Alberts Šeibelis  bija latviešu futbolists - pussargs. Latvijas futbola izlases sastāvā Šeibelis aizvadīja 54 spēles, kurās guva 14 vārtus. Ilgus gadus viņš bija arī Latvijas izlases kapteinis.

Alberta Šeibeļa šūpulis kārts Kurzemes mazpilsētiņā Sabilē, kurā 1906. gada 27. decembrī būvuzņēmēja Oto Šeibeļa un viņa sievas Doras ģimenē pasaulē nāca zēns – vārdā Alberts Žanis. Pēc gada ģimene pārcēlās dzīvot uz Rīgu.  

Pirmajā pasaules karā aizgāja Alberta tēvs un vairs neatgriezās. Pēc tēva nāves māte ar mazo dēlu pārcēlās uz Rīgu, Alberta ielā. Pirmo reizi apaļo bumbu Alberts ieraudzīja ap 1914. gadu, būdams astoņus, deviņus gadus vecs. Tajos gados bumbu dzenāja katrā brīvā laukumiņā. Viens no tādiem laukumiem atradās Ķieģeļu ielas pļavās, kur vēlāk uzcēla Jaunatnes Kristīgās savienības sporta laukumu. Šeit jaunie sportisti rādījuši savus spēkus karstās cīņās. Albertam bijis liels prieks būt par bumbas padevēju aiz vārtiem, kur arī pirmo reizi izmēģinājis pielikt kāju bumbai. Ļoti vēlējies arī pats iekļūt kādā komandā. Sapnis arī piepildījās 1916. gadā, kad kā pilntiesīgs spēlētājs iekļāvies Esplanādes komandā. Šeit jau vairs nebijusi niekošanās. Cīņas risinājušās saistoši un spēlēts ticis pat ar slavenajiem “Ķeizarmeža” futbolistiem, tās otro sastāvi. 1917.gadā, kad Albertam bija apaļi 11 gadi, viņš iesaistījies zēnu komandā “Jākor”, kurā spēlējušas tādas vēlākās “zvaigznes” kā Emīls Urbāns, brāļi – Edvīni, Rūdolfs, Arvīds un Oskars bārda, Kurts Strazdiņš un Kārlis Bone. Pārsvarā komanda trenējusies Esplanādē un laukumā aiz Nacionālā teātra. Šie gadi tā dēvētajā “Esplanādes skolā” arī uzskatāmi par Alberta “karjeras” sākumu sportā.

Savu futbolista karjeru Šeibelis iesāka 1923. gadā Rīgas FK sastāvā. 1925. gadā, vēl spēlējot kluba otrajā sastāvā, viņš tika izsaukts uz Latvijas izlasi un savu pirmo spēli valstsvienībā aizvadīja 1925. gada augustā pret Somiju. Savus pirmos vārtus izlasē viņš guva 1926. gada jūlijā pret Zviedrijas izlasi. Alberts Šeibelis Latvijas izlasē spēlēja līdz pat 1939. gadam, kļūstot par ilggadīgāko pirmskara izlases spēlētāju. No pirmskara Latvijas izlases futbolistiem Šeibelis ir trešajā vietā aizvadīto spēļu skaita ziņā (aiz Ērika Pētersona un Jāņa Lidmaņa).

Latvijas čempionātā Šeibelis spēlēja RFK, V.Ķuzes un Rīgas Vilku komandās. 1926. un 1930. gadā RFK sastāvā Alberts Šeibelis kļuva par Latvijas čempionu. 1939. gadā Šeibelis izdeva pašu pirmo oriģināldarbu latviešu futbola literatūrā "Futbols. Teorija, taktika, technika.", kurā viņš apkopoja savu uzkrāto pieredzi futbola laukumā, kā arī pauda dažādas ar futbola taktiku saistītas atziņas.

2. Pasaules kara laikā Šeibelis kopā ar ģimeni emigrēja uz ASV, kur vēl turpināja spēlēt futbolu amatieru līmenī, bet vēlāk viņš kļuva par Mineapolisas futbola kluba treneri.

 Alberts Šeibelis nomira 1972. gadā Sandjego, ASV. 

2001. gadā Šeibeļa vārdā tika nodibināts FK Alberts, kas savas spēles aizvada Alberta Šeibeļa stadionā.

Avots : Wikipedia, Atlants.lv