Kazimirs Maļevičs bija Kijevā dzimis poļu izcelsmes mākslinieks, scenogrāfs un mākslas teorētiķis. Viņs bija ģeometriskās abstraktās mākslas un Krievijas avangarda supremātisma virziena pamatlicējs.

Pazīstamākais darbs - 1913. gadā radītais "Melnais kvadrāts" (atrodas Tretjakova galerijā Maskavā).

Dzimis Kijevā cukurfabrikas pārvaldnieka ģimenē. Tēva darba dēļ bērnībā dzīvoja ar cukurrūpniecību saistītās vietās Ukrainā.

Pēc tēva nāves 1904. gadā pārcēlās uz Maskavu.

No 1904. līdz 1910. gadam mācījās Maskavas mākslas skola (Московское училище живописи, ваяния и зодчества) un Fjodora Rerberga mākslas skolā.

Viņa vecāki, Severīna un Ludvigs Maleviči bija poļi, tapēc viņš tika iesvētīts Romas Katoļu baznīcā. Viņa tēvs bija cukura fabrikas vadītājs. Kazimirs savā ģimenē bija pirmdzimtais starp 14 bērniem no, kuriem tikai deviņi izdzīvoja līdz pilngadībai. Viņa ģimene ļoti bieži pārvācās un viņš savu bērnību pavadīja ceļojot pa dāžādiem Ukrainas ciematiņiem un cukurbiešu plantācijām, kas bija tālu no kultūras centriem.

Līdz 12 gadu vecumam viņš no profesionālās gleznošanas nezināja pilnīgi nekā, lai gan māksla bija viņa bērnības neatņemama sastāvdaļa. Viņam patika zemnieciskā dzīve un tās apkārtne, izšuvumi uz apģērbiem un ornamenti uz sienām un lielajām tā laika plītīm un krāsnīm. Iespējams tapēc viņam vislabāk patika gleznot tieši zemnieciskājā stilā.

1911. gadā kopā ar Vladimiru Tatļinu un citiem piedalījās otrajā grupas "Sojuz molodjoži" (Союз Молодежи) izstādē Sanktpēterburgā. Piedalījās arī grupas "Ēzeļa aste" (Ослиный хвост) aktivitātēs.

Veidojis scenogrāfiju 1907. gadā Sanktpēterburgā izrādītajai futūristiskajai operai "Uzvara pār Sauli" (Победа над Солнцем).

1914. gadā Parīzē kopā ar Aleksandru Arhipenko, Soņu Delonē, Aleksandru Eksteri un Vadimu Melleru piedalījās izstādē Neatkarīgo salonā.

1916. - 1917. gadā darbojās grupas "Erca kalps" (Бубновый валет) darbībā. Veidojis scenogrāfiju 1918. gadā Maskavā iestudētajai un Vsevoloda Mejerholda režisētajai Vladimira Majakovska izrādei "Mistērija-bufs", kura veltīta Oktobra revolūcijas pirmajai gadadienai.

1927. gadā viņš aiceļoja uz Varšavu, vēlāk uz Berlīni un Minheni, kur retrospektīva viņam atnesa gaidīto internacionālo atpazīstamību un atziņu. Tur viņš arī atstāja lielāko daļu savu gleznu, kad atgriezās Padomju Savienībā. Malevičs jau tad zināja, ka Padomju varas attieksme pret modernismu, kā mākslas novirzienu mainīsies vienīgi pēc Ļeņina nāves un Trocka gāšanas no varas podestāla. Izrādījās, ka viņam ir taisnība, jo pāris gadus vēlāk Staļinistiskais režīms vērsās pret abstrakcionismu, kā rezultā viņam bija aizliegts gleznot šajā stilā un veidot līdzīgas mākslas izstādes.

Pēc Oktobra revolūcijas pasniedza mākslas skolās Vitebskā, Ļeņingradā un Kijevā. Miris 1935. gadā, izpildot viņa gribu, kremēts, apglabāts netālu no savas mājas un uz viņa kapa uzstādīts balts kubs ar melnu kvadrātu.

Kazimira Meļeviča darbi atrodas šādos muzejos:

• Krievu muzejs (Государственный Русский музей), Sanktpēterburga, Krievija
• Pilsētas muzejs (Stedelijk Museum), Amsterdama, Nīderlande
• Tretjakova galerija (Государственная Третьяковская галерея), Maskava,  Krievija
• Teātra un mākslas muzejs (Санкт-Петербургский государственный музей театрального и музыкального искусства), Sanktpēterburga, Krievija
• Žorža Pompidū centrs (Centre national d'art et de culture Georges-Pompidou), Parīze,  Francija
• MoMA, Ņujorka,  ASV,

•  Francija
• MoMA, Ņujorka,  ASV