Davids Hieronims Grindelis dzimis 1776. gada 28. septembrī Rīgā, Zaķusalā - latviešu izcelsmes ķīmiķis, farmaceits, dabaszinātnieks. Viņa vectēvs Mārtiņš Grundulis piedzima zemnieku ģimenē, bet tēvs Miķelis Grundulis (Grindelis) jau bija Rīgas brāļu draudzes loceklis, turīgs mastu šķirotājs, kas ieguva Rīgas pilsoņa tiesības.

Māte - Katrīne Mānikene (Katharina Mahniken).

Grindelis 1802. gada 11. maijā apprecējās ar Viktoriju Regīnu Volejdu (Viktoria Regina Wolleyd) no Kēnigsbergas.

Pēc sievas nāves 1808. gadā, tā paša gada 26. jūnijā apprecējies otrreiz - ar Amāliju Elizabeti Šmiti (Amalie Elisabeth Schmidt) no Pērnavas.

1810. gadā ģimenē piedzima dēls Georgs (Georg von Grindel, 1810-1845), vēlāk Krievijas armijas ārsts un dzejnieks vācu valodā. Grindeli ir pieņemts uzskatīt par vienu no pirmajiem latviešu izcelsmes Eiropas mēroga zinātniekiem.

Radinieks tālaika bagātākajai rīdzinieku, latviešu Šteinhaueru dzimtai [jāprecizē]

D. Grindelis mācījies Rīgas Domskolā un pēc tam bijis māceklis Ziloņa aptiekā (tā bija blakus Doma baznīcai) pie aptiekāra Johana Gotlība Strūves

1795.-1798. g. studē medicīnu Jēnas universitātē.

1798. gadā Grindelim bija jāatgriežas Rīgā, jo cars Pāvels I aizliedza Krievijas pilsoņiem studēt ārzemēs, lai tie "neinficētos ar Franču revolūcijas idejām".

Grindelis atkal strādājis Ziloņa aptiekā par J. Strūves palīgu.

1800. gadā viņš Pēterburgā spīdoši nokārtoja aptiekāra eksāmenu,

1802 (3?). gadā nopirka Ziloņa aptieku

1803. gadā viņš dibināja Rīgas ķīmiķu un farmaceitu biedrību un tajā pat gadā sāka izdot pirmo Krievijas farmaceitiski zinātnisko žurnālu “Russisches Jahrbuch der Pharmazie”.

1804.-1814 - Tērbatas universitātes profesors;

1807.g. D.H.Grindelis iecelts par  Pēterburgas ZA korespondētājlocekli.

1810.-1812. gados Tērbatas universitātes  rektors.

Lai uzturētu ģimeni, atgriežas Rīgā un atsāk farmaceita darbību.

1820.-1822.- Tērbatas universitātēs saņem pirmās klases ārsta diplomu, sāk ārsta praksi

No 1823. gada līdz pat mūža beigām bija Rīgas apriņķa ārsts.

Mirst 1836. gada 18. janvārī. Apglabāts Rīgā, Mārtiņa kapos.

Savos pētījumos pievērsies dažādām ķīmijas un farmācijas problēmām, kā arī pētījis Baltijas floru un Ķemeru sēravotus. Grindeļa vārdā nosaukta viena kurvjziežu dzimtas ģints - Grindelia, no kuras Latvijā kā adventīva (ievazāta) sastopama izspūrusī grindēlija (Grindelia squarrosa). Izstrādājis metodi cukura ieguvei no cukurbietēm.

1803. gadā publicēja darbu “Botanisches Taschenbuch fur Liv-, Cur- und Ehstland”. Šis darbs nebija pirmais par Baltijas floru.

Jau 1778. gadā J.B.Fišers publicēja darbu “Vidzemes dabas stāsti (“Versuch einer Naturgeschichte von Livland”), bet 1791. gadā iznāca šī darba otrais izdevums.

D.H. Grindeļa darbs bija pirmais, kurā, runājot par Baltijas augu valsti, lietots apzīmējums “Flora”.

Tam 19. gadsimtā sekoja vairākas “Floras”:

• J.G.Fleišera un E.Lindemaņa “Flora der deutschen Ostseeprovinzen Esth-, Liv- und Kurland” (Vācu Baltijas jūras provinču Igaunijas, Livonijas un Kurzemes flora) 1839. gadā,
• J.G.Fleišera un A.Bunges “Flora von Esth-, Liv- und Kurland” (Igaunijas, Livonijas un Kurzemes flora) 1853. gadā, F.J.Vīdemaņa un
• E.Vēbera “Beschreibung der phanerpgamischen Gewächse Esth-, Liv- und Curlands” (Igaunijas, Livonijas un Kurzemes fanerogāmo augu apraksts) 1852. gadā.

Pēdējam darbam gan iztrūkst vārds “Flora”, lai gan tas pēc sava satura “Florai” visvairāk atbilst. Un kur nu vēl “Floras”19. gadsimta pēdējos gadu desmitos…

1803. gadā publicētais darbs domāts dabas draugiem un mīļotājiem, lai labāk varētu iepazīt augu valsti. Tajā, sakārtoti pēc Linneja sistēmas, doti sēklaugu, paparžaugu, sūnu, aļģu un sēņu apraksti, ņemot tos no literatūras, kas izdota Vācijā, kā arī izmantojot J.B.Fišera darba otro izdevumu 1791.gadā.

Nekritiski pārņemot šos aprakstus, ieviesušās ziņas, kas neatbilst vietējiem apstākļiem. Tā, piemēram, par balto āmuli (Viscum album) teikts, ka tas ir “Parazītisks augs uz vairākiem kokiem, sevišķi uz ozoliem”, lai gan Baltijā baltais āmulis uz ozoliem nav atrasts.

Igaunijā un Latvijā nekad nav atrasta kalnu arnika (Arnica montana) par kuru gan autors piebilst, ka to nav iespējams sajaukt ar kādu Inula ģints sugu. Darbā minēti arī augi, kas sastopami Vācijā, bet Baltijā nav atrasti; piemēram, plankumainais arums (Arum maculatum), meža dižskābardis (Fagus sylvatica), melnā velnoga (Atropa belladonna) u.c.

Vairumam augu sugu norādīta arī augtene un ziedēšanas laiks, bet nav uzrādītas atradnes. Arī augtenes norādītas ļoti lakoniski. Daudzās vietās Grindelis atsaucas uz Fišera darba otro izdevumu, norādot lappuses un attiecīgos aprakstu numurus. Taču Grindeļa dotie augu apraksti ir īsāki un tie lasītājam sniedz mazāk informācijas nekā apraksti J.B.Fišera darbā.

Dažiem augiem minētas atradnes, kas saglabājušas līdz mūsu dienām. Tā par smiltāju esparseti 228. lappusē atrodam norādi: “Kalnos. Jūnijā. Lielajos Kangaros”. Lielajos Kangaros smiltāju esparsete ir zināma arī mūsdienās.

Vairākām augu sugām atradnes minētas tikai pielikumā no materiāla, kuru autoram piesūtījis Lībs (Lieb) no Jelgavas: mežvīteņu aristolohija (Aristolochia clematitis) - Dobelē, parastā īve - Taxus baccata - pie Pērnavas u.c. Taču nav zināmi nekādi apstiprinoši materiāli par to, ka efeja (Hedera helix) kādreiz būtu atrasta Ancē (“Ansen”) un grīņa sārtene (Erica tetralix) Cēsu apkārtnē (“Im Wendenschen”) u.c.

Kā speciāli augu valstij veltīts izdevums, D.H.Grindeļa darbs, neapšaubāmi sekmēja labāku Baltijas, tai skaitā arī Latvijas teritorijas augu valsts pazīšanu un informācijas uzkrāšanu par augiem un to izplatību.

Biedrības

• Rīgas Farmaceitu un ķīmiķu biedrības goda biedrs,
• Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1807),
• Pēterburgas farmaceitu biedrības goda biedrs,
• Kurzemes literatūras un mākslas biedrības biedrs (1817),
• Pēterburgas medicīnas un ķirurģijas akadēmijas korespondētājloceklis,
• Maskavas dabaspētnieku biedrības biedrs,

Vairāku zinātnisko biedrību biedrs Vācijā.

Galvenie atklājumi

• Baltijas zemju botānikas rokasgrāmata, kas saturēja ziņas par 1083 augu sugām,
• Ķemeru sērūdeņu ķīmiskā analīze, kas lika pamatus Jūrmalas kūrotiem.

Publikācijas (nepilns saraksts)

• Allgemeine Übersicht der neuen Chemie (Mitau : gedruckt bey Johann Friedrich Steffenhagen, 1798)
• Botanisches Taschenbuch für Livland, Kurland und Estland (Riga : C. J. G. Hartmann, 1803)
• Russisches Jahrbuch der Pharmacie (1803—1810)
• Handbuch der theoretischen Chemie zu akademischen Vorlesungen (Dorpat : Gauger, 1808)
• Taschenbuch für prüfende Ärzte und Apotheker (Riga : Hartmann, Leipzig 1808)
• Chinasurrogat oder ein neues Arzneymittel (Leipzig : J. F. Hartknoch, 1809)
• Russisches Jahrbuch für die Chemie und Pharmacie (1809, 1810).
• Briefe ueber die Chemie zur belehrenden Unterhaltung für Dilettanten (Dorpat, 1812 (Dorpat : M. G. Grenzius))
• Briefe ueber die Chemie zur belehrenden Unterhaltung fuer Dilettanten / Bd. 2. / (Riga : C. J. G. Hartmann, 1814 ([Mitau : Steffenhagen u. Sohn]))

Piemiņa

• augu ģints Grindelia un no šiem augiem izolētā grindeļskābe, kā arī tās atvasinājumi (grindelāti, grindeļaldehīds u.c.)
• Grindeļa piemiņas medaļa (no 1995);
• no Grindeļa uzvārda veidots Latvijas farmācijas uzņēmuma Grindeks nosaukums.