Dzimis Rīgā, Izglītojies Rīgas pilsētas skolā, pēc tam mācījies par atslēdznieku un šoferi.

Krievu armijā iesaukts 1916. gadā, dienējis 180. kājnieku pulkā Petrogradā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada 10. jūnijā Rīgā 1. inženieru sapieru rotā, no tās pārcelts uz 1. bruņoto divizionu, uz bruņuautomobili "Lāčplēsis". Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, vairākkārt ievainots, paaugstināts par seržantu. 

1919. gada 8. oktobrī pie Rīgas uz Jelgavas šosejas, kad mūsu kājnieki atkāpās no Baložu kapiem. ar bruņuautomobili piedalījās kājnieku sakārtošanā aizstāvībai, pēc tam ielauzās ienaidnieka kaujas līnijā, kur sacēla paniku. Ticis ievainots, līdz pēdējai iespējai centās izvest bruņuautomobili no ienaidnieka ugunslīnijas. Kad automobilis aizdegās, atstāja to, taču no smagiem ievainojumiem bezsamaņas stāvoklī krita ienaidnieka gūstā. 

Ievietots Jelgavas slimnīcā, kur atradies līdz pilsētas atbrīvošanai. Turpinājis dienestu armijas štābā. 

Atvaļināts 1921. gada 1. aprīlī. Dzīvojis Rīgā, bijis taksometra šoferis, vēlāk šoferis Mežsaimniecības departamentā.

Pēc 2. Pasaules kara strādājis rūpnīcā.

Apbedīts Rīgā, Ziepniekkalna kapos.