"..

1911. gada 6. februārī Ronalds Vilsons Reigans piedzimst Tampiko, Ilinoisā - ASV. Viņš piedzima īru izcelsmes kurpju tirgotāja ģimenē, kas nodarbojās arī ar spirta kontrabandu.

Pamatizglītību apguvis Diksonas skolā

1928 - 1932 studēja ekonomiku un socioloģiju Eurekas koledžā

Pēc koledžas absolvēšanas viņš sāka strādāt radio par sporta ziņu diktoru. Tie bija gadi, kad Reigans apguva saskarsmes prasmi; vēlāk viņu mēdza dēvēt par "lielo komunikatoru".

1937. gadā Reigans ieguva līgumu Holivudā, un tā sākās viņa aktiera karjera, kas ilga turpmākos 30 gadus. Nākamais ASV prezidents ir filmējies 53 filmās. Filmēšanās laukumā iegūtā pieredze Reiganam lieti noderēja, kad viņam bija jāuzrunā amerikāņu tauta - būdams profesionāls aktieris, Reigans lieliski tika galā ar sava tēla veidošanu.

1964. gadā televīzijā translēja Reigana runu prezidenta amata kandidāta Berija Goldvotera atbalstam un to var pamatoti uzskatīt par viņa pirmo politisko panākumu.

1966. – 1974. gadā Ronalds Reigans bija Kalifornijas gubernators. Politiskie analītiķi viņu raksturo, kā ļoti konservatīvu politiķi, taču ļoti apķērīgu un izdarīgu.

1968.gadā neveiksmīgi bija prezidenta amata kandidāts. 

1976.gadā atkārtoti neveiksmīgi bija prezidenta amata kandidāts

1980.gadā viņš pārliecinoši uzvarēja Džimiju Kārteru.

1980. gadā Ronalds Reigans spraigā cīņā uzvarēja demokrātu ASV prezidenta amata kandidātu Džimiju Kārteru. Par Reiganu nobalsoja 50,7 % iedzīvotāju, un viņš ieguva 489 elektorātu balsis.

***

Ronalda Reigana prezidentūra aizsākās ļoti grūtā laikā. 52 ASV pilsoņi bija saņemti gūstā Irānā, Savienoto valstu armija prasījās pēc lielām pārmaiņām.

Pret viņu vērstais atentāts, kas notika knapi divus mēnešus pēc viņa ienākšanas Baltajā Namā, sekmēja Reigana pārtapšanu “varoņtēlā”. Reiganam, kā zināms, krūtīs trāpīja Džona Brinklija –noziedznieka vienpatņa izšauta lode. Reigana dzīvesprieks palīdzēja vairot viņa pielūdzēju skaitu. Ķirurgiem, kas gatavojās viņu operēt, viņš tā arī tieši esot pavaicājis: “Es ceru, ka Jūs esiet Republikāņi?!”  Mēnesi vēlāk Reigans atgriezās Baltajā Namā, lai turpinātu darbu pie paša vēlētājiem doto solījumu izpildes: - budžeta izdevumu un nodokļu likmju samazināšanas, atskaitot militāro resoru, kas arī ātri vien tāpēc tika nodēvēta par “reigonomiku”. Reigana valdīšanas laikā ASV armija tika pilnīgi apbruņota no jauna.

Reigans centās veidot stabilas, vienojošas politiskās saites, pirmkārt  ar tā laika Lielbritānijas premjerministri Margaretu Tečeri, ko personiski atbalstīja Karalistes konflikta laikā ar Argentīnu  - Foklendas salu strīdus jautājumā. Taču kopumā Reigana ārpolitika tikusi kritizēta, tās mērķtiecības trūkuma dēļ.

1983. gadā 250 jūras kājnieku no ASV miera uzturēšanas spēkiem Libānā gāja bojā, sprāgstot mīnētai kravas automašīnai Beirutā. Tolaik tika runāts par ASV ārpolitikas sabrukumu Tuvo Austrumu jautājumu risināšanā, un Baltajam Namam pārmesta “politiska neuzņēmība”. Iebrukums Grenādā, tā paša gada un mēneša laikā, tika novērtēts kā “izcirtēja darbs”. Par apspriešanas vērtu tēmu kļuva Reiganam netīšām izskanējušais joks par PSRS bombardēšanu, mikrofona pārbaudes laikā, pirms tradicionālās prezidenta iknedēļas uzrunas Amerikas tautai. Tomēr tik un tā Reiganu dēvēja par “teflona” prezidentu, tālab, ka viņam pašam visvairāk nācās ciest no paša pieļautajām kļūdām. Viņš spēja, saglabājot savu amatu,  pārdzīvot augošā budžeta deficīta un ar PSRS pasliktinājušos attiecību periodu, kas neradīja problēmas viņa reputācijas uzturēšanai. 

1984. gadā Reigans triumfāli uzvarēja vēlēšanās visos ASV štatos, izņemot vienu. Tāpēc tad viņam radās doma atstāt “savas pēdas” vēsturiski nozīmīgos ceļos, un viņš nolēma pievērsties ASV – PSRS savstarpējo attiecību risināšanai. 

Šī iemesla dēļ, 1985. gadā Reigans Ženēvā satikās ar toreizējo PSKP CK ģenerālsekretāru Mihailu Gorbačovu. Sarunas bija asas, taču norisinājās draudzīgā atmosfērā. Abas puses apsolīja stiprināt mieru visā pasaulē. Domstarpības raisošā problēmas būtība sakņojās Reiganam tik svarīgās stratēģiskās aizsardzības iniciatīvas doktrīnas kontekstā, ko pārējā pasaule jau bija nodēvējusi par “zvaigžņu kariem”. Jau nopietnākas ASV – PSRS sarunas notika 1986. gada nogalē Reikjavikā, kur abu lielvalstu vadītāji apsprieda radikālas stratēģisko masu iznīcināšanas ieroču arsenālu samazināšanas iespējas, bet atrisinājuma iespējas atkal “iesprūda”. Neskatoties uz to, tikšanās Reikjavikā jānovērtē kā reāls lūzumpunkts atbruņošanās jautājumos kā rezultātā tika panākta vienošanās par reālu vairāku veidu kodolbruņojuma samazināšanu.

1986. gads jāvērtē arī kā lūzumperiods Reigana politiskajā karjerā. Prezidentam nācās atzīt, ka viņš ir atbalstījis ieroču piegādes Irānai, kas bija pretrunā ar ASV oficiālo politiku. Pie visa klāt izrādījās, ka no ieroču tirdzniecības iegūtie peļņas līdzekļi ir tikuši izlietoti cīņā pret “sandīnistiem” Nikaragvā. Tā rezultātā ar skaļiem skandāliem beidzās vairāku amatpersonu – pulkveža Olivera Norta un admirāļa Džona Poindekstera – atstādināšana no amatiem. Prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Roberts Makfarleins mēģināja izdarīt pašnāvību. Radās iespaids, ka pats Reigans vispār nav lietas kursā par radušos un pastāvošo situāciju. Izmeklēšanas komisija gan norādīja, ka Reigans nav melojis amerikāņu tautai, bet vērsās pret prezidentu, pārmetot, ka viņš ir zaudējis kontroli pār politisko situāciju. Komisijas gala ziņojumā bija teikts, ka: “neskatoties uz to, prezidents nav zinājis, ko dara viņa palīgi un padomnieki nacionālās drošības jautājumos, bet viņam tas ir bijis jāzin!”. Šie publiskotie secinājumi nopietni ietekmēja sabiedrības attieksmi pret prezidentu. 

Astoņu gadu prezidentūras laikā Reigans ir piedzīvojis gan triumfa gan katastrofālus politiskās karjeras brīžus. Reiganam beidzot valdīt, ASV saglabājās  milzīgs budžeta deficīts, kas pārsniedza 39 viņa priekšgājēju sarūpētos analogus. Drīzāk kā valsts formāls vadītājs, nevis līderis, Reigans tomēr spēja kaut uz laiku labāk par citiem prezidentiem parādīt pasaulei saskarsmes iespējas ar citām lielvarām un, kaut neilgi, tomēr paaugstināt ASV pašnovērtēšanās līmeni. Neilgi pēc tam, kad bija beidzies viņa otrais prezidentūras termiņš, Reigans publicēja savu vēstuli Amerikas tautai, kurā bija sekojoši vārdi: “Nesen man teica, ka es esmu viens no miljoniem amerikāņu, ko skārusi Alcheimera slimība. Esmu uzsācis iet ceļu, kas novedīs pie manas dzīves norieta”.

Savienoto Valstu 40.prezidents nomira no pneimonijas savā mājā Belērā, Kalifornijā. Viņu apbedīja pie viņa vārdā nosauktās bibliotēkas Kalifornijā, bet pirms tam viņa mirstīgās atliekas ar lidmašīnu nogādāja Vašingtonā, kur notika atvadīšanās no prezidenta.

Avots:  Reigana ceļš uz mūžību - Zanda Radziņa, Rīgas Balss, 2004.gada 7. jūnijs, wikipedia.org