauju tulkoja latviski tolaik jauno Einšteina Relativitātes teoriju.

1928. gadā izzinot matemātikas vēsturi, Straubergs saka strādāt Rīgas pilsētas arhīvos, kuru izpēte kļuva par mūža darbu. Viņš galvenokārt pievērsās latviešu skolu vēsturei un kultūrvēsturei.

1937. gadā tika izdots viņa fundamentālais darbs "Rīgas vēsture.".

1938. gadā Jānis Straubergs kļuva par Rīgas pilsētas bibliotekāru.

Pētīja latviešu valodas attīstību saistībā ar Latvijas kultūras vēsturi no 16. gadsimta.

Rīgas pilsētas bibliotekārs (1938-1940).

1940.g. doc. Jānis Straubergs (lasījis "nemarksistisku, antizinātnisku lekciju  ciklu par starptautiskām strāvām vecākajā latviešu literātūrā")

1947–1950. gados pēc Otrā pasaules kara strādāja Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtā.

Miris 1952. gada 29. aprīlī Rīgā.

Grāmata: "Vecā RĪga," 1951.g.

                "Džūkste - pagasta un draudzes vēsture, " 1939.g., 2018.g.