Latvietis, dzimis Harkovā, beidzis Harkovas universitāti.

Tēvs Jānis Mežlauks Mārtiņa dēls cēlies no "latviešu muižniekiem" (iespējams, kuršu ķoniņiem?), beidzis Leipcigas universitāti. Māte- ebreju vai vācu izcelsmes izglītota mājsaimniece, Roza Šillere. Ģimenē bez Jāņa bijuši vēl 4 brāļi; visi ieguvuši augstāko izglītību.

Tēvs - pedagogs, skolas direktors; ģimenei papildus ienākumus devuši arī 2 īres nami Harkovā

Visi 5 brāļi piedalījušies revolūcijā, viens (Mārtiņš) gājis bojā pilsoņu karā, karodams frontē "sarkano" pusē. Pārējie 4 ieņēmuši ievērojamus amatus PSRS partijas un tautsaimniecības struktūrās.

1912.g. Beidzis Harkovas universitātes vēstures- filoloģijas fakultāti

1916.g. beidzis Harkovas universitātes juridisko fakultāti

1917.g. Harkovas un Brjanskas revolucionārās padomes loceklis

1918.g. iestājas KSDSP lielinieku partijā

1918.g. janvārī- martā- Justīcijas komisārs; Harkovas Revolucionārā tribunāla  priekšsēdētājs

1918.g. aprīlis Kazaņas guberņas kara komisārs, Kazaņas padomes sekretārs, Kazaņas guberņas partijas komitejas loceklis

1918.g. jūlijs eseru sacelšanās apspiešanas komitejas viens no locekļiem;

1919.g. Pārtikas tautas komisariāta kolēģijas loceklis;

1919.g.- 1920.g.  vada armiju apgādi;

1920.g. rudenis - kara komisārs un komandants Melnās jūras Aizsardzības rajonā;

1921.g.- 1923.g. Petrovas metalurģiskā kombināta vadītājs, "Jugstaļ" padoemes priekšēdētājs

1923.g.- 1924.g. nosūtīts uz Vidusāziju; kokvilnas rūpniecības attīstības vadītājs; "Turkhlopkoma" priekšsēdētājs;

1924.g.- 1925.g. iecelts par Turkmenistānas lielinieku partijas centrālās komitejas sekretāru, Vidusāzijas CK biroja loceklis

1926.g.- 1930.g. Kompartijas Centrālās komitejas loceklis;

1928.g.- 1929.g. Tambovas apgabala partijas sekretārs

1931.g.- 1936.g. Tautas komisāru padomes vadītāja vietnieks;

1936.g.- 1937.g. Vissavienības tautas komisariāta augstskolu komitejas lietu vadītājs

Arestēts 1937.g. 2. decembrī; nošauts. Reabilitēts 1956.g.

Sieva arestēta 1937. g.  2. decembrī, notiesāta uz 8 gadiem. Drošības pēc nošauta 1941.g

***

3 brāļi nogalināti pret latviešiem vērstajā terorā 1937- 1938. g., Pret nekrieviem vērsto 30-to gadu genocīdu pārdzīvoja vienīgi jaunākais- Kornēlijs (miris 1952.g.

1937.g. 1. decembrī tika arestēts viņa brālis Valērijs kopā ar sievu - Sofiju Pētera m. Mežlauku. Tika vainots kontaktos ar vācu valdību (kā komisārs bieži atradās darba braucienos Eiropā un slēdz līgumus gan par turbīnu piegādi HESiem, gan rūpniecības iekārtām); piedalīšanos PSKP "labējo" grupējumā kopš 1925. gada; kā arī "latviešu konrrevolucionārās pagrīdes" vadīšanā.

Noslepkavots, nošaujot. 

Pēc 2 nedēļām- tiek arestēts trešais brālis- Valentīns (Rostovas apgabala HES celtniecības vadītājs), kurš vēlāk cietumā izdara pašnāvību.

Kornēlijs, 4. brālis, kurš tobrīd strādā Kazahstānā atsakās no savas ģimenes, plašākas informācijas par viņa likteni nav.

***

Dzimis 1891. gadā, г. Харьков; латыш; высшее;

председатель Всесоюзного комитета по делам высшей школы.

Dzīvoja: Москва, ул. Серафимовича, д. 2 (Дом правительства), кв. 156.

Arestēts: 1937. gada 3. decembrī.

Notiesāts: ВКВС СССР 1938. gada 25. aprīlī.

Inkriminēts: участии в к.-р. террористической организации.

Nošauts: 1938. gada 25. aprīlī.

Apglabāts: место захоронения - Московская обл., Коммунарка.

Reabilitēts: 1956. gada 4. aprīlī. ВКВС СССР

Avots: Москва, расстрельные списки - Коммунарка

Avoti: memo.ru

***